Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In memoria |
|
 |
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
Nikolajs Ivanovs (1937–2015) – profesors, inženierzinātņu doktors (Dr. sc. ing.), Rīgas Grebenščikova Garīgās skolas rektors no 2006. līdz 2015. gadam |
Nikolajs Katiševs
Nikolajs Katiševs (1900. g. 5. novembrī Daugavpilī, Krievijas impērijā – 1978. g. 16. martā Dārbi, Lielbritānijā) – Latvijas armijas pulkvežleitnants.
Nikolajs Katiševs dzimis Daugavpilī (pēc citām ziņām – Ilūkstē). 1920. gadā beidzis Daugavpils reālskolu.
1920. gada 15. novembrī iesaukts Latvijas armijā (kā kareivis); dienējis Daugavpils komandantūrā, vēlāk – apriņķa apsardzības priekšnieka pārvaldē. 1921. gadā iestājies Latvijas Karaskolas Artilērijas nodaļā, kuru beidza 1923. gadā leitnanta pakāpē; dienējis Zemgales artilērijas pulkā. 1926. gadā beidza sakarnieku kursus un pārcelts uz Latvijas Karaskolu vada komandiera amatā. Viņš bija virsleitnants (1926), kapteinis (1935), pulkvežleitnants (1939). 1934. gadā viņš beidza Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti un Militāros politehniskos kursus; bija virsnieks pārtikas galvenās noliktavas intendantūrā. 1935. gadā tika iecelts par Armijas štāba Kara saimniecības daļas 2. nodaļas jaunāko inženieri. 1937.–1938. gadā viņu piekomandēja Zemgales divīzijas pārvaldei. No 1938. gada septembra bija Apgādes pārvaldes sevišķu uzdevumu virsnieks.
1940. gada novembrī N. Katiševu pārcēla uz 24. teritoriālo strēlnieku korpusu par pārtikas apgādes dienesta priekšnieku 2. ranga kara inženiera pakāpē. 1941. gada jūnijā viņu atbrīvoja no armijas.
Nacistu okupācijas laikā 1943. gadā N. Katiševu mobilizēja latviešu leģionā: viņš bija 15. artilērijas pulka diviziona komandieris, vēlāk – pulka komandiera vietnieks. Pirms Kurzemes cietokšņa kapitulācijas viņš emigrēja uz Vāciju. Vēlāk pārcēlās uz dzīvi Lielbritānijā, dzīvoja Dārbi pilsētā, bija tekstilrūpniecības laboratorijas vadītājs.
Nikolajs Katiševs miris 1978. gada 16. martā Dārbi, Lielbritānijā
Apbalvojumi: Latvijas – V šķiras Viestura ordenis un Vācijas – I un II šķiras Dzelzs krusts.
1930. gadā viņš apprecējās ar Veru Kalniņu (1908). Viņu ģimenē piedzima meitas – Tatjana (1931) un Karina (1933).
Informācijas avoti:
LVVA, 5601. f., 1. apr., 2867. l.;
LE– 2. sējums.
Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 243.–244. lpp.
