Pāvels Makarovs
Pāvels
Makarovs (1903. g. 5. jūlijā Rīgā, Krievijas impērijā – 1943. g. 22. oktobrī
GULAGā, Noriļskā, Krievijas PFSR) – Latvijas armijas
pulkvežleitnants. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Pāvels Makarovs dzimis
Rīgā, vecticībnieku tirgotāju ģimenē. 1922. gadā viņš beidza Rīgas pilsētas krievu vidusskolu.
1922. gadā P. Makarovs iestājās Karaskolā. Artilērijas nodaļā, kuru beidza 1924. gadā leitnanta pakāpē. Dienējis Zemgales artilērijas pulkā; 1926.–1927. gadā bija piekomandēts Jātnieku pulkam. Bijis virsleitnants (1927), kapteinis. (1933), pulkvežleitnants (1940. g.
aprīlis). 1929. gadā viņš beidza virsnieku kursus, 1932. gadā – Kara akadēmijas kursus. No 1933. gada viņš bija baterijas komandieris.
1938. gadā P. Makarovu pārcēla uz Atsevišķo artilērijas divizionu, 1940. gada aprīlī viņu iecēla par diviziona
komandiera palīgu.
No 1940. gada augusta bija Vidzemes 8. divīzijas štāba priekšnieka palīgs, septembrī viņu ieskaitīja 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā, bija 181. divīzijas štāba priekšnieks. 1941. gada 14. jūnijā P. Makarovu apcietināja, izveda uz Noriļskas soda nometni, kur 1942. gada septembrī
viņam piesprieda sešus gadus ieslodzījuma.
Pāvels Makarovs miris ieslodzījumā 1943. gada 22. oktobrī.
Apbalvojums:
Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa V
šķira.
Ģimene:
1925.
gadā Pāvels Makarovs apprecējās ar
Mariju Sciboru-Gurkovsku (1903–1981). Viņu laulībā piedzima bērni: Pāvels (1925–1947),
Aleksejs (1926), Aleksandrs (1929).
Pāvela brālis Leonīds Makarovs (1896–1943)
bija robežsargs un gāja bojā GULAGā.
Informācijas
avoti:
LVVA,
5601. f., 1. apr., 4004. l. (līdz 1935. g.);
LVVA,
1482. f., 1. apr., 40. l.;
LVA,
1986. f., 2. apr., 25441. l.
Bambals
Latviešu artilērijas virsnieku piemiņai. – Diena, 1993. g. 14. jūnijā.
Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940.
Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ē.
Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga:
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 318. lpp.