Vladimirs Rožinskis
Vladimirs Rožinskis (1900. g. 2. maijā Orlas guberņā, Krievijas impērijā – 1973. g. 7. martā Daugavpilī, Latvijas PSR) – ārsts, Latvijas armijas pulkvežleitnants
Vladimirs Rožinskis dzimis Orlas guberņā, Ļivnu pilsētā ierēdņa ģimenē. 1918. gadā viņš beidza ģimnāziju un sāka studēt medicīnu Maskavas Universitātē, taču drīz vien pārcēlās uz Latviju, dzīvoja Jēkabmiestā.
1919. gada 19. jūnijā Jēkabmiestā viņu mobilizēja Latvijas armijā: kā ierindas kareivis dienēja 1. (vēlāk – 4.) Valmieras kājnieku pulkā, no 1920. gada aprīļa – Bruņotajā divizionā (tā vēlākais nosaukums Bruņoto vilcienu divizions), no augusta – 1. Liepājas kājnieku pulkā. 1920. gada septembrī viņu atvaļināja no dienesta armijā.
1926. gadā V. Rožinskis beidza Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. No 1927. gada viņš bija 12. Bauskas kājnieku pulka jaunākais ārsts leitnants, no 1929. gada – ārsts virsleitnants, no 1936. gada – ārsts kapteinis, no 1940. gada jūlija – ārsts pulkvežleitnants; no 1939. gada bija Jātnieku pulka vecākais ārsts.
1940. gada septembrī V. Rožinski ieskaitīja 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā; viņš bija vecākais ārsts 20. kavalērijas pulkā, vēlāk – 195. strēlnieku pulkā. 1941. gada 14. jūnijā Ilūkstē Iekšlietu ministrijas tautas komisariāta (NKVD) orgāni apcietināja viņu un aizveda uz Noriļskas soda nometni. 1942. gada septembrī viņam piesprieda 10 gadus ieslodzījuma. Nometnē viņš strādāja par ārstu. Piecdesmitajos gados V. Rožinski atbrīvoja un viņš atgriezās Latvijā, dzīvoja Krāslavas rajonā, tagadējā Skaistas pagasta Geibu ciemā, bija Skaistas ciema (tagad – pagasts) ambulances galvenais ārsts. Miris 1973. gada 7. martā. Apbedīts Daugavpilī, Pareizticīgo kapos.
Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira.
1926. gadā Vladimirs Rožinskis apprecējās ar Elizabeti Ņikanorovu (1901–1945), ģimenē piedzima bērni Pāvils (1925) un Vera (1928–1988).
Informācijas avoti:
LVVA, 5601. f., 1. apr., 5471. l. (līdz 1932. g.);
LVVA, 1501. f., 1. apr., 297. l.;
LVA, 1986. f., 2. apr., 2209. l.;
Krāslavas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas arhīvs.
Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 403.–404. lpp.