Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīca Grāveros
Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīca. – Grāveri, Krāslavas novads.
1828. gadā Aulejas, Izvaltas, Biķernieku un Naujenes pagastā tika nodibināta Krievijas armijas Pirmās sapieru brigādes militārā apmetne, kura 1836. gadā tika pārdēvēta par “Arājkareivju apgabalu”. Šis apgabals tika sadalīts četrās rotās, pēc četriem šeit izvietotiem folvarkiem (folvarks – pusmuiža Latgalē 18.–19. gs.) – Grāveri, Lipiņišķi, Maļinova un Šķeltova.
Tā kā šajā apgabalā dzīvoja daudz pareizticīgo, tad viņu reliģiskajām vajadzībām 1836. gadā katrā no šiem četriem folvarkiem tika uzceltas līdzīgas nelielas koka baznīcas. Pēc “Arājkareivju apgabala” likvidēšanas, 1858. gadā visas šīs četras pareizticīgo baznīcas tika nodotas Polockas arhibīskapa pārziņā un tajās tika izveidotas patstāvīgas baznīcas draudzes.
Grāveru baznīca tika iesvētīta 1836. gada 16. decembrī par godu Svētajam Arhistratēģim Erceņģelim Mihailam un citiem bezmiesīgiem Debesu Spēkiem. Gandrīz visas ikonas šajā dievnamā bija gleznotas Novgorodas ikonu glezniecības skolas tradīcijās, no tām sešas – uniātu glezniecības skolas tradīcijās. Uz Ķēniņa vārtiem bija uzraksti grieķu valodā.
Savu sākotnējo veidolu Grāveru dievnams saglabājis līdz 1914. gadam, kad tika veikts kulta celtnes kapitālais remonts un zvanu tornis, kas līdz šim stāvējis atsevišķi no dievnama, tika piebūvēts baznīcas pamatapjomam priekštelpas veidā. Baznīcas ēka bija ievērojami palielinājusies savos apmēros. Netālu no dievnama bija ēkas baznīcas klēram – atsevišķi nami priesterim un psalmotājam. Austrumpusē blakus Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīcai atradusies pareizticīgo kapsēta. Dievnamam tika piešķirts ievērojams zemesgabals – 35,9 hektāru apmērā. Dievnamā darbojās baznīcas draudzes skola.
Kad tika likvidēta militārā apmetne un pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861. gadā, daudzi vietējie zemnieki bija pārgājuši vecticībā un pareizticīgo draudzes locekļu skaits stipri sarucis. 19. gadsimta beigās agrāko 700-800 cilvēku vietā to skaits samazinājies līdz 300–400 cilvēkiem. 1930. gadā pavisam bija 137 baznīcas draudzes locekļi. Tomēr līdz Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīcas simtgades jubilejai Grāveru dievnama ēka un pieticīgās klēra celtnes, pateicoties priestera t. Vasilija Filipova (1879–1950) centieniem, tika sakārtotas pilnīgā kārtībā.
1959. gadā, PSRS līdera Ņikitas Hruščova laikā izvērstās antireliģiskās kampaņas ietvaros, padomju varas iestādes slēdza Grāveru Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīcu, bet tās ēku nodeva Grāveru vidusskolas rīcībā, kura tajā ierīkoja sporta zāli. 1990. gadu sākumā slēgtās baznīcas ēka bija gandrīz vai pilnībā sabrukusi.
1996. gadā sākās Grāveru dievnama atjaunošana. Netika noteikts uzdevums atjaunot ēkas bijušo veidolu, bija nepieciešams piešķirt šai garlaicīgajai ēkai atpazīstamas pareizticīgo baznīcas iezīmes. Dievnama atjaunosanas projektu izstrādājusi arhitekte Ludmila Kļešņina, taču darbi tika veikti ar novirzi no projekta. Visas rūpes par dievnama celtniecību uzņēmās Latvijas Pareizticīgās baznīcas valdošais Virsgans no 1990. gada Aleksandrs (Kudrjašovs), kurš bērnības gadus pavadījis Grāveros. 2000. gadu sākumā dievnama atjaunošanas darbi lielākoties tika pabeigti.
Sniegbaltā baznīcas ēka atrodas augstienē, blakus gleznainajam Jazinkas ezeram, kas ir viens no skaistākajiem Latgalē. 2003. gadā dievnama jaunajā zvanu tornī tika pacelti septiņi zvani. Baznīcas austrumu altārsienu no ārpuses rotā “Ne rokām darinātais Pestītāja Tēls” (kriev.: “Spas Ņerukotvornij”) un Svēto Erceņģeļu pie Krusta tēli. Ļoti daiļš ir arī dievnama iekštelpu rotājums. Ikonostass ir dekorēts ar kokgriezumiem un apzeltīts, bet Ķēniņa vārti ir veidoti senatnīgā stilā. Ikonas ir jaungleznotas, taču ļoti labas. Vairākas reizes gadā Grāveru Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīcā notiek svinīgais arhijereja dievkalpojums.
2016. gadā apritējuši 180 gadi kopš Grāveru ciema Svētā Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo dievnama iesvētīšanas.
Dievnamā kalpojuši šādi pazīstami garīdznieki:
1904.– 1905. gadā – psalmotājs; 1910. –1918. gadā – priesteris t. Nikanors Trubeckojs (1876–1959);
1929.–1936. gadā – priesteris t. Vasilijs Filipovs (1879–1950);
1946.–1947. gadā – priesteris t. Nikolajs Verhoustinskis (1908–1978).
Informācijas avoti:
1) Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. C. 83-84;
2) Православные святыни Латвии. Культурно-исторический путеводитель по храмам, монастырям и святым местам. О. Авдевич и Н. Захарьят (сост.). Рига, 2021. С. 101.
