Leonīds Puņins
Leonīds Puņins (1892. g. 8. jūlijs, Pavlovska, Krievijas Impērija – 1916. g. 1. septembrī, Krievijas impērijā, gājis bojā kaujā) – Ziemeļu frontes štāba Īpašā svarīguma vienības komandieris, vienībā dienējuši 37 latvieši.
Leonīds Puņins ir dzimis 1892. gada 8. jūlijā, ārsta Nikolaja Puņina ģimenē. Leonīda māte bija aktrise, vecākais brālis - Nikolajs Puņins - pazīstams mākslas zinātnieks, slavenās krievu dzejnieces Annas Ahmatovas trešais vīrs. Ģimnāzijas, kurā mācījās Leonīds, direktors bija izcilais krievu Surdraba laikmeta dzejnieks Inokentijs Aņņenskis. Tomēr Leonīds izvēlējies nevis humanitārās zinātnes, kā profesiju, bet gan pavisam citu darbības lauku.
1912. gadā L. Puņins absolvējis Pāvila kara skolu un ieguvis podporučika militāro pakāpi. Pirmā pasaules kara laikā viņš kļuva par izlūku komandas komandieri. Kādā no kaujām viņš kā trofeju bija sagrābis ienaidnieka lielgabalu un tam paredzētos šāviņus. Pirmajā karadarbību gadā Leonīds Puņins apbalvots ar dažiem ordeņiem.
1915. gadā L. Puņins izvirzījis iniciatīvu izveidot īpašu militāro vienību, kas veiktu uzlūkdarbību un diversijas ienaidnieka aizmugurē (pēc savas būtības – pirmo Krievijas speciālo uzdevumu vienību). Viņam tad arī uzticēja šo uzdevumu - formēt šādu vienību, kas ieguva nosaukumu – Ziemeļu frontes štāba Īpašā svarīguma vienība. Jauna militārā vienība tikusi formēta Ķemeros 1915. gada beigās.
L. Puņins personīgi nodarbojās ar cilvēku atlasi savai vienībai, lielākā daļa no viņiem jau bija Sv. Georgija ordeņa kavalieri. Jau 1916. gada sākumā Īpašā svarīguma vienība bija sekmīgi veikusi izlūkdarbību, piedalījusies virknē militāro operāciju. Vietējie iedzīvotāji atbalstīja šo vienību, piegadājot tai pārtiku: svaigus dārzeņus, zemenes. Viens no iemesliem, kādēļ latviešu zemnieki šādi izturējās pret Īpašā svarīguma vienību, bija tas, ka atamāns (šāda militārā pakāpe tika piešķirta Puņinam) bija iesaistījis savā vienībā 37 latviešus.
Daudzi šīs vienības kareivji pārvaldījuši vismaz vienu no svešvalodām. Puņinam padoto virsnieku vidū bijuši nākotnē pazīstamie Baltās armijas karavadoņi: barons Roberts (Romāns) fon Ungerns-Šternbergs, nākamais ģenerālis Staņislavs Bulaks-Balahovičs.
1916. gada 1. septembrī notikušajā kaujā Leonīds Puņins bija nāvīgi ievainots. Laikraksts “Novoje vremja” šai sakarā rakstījis: “Par patiesi izciliem cilvēkiem gandrīz vienmēr vairāk uzzina pēc viņu nāves, nevis dzīves laikā.”
1917. gada pavasarī Ziemeļu frontes štāba Īpašā svarīguma vienība tikusi nosaukta Leonīda Puņina vārdā.
Aleksandrs Gurins