Ņikanors Trubeckojs
Ņikanors Trubeckojs (1876. g. 23. jūlijā/5. augustā Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā – 1959. g. 9. martā Ludzas rajonā, Latvijas PSR) – virspriesteris.
Ņikanors Trubeckojs ir dzimis Vitebskas guberņas Lepeļas apriņķa Vjažiščes ciemā. Tēva Ņikanora 25 gadu priesterības jubilejai veltītajā rakstā, kas publicēts laikrakstā „Segodņa”, minēts, ka t. Ņikanora Trubeckoja bērnība aizritējusi pilnīgā nabadzībā – viņam nācās strādāt par ganu, viņš kalpojis par ķesteri vietējā dievnamā, vēlāk Odesā bija aptiekāra māceklis, matrozis uz tvaikoņa Krimas–Kaukāza jūras satiksmes līnijā, dzelzceļa kantora darbinieks un mazas dzelzceļa stacijas priekšnieka palīgs. Tomēr, cik vien apstākļi viņam to ļāva, Ņ. Trubeckojs vienmēr centās papildināt savu izglītību.
1903. gadā Ņikanors Trubeckojs eksternā nokārtojis eksāmenu Vitebskas Garīgajā konsistorijā un pēc gada tika norīkots par psalmotāju Grāveru Svētā Ercenģeļa Mihaila baznīcā Daugavpils apriņķī.
1906. gadā Ņikanors Trubeckojs tika iesvētīts par diakonu, un pēc tam trīs gadus viņš kalpojis Krāslavas Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcā.
1910. gadā Ņikanors Trubeckojs tika iesvētīts par priesteri, saņemot norīkojumu kalpot Sarjas ciema Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcā (tolaik – Vitebskas guberņas Drisas apriņķī; tagad - Baltkrievijas Republikas Vitebskas apgabala Verhņedvinskas rajonā). (Neogotiskā stilā celtā Sarjas dievnama ēka tika uzbūvēta kā katoļu baznīca, 1865. gadā tā iesvētīta par godu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanai, nododot pareizticīgo draudzes rīcībā. 1935. gadā dievnams tika slēgts un ēka izmantota kā noliktava, vēlāk – kā izklaides iestāde. 1989. gadā dievnams nodots katoļu rīcībā, taču 1990. gadā – pareizticīgo rīcībā. 2013. gadā ir pabeigti baznīcas restaurācijas darbi – tulkot. piez.).
Liels tēva Ņikanora Trubeckoja nopelns bija pilnīgā posta stāvoklī nonākušās Svētā Ņevas Aleksandra baznīcas atjaunošanā Krāslavā. Vēlāk, pateicoties t. Ņikanora pūliņiem, Dagdā tika izveidota pareizticīgo draudze un uzcelts Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnams.
No 1918. gada t. Ņikanors kalpojis par pārzini Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā Mihalovā / tagad Pudinava, Mērdzenes novadā. 1928. gadā daļa no šīs baznīcas draudzes tika pārveidota par atsevišķu Kvītaines draudzi, kurai par t. Ņikanora savāktajiem līdzekļiem tika uzcelti Svētā Lielmocekļa Dimitrija Solunska dievnams un klēra nams.
No 1943. gada t. Ņikanors Trubeckojs bija Ludzas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas katedrāles pārzinis un Ludzas baznīcas apriņķa prāvests (jeb blagočinnijs). No 1945. gada un līdz pat sava mūža beigām t. Ņikanors kalpojis par pārzini Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā Mihalovā/ Pudinavā.
Četri t. Ņikanora Trubeckoja dēli arī bija izvēlējušies garīgā ceļa aicinājumu. Nikolajs un Ivans (Joanns) kļuvuši par priesteriem (vēlāk – par virspriesteriem); Mihails un Pāvels – par diakoniem (vēlāk – par virsdiakoniem), meitas – Marija un Jefrosīnija – ilgus gadus bija kora reģentes–psalmotājas Zilupes Kristus Krusta Pacelšanas baznīcā un Ludzas katedrālē.
Jurijs Sidjakovs
Informācijas avoti:
А.П. 25-летие служения в иерейском сане священника Н. Трубецкого. Сегодня. 1935. № 261. 6. lpp.;
No tēva Ņikanora mazdēla D. Trubeckoja iegūtās ziņas;
Протоиерей Никанор Трубецкой. Прожитые годы. Отв. редактор протоиерей Олег Пелевин. - Латвийская Православная Церковь.– Рига, 2016.
Пртоиерей Никанор Трубецкой. ПРОЖИТЫЕ ГОДЫ (PDF)
Papildināts un labots tulkojums no krievu valodas
Tulkojuši:
Artūrs Žvinklis
Dzintars Ērglis
Irēna Ase
Ilustrācijas tēmai
