Sākumlapa > Tēmas > Personas
Anatolijs Ņikitins

Anatolijs Ņikitins

Anatolijs Ņikitins (1928. g. 1. jūlijā Ludzas apriņķa Istras pagasta Cucuru sādžā) – ārsts, ķirurgs, medicīnas doktors (Dr. med.), Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts (1975. g.), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998. g.). 

A. Ņikitins ir dzimis Latgales zemnieku ģimenē: tēvs Aņisims Ņikitins (1894-1976),  māte Anna Ņikitina (1894-1966). A. Ņikitins uzsācis mācību gaitas, apmeklējot Istras astoņgadīgo skolu. Otrā pasaules kara laikā viņš bijis Istras pagasta partizānu vienības sakarnieks un izlūks. 1948. gadā viņš ar zelta medaļu absolvējis vidusskolu Zilupē.  

Skolas gados Anatolijs Ņikitins bija aizrāvies ar dabaszinātnēm, plānojis iestāties LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, taču klases biedrs Grigorijs Groms pierunājis viņu iestāties Medicīnas fakultātē (1950. gadā uz šīs fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts - RMI). Vēlāk G. Groms kļuvis par pazīstamu pediatru, bet A. Ņikitins, būdams ceturtajā kursā, profesora Paula Stradiņa lekciju iespaidots, izvēlējies ķirurģiju un veltījis tai 49 gadus.

1954. gadā ar izcilību absolvējot Rīgas Medicīnas institūtu, A. Ņikitins  turpinājis mācīties Ķirurģijas katedras aspirantūrā (1954-1958), līdztekus tam viņš no 1957. gada stradājis Rīgas pilsētas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikā. Vēl būdams jauns ķirurgs, viņš 1958. gadā sācis veikt sirds operācijas pacientiem ar iedzimtu vai iegūto sirdskaiti.

1969. gadā, apkopojot savu pieredzi, kas iegūta 218 sirds operāciju gaitā, Anatolijs Ņikitins aizstāvējis disertāciju un viņam piešķirts medicīnas zinātņu kandidāta zinātniskais grāds (1992. gadā nostrifikācijas gaitā Ņikitinam piešķirts medicīnas doktora zinātniskais grāds - Dr. med.). 

A. Ņikitins apvienojis ķirurģisko praksi ar darbu asistenta, docenta amatos RMI Ķirurģijas katedrā. No 1984. līdz 1995. gadam viņš bijis šīs katedras vadītājs un vienlaicīgi - Rīgas pilsētas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs.

Anatolija Ņikitina ārstnieciskā darbība gan zinātniskajā, gan praktiskajā sfērā – sirds slimību ķirurģija, vēdera dobuma un krūšu kurvja orgānu ķirurģija, akūto saslimšanu un traumu ārstēšana.  

Medicīnas doktors Ņikitins ir vairāk kā 70 zinātnisko publikāciju autors, mācību grāmatas “Ķirurģija” (2001. g.) un virknes izgudrojumu līdzautors.

Ķirurgs Ņikitins ir tas, kas 1991. gada janvāra barikāžu laikā Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikā operējis divus ievainotos, tajā skaitā kino operātoru Gvido Zvaigzni. Diemžēl ārsta cerības glābt G. Zvaigzni nebija piepildījušās – pēc divām nedēļām pacients miris no ievainojumiem, kas nav savienojami ar dzīvību.

Anatolijs Ņikitins apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi  un ar Latvijas Valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” Goda zīmi. 1975. gadā A. Ņikitinam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukums, viņš apbalvots ar LPSR Augstākās Padomes diviem Goda rakstiem.

1998. gadā ārsts Anatolijs Ņikitins apbalvots ar Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni.

Ķirurga darbs ir ļoti sasprindzināts ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Anatolijs Ņikitins uzskata, ka ķirurgam ir tiesības operēt tikai līdz tam laikam, kamēr viņa roka spēj stingri noturēt skalpeli. Tādēļ 2000. gadā 72 gadu vecumā viņš nolēmis pārtraukt aktīvu ķirurģisko darbību un aiziet pensijā. Taču medicīnu viņš nebija atstājis, vēl 5 gadus viņš strādājis par Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītāja vietnieku un turpinājis izpildīt Valsts Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras eksperta pienākumus, ilgu laiku viņš bijis Latvijas Ķirurgu asociācijas sertifikācijas komisijas loceklis. Kopš 2008. gada A. Ņikitins ir Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Ķirurgu asociācijas goda loceklis.  

2016. gadā A. Ņikitins ir ievēlēts par “130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrības” Valdes priekšsēdētāja vietnieku. Šīs biedrības uzdevums ir sniegt materiālo palīdzību un morālo atbalstu bijušajiem karavīriem un 2. pasaules kara invalīdiem, kuri nesaņem atbalstu no valsts.

Anatolijs Ņikitins ar labpatiku strādā dārzā, prot pļaut, art zemi un sēt. Viņa dārzā aug daudz rožu krūmu. Viņa paša rokām uzbūvētajā mājā Vecāķos allaž ir ne mazums darba; vēl viņam patīk lasīt grāmatas, noskatīties televīzijas programmas, darboties Internetā, jo viņu interesē jaunas tehnoloģijas. Ņikitins apmeklē teātra izrādes, turpina nodarboties ar fotografēšanu – tā ir sena viņa aizraušanās.

Kādā no intervijām, atbildot uz jautājumu, kādam ir jābūt ārstam, Anatolijs Ņikitins teicis, ka viņš ir pārliecināts: labam ķirurgam jābūt ar gaišu galvu un nevainojamām zināšanām, viņam pastāvīgi ir jāmācās, jāzina ne tikai cilvēka anatomija un fizioloģija, bet arī psiholoģija.   

“Patlaban ārstiem ir mūsdienīga aparatūra, viņi var veikt smalkas analīzes – brīnišķīgi, ka pastāv šādas iespējas, bet ir nepieciešams arī tiešs kontakts ar slimniekiem. Ārsta uzdevums ir sarunāties ar pacientu, iemantot viņa uzticēšanos. Slimniekam patīk, ka dakteris ar viņu runā, ka viņš patiešām redz slimnieka problēmas, uzticēšanās atvieglo ārstēšanas procesu. Manas dzīves mērķis vienmēr bijis darbs, nesavtīgs, bez domām par atalgojumu. Iespēja palīdzēt dod man neaprakstāmu lepnuma sajūtu, jo kas tad spēj sniegt ārstam lielāko laimi, kā atveseļojušos pacientu smaidi? Darbs ir labākais veids palīdzēt savai valstij un pierādīt tai savu uzticību. Es esmu lepns, ka man vēl studiju laikos palaimējās strādāt 1. slimnīcā kopā ar mūsu izcilajiem ķirurgiem. Pirmais, kas ielika skalpeli manās rokās, bija Jānis Jēgermanis un pats man asistēja, kad es veicu apendicīta operāciju un pēc tam – kuņģa rezekciju. Tajos laikos Ķirurģijas klīnikas un katedras vadītājs bija profesors, izcils zinātnieks Аleksandrs Liepukalns,  kas aicinājis mūs, jaunos ārstus, nodarboties ar zinātni,” stāsta ārsts Ņikitins.

Anatolija Ņikitina dzīvesbiedre — Maritta Ņikitina - ārste onkoloģe, medicīnas zinātņu doktore, strādāja par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ambulatorās nodaļas vadītāju un Latvijas Universitātes privātdocenti (ārštata lektori).

Dzīvesbiedriem ir divas meitas un trīs mazbērni – Marika, Katrīna un Oskars.

Vecākā meita Liene Ņikitina-Zaķe arī ir ārste, medicīnas doktore, specializējas molekulārās bioloģijas jomā, 2011. gadā kļuva par stipendijas “Sievietes zinātnē” laureāti, lai veiktu reimatoīdā artrīta ģenētiskos pētījumus Latvijas populācijā. Patlaban ir SIA “GenEra” valdes priekšsēdētāja un vadītāja.  

Jaunākā meita Marina Ņikitina-Vonda – ekonomikas maģistre, strādā par finanšu nodaļas vadītāju SIA «Severstal Distribution». 

 

                                                        Tekstu sagatavojusi Ērika Tjuņina

 

Raksts sagatavots, izmantojot šādus avotus:

Latvijas padomju enciklopēdija: 10 sējumos /galv. red. P. Jērāns. 7. sēj. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986. 259. lpp.;

Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985.; 

Lapsa, M. Ar divām labajām rokām. Ķirurgs Anatolijs Nikitins.

Interneta avoti:

https://www.rsu.lv/aktualitates/bijusa-rsu-doc-anatolija-nikitina-atminas-par-barikazu-laiku; http://www.la.lv/ari-vecumdienas-neaizmirst-profesiju/ .

Ilustrācijas tēmai