Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In memoria |
|
 |
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
Nikolajs Ivanovs (1937–2015) – profesors, inženierzinātņu doktors (Dr. sc. ing.), Rīgas Grebenščikova Garīgās skolas rektors no 2006. līdz 2015. gadam |
Leonīds Arbuzovs
Leonīds Arbuzovs (1848. g. 7./19. janvārī Jelgavā, Krievijas impērijā – 1912. g. 1./14. janvārī Rīgā, Krevijas impērijā) – zinātnieks-vēsturnieks.
Nākamais Baltijas vācu vēsturnieks vēsturnieks Leonīds Arbuzovs piedzima 1848. gada 7. (pēc jaunā stila 14.) janvārī Jelgavā krievu armijas virsnieka ģimenē. Viņa tēvs Aleksandrs Arbuzovs bija muižnieks, cēlies no senas dzimtas, kuras divi pārstāvji jau 17. gadsimtā bija karavadoņi. Aleksandram Arbuzovam bija zemes īpašumi Novgorodas un Pleskavas guberņā. Nākamā vēsturnieka māte Nataļja bija cēlusies no Novgorodas pareizticīgo priesteru dzimtas, arī viņas vecvectēvs bija priesteris.
L. Arbuzova vecāku liktenis izvērtās traģisks: māte dažus mēnešus pēc zēna piedzimšanas mira no holeras, bet tēvs aizgāja no dzīves, kad Leonīdam bija septiņi gadi. Viņu audzināja Nataļjas Čudovskas draudzenes Feodosijas Paukeres ģimene. Šīs ģimenes galva – Baltijas vācietis Magnuss Georgs fon Paukers bija pazīstams zinātnieks-matemātiķis, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Pēc Magnusa Paukera nāves Leonīdu audzināja viņa dēls sengrieķu valodas un literatūras profesors Kārlis Heinrihs fon Paukers.
Šajā ģimenē Leonīds tika audzināts vāciskā garā. Viņš mācījās privātskolā Jelgavā, ilgi nevarēja izvēlēties profesiju: studēja zooloģiju Tērbatas Universitātē, medicīnu – Leipcigas Universitātē, trīs gadus studēja dabaszinātnes Getingenes Universitātē un pēc tam vēl trīs gadus vēsturi pazīstamā vācu vēsturnieka Georga Vaica vadībā. L. Arbuzovs mācījās dažādās augstskolās apmēram desmit gadus.
1877.–1885. gadā L. Arbuzovs strādāja par dabaszinību skolotāju Bauskas apriņķskolā, 1885.–1888. gadā bija Tukuma apriņķskolu inspektors, pēc tam bija privātskolotājs Mītavā.
Taču L. Arbuzovs kļuva pazīstams kā vēsturnieks-zinātnieks. Viņš pirmais Latvijā apkopoja plašus datus par viduslaiku Livonijas cilvēkiem – viņa datubāzē bija ziņas par vairāk nekā tūkstoti bruņinieku un pieciem tūkstošiem mācītāju.
1889. gadā vācu valodā tika izdots L. Arbuzova “Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes vēstures apskats” – tas ir viens no pirmajiem apkopojošajiem darbiem par Baltijas guberņu vēsturi. Paradoksāli, ka vācu valodā uzrakstītais krievu virsnieka dēla darbs tika izdots krievu valodā tikai 1912. gadā – drīz pēc autora nāves.
L. Arbuzova fundamentālais darbs uzrakstīts no tolaik valdošajām pozīcijām baltvāciešu vidū. Tajā runāts par krustnešu parādīšanās Baltijas novada teritorijā progresīvo nozīmi, par to, ka viduslaikos “ļaunie” muižnieki bijuši drīzāk izņēmums, nevis kā likumsakarība. Grāmatā gandrīz nemaz nav pieminēti latvieši vai Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie cittautieši.
1893. gadā Leonīds Arbuzovs pārcēlās uz Rīgu un šeit dzīvoja līdz savai nāvei. 1894. gadā viņš kļuva par Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrības līdzpriekšsēdētāju. Viņš uzrakstīja ne mazums grāmatu vācu valodā par Vidzemes vēsturi.
Leonīds Arbuzovs aizgāja no dzīves 1912. gada 1. (pēc jaunā stila 14.) janvārī, apglabāts Rīgā, Zasulauka kapsētā.
L. Arbuzova ģimene: 1884. gadā, dzīvojot Bauskā, L. Arbuzovs apprecējās ar Olgu Anšjutcu. Viņu dēls Leonīds Hanss Nikolajs Arbuzovs neatkarīgajā Latvijā bija Latvijas Universitātes profesors. 1939. gadā viņš repatriējās uz Vāciju, pēc Otrā pasaules kara bija Getingenes Universitātes ārštata docētājs.
Aleksandrs Gurins
