Vasilijs Kņazevs

Vasilijs Kņazevs (1817. g. 22. janvārī Pleskavas guberņā, Krievijas impērijā – 1903. g. 21. maijā Rīgas Jūrmalā, Krievijas impērijā) – virspriesteris, Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles pirmais pārzinis.

Vasilijs Kņazevs ir dzimis Pleskavas eparhijas lauku diakona ģimenē. Izglītību viņš ieguva Pleskavas Garīgajā seminārā. 1843. gadā V. Kņazevs absolvējis Sanktpēterburgas Garīgo akadēmiju, pēc trim gadiem viņam tika piešķirts teoloģijas maģistra grāds. Kopš 1843. gada Pleskavas Garīgajā seminārā V. Kņazevs pasniedza Baznīcas un Bībeles vēsturi, kanoniskās tiesības un Baznīcas arheoloģiju. 

1843. gadā Vasilijs Kņazevs tika iesvētīts par priesteri. 1849. gadā tēvu Vasiliju iecēla par Porhovas pilsētas katedrāles pārzini un Porhovas Garīgās skolas rektoru, tolaik viņš sāka piedalīties arī Pleskavas eparhijas pārvaldē.

1852. gadā t. Vasilija Kņazeva garīgā darbība piesaistīja Rīgas arhibīskapa Platona (Gorodecka; Rīgas un Jelgavas arhibīskaps 1848.–1867. g.) ievērību un viņš aicināja tēvu Vasiliju kļūt par Rīgas katedrāles pārzini (līdz 1884. gadam par katedrāli kalpoja Rīgas Svēto apustuļu Pētera un Pāvila baznīca, vēlāk – Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle).  1852. gada 28. augustā (visi datumi minēti pēc Jūlija kalendāra) saskaņā ar Sv. Sinodes rīkojumu tēvu Vasiliju apstiprināja par Rīgas Garīgās konsistorijas locekli. Šo amatu viņš pildīja līdz 1899. gada 6. martam, kad pēc viņa paša lūguma sirmā vecuma un sliktās veselības dēļ t. Vasiliju  atskaitīja no Garīgās konsistorijas, bet 1902. gada 7. septembrī pilnībā atbrīvoja no pienākumu pildīšanas.

Tēvs Vasilijs bez šiem minētajiem pildīja arī vēl  citus pienākumus: kopš 1865. gada viņš pārbaudīja, kā notiek Ticības mācības pasniegšana Rīgas mācību iestādēs; bija Rīgas Garīgā semināra valdes loceklis; 1877. gadā bija Rīgas Garīgā semināra ēkas celtniecības pārraudzības komisijas loceklis; viņš vadīja komisiju, kas bija atbildīga par  veco skolas ēku un jaunu ēku celtniecību Rīgas eparhijā; bija Rīgas eparhijas vēstneša un citu Baltijas novadā krievu valodā iznākošo Baznīcas izdevumu cenzors un pildīja vēl citus pienākumus.

Virspriesteris Vasilijs Kņazevs bija apbalvots ar visiem garīgajiem apbalvojumiem, ieskaitot palicu; kā arī ar Sv. Annas 1. šķiras ordeni. 1884. gadā t. Vasiliju apbalvoja ar dārgakmeņiem rotātu zelta krūšu krustu. Viņam bija piešķirts arī bronzas krusts uz Sv. Vladimira lentes un tāda pati medaļa uz Sv. Annas lentes.

Virspriesteris Vasilijs Kņazevs bija precējies, ģimenē auga meita. 

Tēvs Vasilijs Kņazevs ir miris 1903. gada 21. maijā vasarnīcā Rīgas Jūrmalā, apglabāts Rīgas Pokrova kapos.

Tekstu sagatavoja  Sergejs Coja

Informācijas avoti:

1) Видякина С. Василий Сергеевич Князев, протоиерей// «Покровское кладбище. Слава и забвение». Сборник статей.  Видякина С., Ковальчук С. (сост.). Рига: Multicentrs, 2004. С. 55–57;

2) Протоиерей Василий Сергеевич Князев// Рижские епархиальные ведомости, 1903 год, № 12–13, с. 570–575;

3) Слово сказанное протоиереем В. Плиссом при отпевании бывшего кафедрального протоиерея Василия Сергеевича Князева 26 мая 1903 года// Рижские епархиальные ведомости, 1903 год, № 12–13, с. 576–581.