Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jermolajs Kanskis

Jermolajs Kanskis

Jermolajs Kanskis (1872 .g. 7. decembrī  Dubultos - 1946 .g. 4. februārī Rīgā) -  ārsts, pulkvedis.

Jermolajs Kanskis piedzima Dubultu ģimnāzijas direktora Josifa Kanska un viņa sievas Marijas ģimenē. Viņš ir beidzis Varšavas ģimnāziju un 1896. gadā – Kara medicīnas akadēmiju Pēterburgā.

1897.–1903. gadā J. Kanskis bija ordinators Kara medicīnas akadēmijā kakla, ausu un deguna slimību klīnikā un Obuhova slimnīcā Pēterburgā, 1903.–1904. gadā viņš strādāja Berlīnes Universitātes ausu slimību klīnikā, no 1904. gada bija Tveras guberņas vecākais ārsts, no 1905. gada – medicīnas inspektors Oloņecas, Samaras guberņā, Turgajas apgabalā, 1914.–1917. gadā bija arī Taškentas dzelzceļa pārvaldes konsultants. 1919. gada septembrī viņu mobilizēja Sibīrijas (Kolčaka) armijā: bija pulka vecākais ārsts, vēlāk – divīzijas vecākais ārsts, kara sanitārinspektors. 1920. gada janvārī viņš krita Sarkanās armijas gūstā. Bijis ārsts Gurjevas lazaretē, divīzijas lazaretē Uraļskā un garnizona ambulancē Orenburgā.

1920. gada novembrī J. Kanski apcietināja un  decembrī viņu izsūtīja uz Latviju. Šeit viņš strādāja par ārstu slimnīcā Eglainē, Ilūkstes apriņķī. No 1923. gada marta dienēja Latvijas armijā: bija ordinators Daugavpils Kara slimnīcā (uz brīva līguma pamata). 1926. gada 15. janvārī viņu ieskaitīja aktīvajā karadienestā kā ārstu pulkvedi: 10. Aizputes kājnieku pulkā pildīja vecākā  ārsta pienākumus. 1928. gada februārī viņu atvaļināja no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Pēc dienesta armijā viņš  darbojās kā privātārsts Rīgā.

1896. gadā Jermolajs Kanskis apprecējās ar Tatjanu Lučaku (1881–1917), viņu laulībā piedzima  bērni Jurijs (1904–1928), Leonīds (miris bērnībā) un Natālija (1911); 1930. gadā viņš apprecējās otrreiz ar Veroniku Anuševiču (1894–1971), šajā laulībā piedzima bērni Veronika (1931), Mihails (1932) un Marija (1936).

Brālis - Vjačeslavs Kanskis.

Jermolajs Kanskis nomira 1946. gada 4. februārī.  Apbedīts Rīgā, Lielajos kapos.

Informācijas avoti:

LVVA, 5601. f., 1. apr., 2790. l.

Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca. Sastād. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis.  Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 236.–237. lpp.