Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Utkins

Vladimirs Utkins

Vladimirs Utkins (1932. g. 27. jūnijā Rīgā – 1994. g. 23. augustā Rīgā) – ķirurgs-pulmonologs,  habilitētais medicīnas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

Vladimirs Utkins ir dzimis Rīgā 1932. gada 27. jūnijā komponista, mūzikas zinātnieka Valentīna Utkina ģimenē. 1949. gadā Vladimirs Utkins iestājās Rīgas Medicīnas institūtā, bet 1952. gadā pārgāja studēt Maskavas  1. Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē, kuru pabeidza ar izcilību 1955. gadā.

Pēc studijām viņš sāka strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, vienlaikus mācīdamies arī aspirantūrā. 1958. gadā viņš aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu – aizkuņģa dziedzera ārējās sekrēcijas funkcija kuņģa  vēža un pirmsonkoloģisko saslimstību gadījumos.  Pēc disertācijas aizstāvēšanas viņš turpināja strādāt institūtā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1966. gadā viņš aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju par tēmu “Kardiospazmas: patoģenēze, klīnika un ārstēšana”, 1967. gadā sāka strādāt Rīgas Medicīnas institūtā – bija Ķirurģijas katedras vadītājs (1967–1974) un pēc tam līdz sava mūža beigām bija vadīja Ķirurģisko slimību katedru (2. ķirurģiskā klīnika), kuru bija izveidojis un pirms tam vadījis akadēmiķis Pauls Stradiņš.

1969. gadā Vladimiram Utkinam  piešķīra profesora pakāpi. Viņš bija 1969. gadā izveidotā Latvijas Pulmonoloģijas centra radīšanas iniciators un 20 gadus bija tā vadītājs.  1974. gadā V. Utkinam piešķīra valsts prēmiju. V. Utkina vadībā ķirurģijas praksē tika ieviestas jaunas metodes plaušu vēža ķirurģiskajā ārstēšanā, tika izstrādātas jaunas bronhu un audu  rekonstrukciju operāciju metodes.  V. Utkins ir vairāk nekā 300 zinātnisku rakstu, sešu monogrāfiju, četru mācību grāmatu un vairāk nekā 60 populārzinātnisku rakstu autors, viņš saņēmis  12 izgudrojumu patentus. V. Utkins izveidoja savu skolu, bija piecu doktora disertāciju zinātniskais konsultants un vadīja 21 sekmīgi aizstāvētu kandidāta disertāciju. 1971.–1992. gadā  viņš bija Latvijas Republikas  Veselības aizsardzības ministrijas Zinātniskās medicīnas padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

1992. gadā viņš kopā ar profesori Veru Rudzīti kļuva par Paula Stradiņa prēmijas laureātu, to piešķir Latvijas Medicīnas vēstures muzejs kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, bet 1993. gadā viņu ievēl par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli medicīnas nozarē. V. Utkina darbu atzinīgi novērtējuši arī ārzemju zinātnieki, viņš bija daudzu starptautisku medicīnas asociāciju  loceklis, viņš uzstājās ar referātiem daudzās ārvalstu zinātniskās organizācijās un starptautiskās konferencēs.

Vladimirs Utkins nomira 1994. gada 23. augustā no audzēja smadzenēs, viņš ir apglabāts Meža kapos.

Lūk, kā par Vladimiru Utkinu raksta pazīstamais ārsts Anatolijs Bļugers savā grāmatā “Время: за и против” (izdota Rīgā 2006. gadā, 115. lappusē):

Veselības aizsardzības ministrijas Medicīnas zinātniskajā padomē mans (kā tās priekšsēdētāja – Ē.T.)  pirmais vietnieks bija profesors Vladimirs Utkins, Ķirurģijas katedras vadītājs, ļoti izglītots cilvēks un lielisks ķirurgs-pulmonologs. Viņš cēlies no inteliģentas krievu ģimenes, kuras priekšteči gadsimtiem bija dzīvojuši Latvijā, viņa tēvs bija Latvijas Konservatorijas kompozīcijas profesors. Nomira Vladimirs Utkins 1994. gadā no audzēja smadzenēs. Un šodien, ak vai, maz ir to, kuri atceras šo cilvēku, kurš tik daudz ir izdarījis Latvijas medicīnas labā. Izskaidrot šo aizmirstību es nevaru, vienkārši sakot, – nesaprotu to un sirdī ir rūgtums.

 

                                                                                 Ērika Tjuņina