Sākumlapa > Tēmas > Personas
Sergejs Koreņevs

Sergejs Koreņevs

Sergejs Koreņevs (1883. g. 13.aprīlī Rjazaņā, Krievijas impērijā – 1943. g. 25. oktobrī, Uzbekijas PSR, Horezmas apgabalā) -  Krievijas un Latvijas armijas pulkvedis, žurnālists, sabiedriskais darbinieks.

Dzimis Rjazaņā virsnieka ģimenē. Beidzis Tomskas reāl­skolu. 1900 iestājies Tomskas tehnoloģiskajā institūtā; 1901. g. par piedalīšanos studentu nemieros no institūta izslēgts un nosūtīts tēva pārraudzībā uz Semipalatinskas apgabalu. 1901. gadā iestājies Alekseja junkurskolā Maskavā (beidzis 1903. g.; podporučiks.); dienējis 168. kājnieku pulkā Kijevā. No 1904. g. jūnija piedalījies Krievijas-Japānas karā 35. Austrumsibīrijas strēlnieku pulka un 9. Austrumsibīrijas strēlnieku divizījas sastāvā. 1905. gada janvārī, būdams rotas komandieris, ievainots; zaudējis kāju. Poručiks (1906), štābskapteinis (1910), kapteinis (1910), apakšpulkvedis (1913), pulkvedis (1917. g.  augusts).

1910. gadā beidzis Kara juridisko akadēmiju Pēterburgā; virsnieks Pēterburgas kara apgabala tiesā (no 1912. g.   kara tiesnesis). 1915 iecelts par Daugavpils kara apgabala priekšnieka kancelejas priekšnieku. 1917. g. rudenī atvaļināts. Bijis žurnālists, bijušo mi­nistru lietu ārkārtējās komisijas loceklis, Kara invalīdu savienības darb­vedis un lektors 1. Petrogradas universitātē.

1920. g. septembrī kā bēglis iera­dies Latvijā.

1920. g. 20. oktobrī pieņemts Latvijas armijas Kara tiesu pārvaldē par brīva līguma konsultācijas locekli. 1921. g. maijā ieskaitīts aktīvajā karadienestā, (pulkvedis).

1923. g.  jūlijā atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu.

Dzīvojis Rīgā. Bijis laik­raksta “Slovo” redkolēģijas loceklis no 1924. līdz 1929. gadam. No 1931. g. skolotājs, dažādās krievu skolas Rīgā.

1939.-40. g. Rīgas krievu biedrības priekšsēdētājs. Krievu emigrantu orga­nizāciju biedrs līdz 1934. gadam.

1940. g. 5. augustā apcietināts. 1941. g. martā piespriesti 5 gadi ieslodzījumā, kas veselības stāvokļa dēļ nomainīti ar izsūtījumu uz Uzbekiju.

Sergejs Koreņevs miris 1943. gada 25. oktobrī Horezmas apgabalā, Uzbekijas PSR.

Apbalvojumi:

Bij. Krievijas ordeņi:  Sv. Stanislava II un III  šķiras, Sv. Annas III šķiras un Sv. Vladimira IV šķ.

Precējies 1919. g. ar Natāliju Jariškinu. Meita Kira (1926). Šķīries 1930. gadā. Otrreiz precējies ar Ļubovu Serafimovu (1914).

 

Informācijas avoti:

LVVA, 5601. f., 1. apr., 3107.1.;

LVVA, 3234. f,  2. apr., 19279. l.;

LVA, 1986. f., 1. apr., 15849.1.;

Абызов Ю. Русское печатное слово в Латвии. - Часть II. - Stanford, 1990. - Стp. 291.

Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918 – 1940. Biogrāfiskā vārdnīca. – Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998., 261.-262. lpp.


Ilustrācijas tēmai