Vladimirs Korobovskis

Vladimirs Korobovskis  (1890. g. 1. jūlijā  Pleskavas guberņā, Krievijas impērija – 1941. g. 16. oktobrī nošauts Maskavā, Krievijas PFSR) – Latvijas armijas pulkvežleitnants, lidotājs.

Vladimirs Korobovskis dzimis 1890. gada 1. jūlijā Ostrovā, Pleskavas guberņā. Studējis Elektrotehniskajā institūtā Sanktpēterburgā. 1914. gada oktobrī iestājies Pēterburgā Pāvila karaskolā, kuru beidza 1915. gada februārī praporščika pakāpē; dienējis 97. rezerves ba­taljonā. 1915. gada oktobrī beidza gaiskuģniecības virsnieku skolu, 1916. gada maijā – Gatčinas kara aviācijas skolu; bija armijas aviācijas vienības virsnieks, podporučiks (1916. g. martā), poručiks (1917. g. maijā). 1917. gada oktobrī viņš no frontes tika evakuēts uz hospitāli, pēc izveseļo­šanās 1918. gada martā viņu ieskaitīja Sarkanās armijas 1. aviācijas vienībā, jūlijā – 1. Petrogradas aviācijas grupā,  septembrī – Padomju Latvijas 2. aviācijas nodaļā. 1919. gada aprīlī viņu iecēla par inspektoru Galvenās gaisa kara flotes pārvaldē,  decembrī – kļuva par lidotāju 45. aviācijas vienībā. 1920.  gada 21. februārī viņš ar lidmašīnu aizbēga no Padomju Krievijas, nolaidās Rēzeknē un pārgāja Latvijas ar­mijas pusē.

No 1920. gada 10. marta V. Korobovskis bija Latvijas armijā virsleitnanta pakāpē; bija lidotājs Aviācijas parkā (vēlākais nosaukums Aviācijas divizions, no 1926. gada – Aviācijas pulks). No 1920. gada jūlija viņš bija 2. aviācijas nodaļas komandieris, no 1923. gada – koriģētāju eskadriļas komandieris. 1922. gada janvārī viņam piešķīra Latvijas pilsonību. 1925. gadā viņš ieguva kapteiņa pakāpi, 1926. gadā viņš jau bija pulkvežleitnants. 1925. gadā V. Korobovskis beidza artilērijas virsnieku kursus, 1930. gadā – virsnieku  kursus. 1926. gadā viņu iecēla par Aviācijas  pulka tehniskās daļas priekšnieku, 1928. gadā – par Aviācijas skolas Novērotāju daļas priekšnieku. No 1931. gada viņš bija Aviācijas pulka saimniecības  daļas priekšnieks. 1933. gadā viņu  pārcēla uz Tehniskās divīzijas pārvaldi;  viņš kļuva par  aviācijas nozares mācību pārzini. 1935. gada augustā viņu atvaļināja no armijas sakarā ar štatu samazināšanu. Viņš visu laiku dzīvoja Rīgā.

1940. gada 12. oktobrī V. Korobovki apcietināja un aizveda uz Ļefortovas cietumu Maskavā, kur 1941. gada 16. oktobrī viņam tika izpildīts nāvessods.

Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira, Viestura ordenis, IV šķira, Lietuvas 10 gadu neatkarības medaļa; b) Krievijas Svētā Vladimira ordenis, IV šķira, Svētā Staņislava ordenis,  II un III šķira, Svētās Annas ordenis, III  šķira.

1919. gadā Vladimirs  Korobovskis apprecējās  ar Mariju Vallaku (1895).

Informācijas avoti:

LVVA, 5601. f., l. apr., 3113. l.;

LVA, 1986. f., l. apr., 11170. l.

Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis.  Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 262. lpp.