Sākumlapa > Tēmas > Personas
Anatolijs Bļugers

Anatolijs Bļugers

Anatolijs Bļugers (1926.g. 8.jūlijā  Viņņicas apgabalā, Ukrainā – 2007.g. 21.jūlijā Rīgā) - profesors, izcils ārsts klīnicists, zinātnieks un pedagogs, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.

Vairāk kā 30 gadus profesors A. Bļugers strādāja par Rīgas Medicīnas insitūta (patlaban – Rīgas Paula Stradiņa Universitāte) prorektoru zinātniskajā darbā.

Anatolijs Bļugers ir dzimis Viņņicas apgabala Gaisinā (Ukrainā)  ārsta infektologa Fjodora Bļugera ģimenē. Fjodors Bļugers ilgus gadus vadīja Gaisinas slimnīcu.

Medicīnas izglītību Anatolijs Bļugers sāka iegūt, studējot Tomskas Medicīnas institūtā, pēc tam turpināja studēt Gorkijas Medicīnas institūtā (patlaban – Ņižņijnovgoroda). 1947. gadā topošais ārsts pārgāja uz 2. Maskavas Medicīnas institūtu, kuru ar izcilību absolvēja 1951. gadā un pēc absolventu sadales kārtības tika norīkots darbam uz Rīgu.  

Rīgā noritēja viss viņa mūžs. Šeit viņš virzījās pa karjeras kāpnēm - no ordinatora līdz izcilam zinātniekam infekcijas slimību un aknu slimību jomā, līdz ievērojamam zinātnes organizatoram.

1951. gada augustā  Anatolijs Bļugers sāka strādāt par ārstu ordinatoru Rīgas pilsētas Klīniskajā Infektoloģijas slimnīcā, pēc tam – no 1953. līdz 1957. gadam -par nodaļas vadītāju šajā slimnīcā. 1956. – 1957. gadā Anatolijs Bļugers uzsāka sadarbību ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtu,  nodarbojoties ar jaunu ārstniecisko preparātu pētījumiem un klīniskajiem pārbaudījumiem.  

1957. gadā sākās A.Bļugera darbs Rīgas Medicīnas institūtā, kas turpinājās vairāk kā 40 gadus. Sākumā viņš bija Infekcijas slimību katedras asistents (1957 – 1960), pēc tam – katedras docents (1960 – 1961), vēlāk – šīs katedras vadītājs (1962 – 1991) un 1961. gadā kļuva par paša izveidotās Infekcijas slimību klīniskās bioķīmijas problēmu laboratorijas zinātnisko vadītāju. No 1960. līdz 1992. gadam Anatolijs Bļugers bija Rīgas Medicīnas institūta prorektors zinātniskajā darbā.  

1965. gadā Anatolijs Bļugers izveidoja Padomju Savienībā pirmo Latvijas Hepatoloģijas centru, kas kļuva par zinātnisko, ārstniecisko un mācību centru, kurā 17 gadu laikā (kopš 1968. gada) ieguva izglītību vairāk kā 500 speciālisti –  medicīnas institūtu hepatoloģijas profesori un pasniedzēji. Latvijas Hepatoloģijas centrs bija izstrādājis un ieviesies klīniskajā praksē dažādas aknu slimību diagnostikas un ārstēšanas metodes; A. Bļugers bija šā centra vadītājs līdz pat 1991. gadam.  

1956. gadā Anatolijs Bļugers kļuva par medicīnas zinātņu kandidātu, 1964. gadā – par medicīnas zinātņu doktoru; 1971. gadā 46 gadu vecumā viņš tika ievēlēts par LPSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli un 1978. gadā 52 gadu vecumā – par LPSR ZA akadēmiķi. Anatolijs Bļugers ir aptuveni 1000 zinātnisko publikāciju autors, tai skaitā, vairāk kā 40 zinātnisko monogrāfiju un mācību līdzekļu; viņš ir apmēram 200 zinātniski populāro publikāciju autors; viņam tika piešķirtas 35 autortiesības un patenti par izgudrojumiem. A. Bļugers bija sagatavojis aptuveni 100 medicīnas zinātņu doktoru un kandidātu.  

No 1964. līdz 1968. gadam Anatolijs Bļugers strādāja par LPSR galveno infektologu, no 1978. līdz 1991. gadam – vairāk kā desmit gadu laikā – izpildīja Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas Medicīnas zinātniskās padomes priekšsēdētāja vietnieka un priekšsēdētāja pienākumus. 1986. gadā A. Bļugeram tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums,  2002. gadā profesors tika ievēlēts par Latvijas Ārstu biedrības goda locekli.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas profesors Anatolijs Bļugers turpināja tikpat aktīvi nodarboties ar zinātniski organizatorisko un ārstnieciski konsultatīvo darbu. Līdz pat 1997. gadam viņš bija Rīgas P. Stradiņa Universitātes Infekcijas slimību katedras un rektorāta profesors konsultants, kā arī Latvijas Infektologu asociācijas un Hepatologu asociācijas valdes loceklis un Latvijas Republikas Padomes zinātnes jautājumos loceklis (1989-1991).

1991. gadā Anatolijs Bļugers uzsāka aktīvu darbību, cenšoties atjaunot divas ebreju medicīnas biedrības – Bikur Holim un Linas Hacedek, kuras līdz 1940. gadam bija pastāvējušas Latvijā. Abām biedrībām tika atdots to īpašums, un jau kopš 1992. gada 1. septembra tika atjaunota ebreju slimnīca „Bikur Holim”. Anatolijs Bļugers sāka aktīvi strādāt par šīs slimnīcas padomes priekšsēdētāju un konsultēt pacientus.

1994. gadā par lielu ieguldījumu veselības aprūpes un medicīnas zinātnes attīstībā Anatolijam Bļugeram tika piešķirta Latvijas Republikas goda pilsonība un emeritētā zinātniskā darbinieka nosaukums, bet 2006. gadā viņš tika apbalvots ar Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni. 

Zinātnieku kolektīva sastāvā Anatolijs Bļugers tika apbalvots ar Latvijas Republikas Valsts prēmiju par jaunu ārstniecisko preparātu – nitrofurānu un remantadīna - ieviešanu klīniskajā praksē. Anatolijs Bļugers bija Krievijas Medicīnas akadēmijas S. Botkina prēmijas laureāts (1970. g.), LPSR ZA Augusta Kirhenšteina prēmijas laureāts (1982. g.), Latvijas Zinātņu akadēmijas un Medicīnas vēstures muzeja Paula Stradiņa prēmijas laureāts (2004. g.) par ieguldījumu hepatoloģijas attīstībā un speciālistu mediķu sagatavošānā Latvijā.  

Sagaidot savu 80. jubileju, profesors Anatolijs Bļugers bija  uzrakstījis memuāru grāmatu «Время: за и против» („Laiks: par un pret”), kurā viņš atainoja spilgtu vesela laikmeta ainu un sava dzīves ceļa norises.

Anatolija Bļugera dzīves pavediens aprāvies 2007. gada 21. jūlijā. A. Bļugers ir apbedīts Pirmajos meža kapos Rīgā.   

 

Par godu akadēmiķa Anatolija Bļugera 85. jubilejas atcerei Rīgas P. Stradiņa Universitāte, Latvijas Infektoloģijas centrs, Rīgas slimnīca „Bikur Holim” un labdarības fonds „Socium” sagatavoja un 2011. gadā izdeva atmiņu grāmatu «Personība. Atmiņas par akadēmiķi Anatoliju Bļugeru. Личность. Воспоминания об академике А. Ф. Блюгере». Tanī pat gadā Rīgā tika uzstādītas divas A. Bļugeram veltītās piemiņas plāksnes – Latvijas Infektoloģijas centrā un slimnīcā „Bikur Holim”. 

No grāmatas «Personība. Atmiņas par akadēmiķi Anatoliju Bļugeru. Личность. Воспоминания об академике А.Ф. Блюгере» anotācijas.

«Visa akadēmiķa Anatolija Bļugera (1926-2007) darbība ir vienreizēja, sevišķa parādība. Viņam piemita daudzpusīgums, spīdošas oratora dotības, visaptverošs lietu redzējums, zinātniskais bezbailīgums; viņš aktīvi iesaistījās ne tikai dažādās medicīnas zinātnes nozarēs, klīnikas praksē un veselības aprūpē, bet arī kultūras un sabiedriskās dzīves norisēs - visā viņa personībā ir jaušamas daudzas pazīmes, kas ir raksturīgas Renesanses laikmeta titāniem.

Šī grāmata ir veltījums  profesora Anatolija Bļugera gaišajai piemiņai no tiem, kas daudzus gadus bija strādājuši kopā ar viņu un kuri joprojām izjūt  spilgtu iespaidu, atceroties viņa mācību, zinātniskās, vispārizglītojošās lekcijas, un augstu vērtē viņu kā izcilu pedagogu, kā talantīgu ārstu humānistu; veltījums no tiem, kas bija kopā ar viņu zinātniskajos meklējumos, no tiem, kuri saglabāja savā atmiņā kaut vai dažu, bet tik nozīmīgu tikšanos ar viņu epizodes.»

 

Ērika Tjuņina

Ilustrācijas tēmai