Konstantīns Andrejevs

Konstantīns Andrejevs (1914. g. 7. novembrī Totjmā, Vologdas guberņā, Krievijas impērijā – 1981. g. 21. augustā Rīgā, Latvijas PSR) – gleznotājs, grafiķis. 

Cilvēks, kurš atdod citiem savu dvēseles siltumu un talantu, vienmēr paliks gaišā piemiņā. Tāpat arī mākslinieks Konstantīns Andrejevs, kura daiļrades galvenais periods 20. gadsimta 50.–70. gados bija saistīts ar Latviju, un kas atstājis savus mākslas darbus nākamajām paaudzēm. 

Viņš ir dzimis Vologdas guberņas nelielajā apriņķa pilsētā – Totjmā. Jaunības gados, tieksmes pēc jūras romantikas pārņemts, jauneklis iestājās Ļeņingradas Jūras kara skolā, bet veselības stāvokļa dēļ nācās pārtraukt mācības neilgi pirms to beigšanas. Dabas dotais talants devis viņam iespēju kļūt par mākslinieku. 1930. gados viņš sadarbojies ar Ļeņingradas izdevniecībām, un pievēršoties grafikai, noformēja tehnisko literatūru. Kopš 1936. gada K. Andrejevs ieņēma Aviatehniskās skolas grafisko darbu biroja vadītāja amatu.

Uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām Konstantīns Andrejevs saņēma norīkojumu uz Rīgu, kur piepildījās viņa sapnis – iegūt mākslas izglītību. Viņš iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), kur apguva glezniecības mākslu pazīstamā mākslinieka profesora Jāņa Tilberga darbnīcā. Iepriekšējās darba prasmes palīdzēja viņam jau kā nobriedušam cilvēkam veiksmīgi apgūt akadēmiskās zināšanas un 1951. gadā absolvēt LMA ar diplomdarbu "Racionalizators".

1950. gados Latvijas Valsts izdevniecībā mākslinieks ilustrēja bērnu un jauniešu grāmatas (Z. Delle “Parādi man pasauli” 1957. g., V. Spiridonova “Tīrumā ceļi gāja”/ «Пролегли в поле дороги» 1960. g. u.c.) 

Pirmos nozīmīgos mākslas darbus mākslinieks uzgleznojis 1950. gadu vidū. Tā laika atmosfēra ietekmēja arī viņa vēsturisko gleznu saturu. Gleznā “Oktobra dienās” attēlotas tēva, kas dodas revolucionāra gaitās, atvadas no mazā dēla.Tolaik mākslinieka gleznu sižetos dominēja revolūcijas, Pilsoņu kara un cīņas par mieru tēmas. Viņa gleznas tika eksponētas republikāniskajās mākslas izstādēs. 

Gleznotāja daiļrades ievērības centrā vienmēr bija cilvēki un viņu darbs. Mākslas darbos “Uz dzimto krastu” (1964. g.); “Jūras saimnieki” (1968. g.); “Celtnieki montētaji” (1971. g.) un daudzos citos viņš attēlojis cilvēka radošo darbu, ikvienas personas izpratni par to, cik nozīmīga ir tās loma sabiedriskajā dzīvē. Šāda bija to laiku padomju mākslas vispārējā tendence. Taču līdzās tam, mākslinieks gleznoja arī portretus – “Atslēdznieks Imants”; “Draudzenes” (abas gleznas – 1959. g.). Tomēr portretu žanrs, neraugoties uz to, ka viņš bija absolvējis portretu glezniecības darbnīcu, ieņēma viņa daiļradē ne pārāk nozīmīgu vietu. 

1960. gados veidojās viņa radošuma divi galvenie virzieni: žanra darbi, kur par galveno varoni kļūst strādnieks, un liriskās ainavas. Bieži vien abi šie virzieni cieši savījās kopā. 

Gleznojot mākslinieks strādājis cītīgi un rūpīgi, neļaujoties krāsu daudzveidībai. Viņa iecienītā gamma – dzeltenbrūnie un pelēkzilie toņi ar melnās krāsas akcentiem. Interesants darbs ir 1962. gadā meistarīgi izpildītā ainava “Daugava, svaigais vējš”, kas vieš skatītājā prieka un sajūsmas izjūtu. No 1970. gadu vidus attēlu piepildījums ar iekšējo nemieru tiek aizstāts ar mākslinieka mierīgo pārliecību. Kompozīcijas tiek veidotas, balstoties uz līniju un krāsu harmoniju. Šai saistībā jāmin šādas gleznas: "Trīs laivas", "Zvejnieku ciems", "Ezera krastā" u.c. 

Jūras poētika bija īpaši tuva māksliniekam. Pēdējo divu desmitgažu laikā šī tēma kļūst par galveno Konstantīna Andrejeva daiļradē. Ar patiesu aizrautību viņš strādāja pie gleznām, kas veltītas jūrai un tās darbaļaudīm – zvejniekiem. ("Jūras saimnieki", 1968. g.; "Saulainā diena", "Pavasaris jūrmalā", "Uz dzimto krastu", "Zvejniekciems", "Mērsrags", "Vientuļā priede" un daudzas citas). Šajās gleznās skaidri izpaudās latviešu glezniecībai raksturīgās tradīcijas, jo ne velti gleznotāja mākslu K. Andrejevs bija apguvis Latvijas Mākslas akadēmijā. 

Māksliniekam patika gleznot arī kluso dabu, bieži vien šā žanra gleznas ataino viņa dzīves mirkļu mozaīku, piemēram, “Klusā daba ar tasīti” (1970. g.); “Citroni un peonijas” (1979. g.); “Krizantēmas un bumbieri”, “Baltie trauki ar melno vāzi”, “Rīta klusā daba”, “Pie loga. Saulespuķes” u.c. Gleznās attēlotie priekšmeti, ziedi, augļi no pelēkās ikdienas izceļas ar savu formu daiļumu, koloristiku un neatkārtojamu noskaņu. Mākslinieka radītajai kluso dabu sērijai ir raksturīga tonālā izsmalcinātība, gleznojuma dinamiskums, kompozicionāls izteiksmīgums. Kolorītā dominē pamattoņi, kas izceļ priekšmeta faktūras izteiksmību. 

Līdzās eļļas glezniecības tehnikai Konstantīns Andrejevs strādāja arī temperas tehnikā. Īpaša vieta viņa radošumā bija arī grafiskajiem darbiem. Ceļojot pa tolaik plašo PSRS teritoriju, mākslinieks ņēma sev līdzi zīmuli – viņš zīmēja gan Ziemeļos būdams, gan Vidusāzijas republikās, gan ārpus valsts robežām. Viņa zīmējumos attēloti senie Samarkandas minareti un mošejas; ziemeļu pareizticīgo baznīcas un mūra sienas, senkrievu pilsētas (“Trijādības katedrāle” Pleskavā, “Pokrova tornis” un citas celtnes). 

Māksliniekam ļoti patika attēlot Vecrīgas ainavas – šaurās ieliņas, viduslaiku namus ar dakstiņu jumtiem. Viņa zīmētajās kompozīcijās ir redzami Zviedru vārti, Doma laukums, Pētera baznīca. Šīs ainas izpildītas ar flomāsteru un spalvu, tajās vērojami arī mūsdienu elementi – elektriskie vadi, televīzijas antenas, ceļazīmes. Kopš paša sākuma radošais darbs ar zīmuli un tušu spēlēja lielu lomu viņa mākslinieciskajā daiļradē. Zīmējumos māksliniekam izdevās atainot visraksturīgākās objekta iezīmes, šie zīmējumi izceļas ar vijīgām, plūstošām un precīzām līnijām. Grafiskie darbi liecina par izcilu meistarību. 

Pēdējos sava mūža gados K. Andrejevs strādājis pie neliela formāta gleznām, galvenokārt tās bija ainavas. Kopējā šo mākslas darbu noskaņa bija optimistiska. Gleznu kompozīcijas tika veidotas, pamatojoties uz debess, zemes un ūdens proporciju harmonisku atveidošanu.Tolaik mākslinieks vadīja Valsts Mākslas muzeju (Ārzemju Mākslas muzeju) un Mākslas izstāžu un panorāmu apvienoto direkciju un no pamatdarba brīvajā laikā arī tika radīti šie mākslas darbi. 

1964. gadā Konstantīnam Andrejevam tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. K. Andrejeva dzīves diapazonā ietilpa arī plaša mēroga sabiedriskā darbība. 

Konstantīns Andrejevs ir miris 1981. gada 21. augustā Rīgā.

1982. gadā Latvijas Mākslas muzejā notika mākslinieka Piemiņas izstāde, kurā tika eksponētas vairāk kā simts viņa gleznas un grafiskie darbi.

Ņina Lapidusa - mākslas zinātniece