Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Grenners-Sokolovs

Nikolajs Grenners-Sokolovs

Nikolajs Grenners-Sokolovs (1885. g. 6. novembrī Liepājā – 1961. g. 4. novembrī ASV) – Latvijas armijas pulkvežleitnants.

Nikolajs Grenners-Sokolovs  dzimis Liepājā muižnieka ģi­menē. Beidzis Liepājas Nikolaja ģimnāziju, 1904.–1908. gadā studējis mehāniku Rīgas Politehniskajā institūtā.

1908. gadā brīvprātīgi pieteicās dienēt armijā. Viņu ieskaitīja 3. ulānu pulkā, vēlāk viņš dienēja Liepājas cietoksnī artilērijas vienībā. 1909. gadā lielkņaza  Mihaila Pavloviča  v.n. artilērijas kara skolā Pēterburgā izturēja pārbaudījumus virsnieka (podporučika) pakāpes  iegūšanai; pēc tam dienējis Novogeorgijevskas  (Moldinas) cietokšņa artilērijā, no 1911. gada – Daugavpils cietokšņa artilērijā. Viņš bija poručiks (1913), štābskapteinis (1916. gada oktobris), kapteinis (1917. gada janvāris). No 1913. gada Grenners-Sokolovs bija vieglās artilērijas 2. parka komadieris, no 1915. gada – 53. artilērijas brigādes 1. parka komandieris,  1917. gada novembrī viņu iecēla par 53. artilērijas diviziona komandieri.  

1918. gada martā Nikolaju Grenneru-Sokolovu atstādināja no armijas.  1919. gada maijā iestājās 5. Kurskas robežsargu brigādē, bet augustā – Astrahaņas kazaku karaspēkā kā virsnieks-artilērists, 1919. gada jūnijā tas iekļauts Brīvprātīgo armijas sastāvā. 1920. gada oktobrī viņu iecēla par 1. īpašu uzdevumu artilērijas diviziona komandieri. Pēc Krimas krišanas viņš kājām šķērsoja Ukrainu un 1920. gada 15. decembrī  pieteicās pie Latvijas militārā atašeja Polijā.

No 1921. gada 3. janvāra N. Grenners-Sokolovs dienēja Latvijas armijā kapteiņa statusā: sākumā – Daugavgrīvas ar­tilērijas vienībā (1935. gadā to pārdēvēja par Krasta artilērijas pulku), kopš 1924. gada viņš bija saimniecības daļas priekšnieks. Pulkvežleitnanta pakāpe viņam piešķirta 1924. gadā. No 1925. gada viņš bija  Daugavgrīvas artilērijas komandiera palīgs. 1926. gadā beidzis diviziona komandiera kursus, 1931. gadā – artilērijas virsnieku kursus. 1935. gada novembrī atvaļināts no dienesta armijā sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.

Vēlāk N. Grenners-Sokolovs strādāja a/s “Vairogs”  par sagādes daļas priekšnieku.

1944. gadā N. Grenners-Sokolovs devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam – uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Nikolajam Grenneram-Sokolovam piešķirti šādi apbalvojumi:

a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis  (IV šķiras);

b) Krievijas Svētā Vladimira ordenis (IV šķiras), Svētā Staņislava ordenis (II un III  šķiras), Svētās  Annas ordenis  (II, III un IV šķiras).

N. Grenners-Sokolovs bija precējies ar Mariju Verteku (1886–1962). Viņu ģimenē piedzima dēls Nikolajs (1915–1977).

N. Grenners-Sokolovs bija krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” filistrs.

Nikolajs Grenners-Sokolovs miris 1961. gada 4. novembrī Filadelfijā, Pensilvānijas štatā, ASV.

Informācijas avoti:

LVVA, 5601. f., 1. apr., 2135. l.

Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis.  Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 182.–183. lpp.