Georgijs Mengdens
Georgijs Mengdens (1836. g. 26. decembrī/ 1837. g. 7. janvārī, Mujānos, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1902. g. 8./21. novembrī, Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā) – grāfs, senas baltvāciešu dzimtas pārstāvis, Krievijas imperatora armijas ģenerālleitnants.
Georgijs Mengdens ir dzimis 1836. gada 26. decembrī (pēc vecā stila) Mujānu muižā (vāc. Mojahn) (patlaban – Mujānu ciems Valmieras novada Kocēnu pagastā), Vidzemes guberņas muižnieku ģimenē. Pēc konfesionālās piederības viņš bija pareizticīgais. Viņa vecāki: tēvs – grāfs Fjodors (Frīdrihs Morics) Mengdens (1804-1887) un māte – Zinaīda (meitas uzvārds – Butrimova, 1814-1886). Mengdeni (vāc. von Mengden) ir sena baltvāciešu dzimta, kura Livonijā ir zināma jau kopš 15. gadsimta. Fon Mengdenu dzimtai piederējušas zemes Vidzemes guberņā Valmieras apkārtnē.
Georgijs Mengdens mācījās Nikolaja kavalērijas skolā. Pēc kavalērijas skolas kursa beigšanas 1856. gadā Mengdenam piešķirta korneta militārā pakāpe (kornets – primārā virsvirsnieka dienesta pakāpe kavalērijā – tulkot. piezīme), un viņš dienējis ķeizarienes Marijas Fjodorovnas Kavalergardu pulkā.
Visa viņa turpmākā dzīve bija saistīta ar dienestu armijā – soli pa solim viņš virzījās pa karjeras kāpnēm. 1861. gadā G. Mengdenam piešķirta štāba rotmistra militārā pakāpe,1862. gadā – rotmistra. Pēc četriem gadiem viņš tika iecelts par ķeizara Aleksandra II flīģeļadjutantu. 1872. –1876. gadā Mengdens komandējis Ahtirkas 12. huzāru pulku, bet 1876. gadā viņam piešķirta ģenerālmajora militārā pakāpe.
1891. gadā G. Mengdens kļuvis par 14. kavalērijas divīzijas komandieri un vienlaikus viņam piešķirta ģenerālleitnanta militārā pakāpe. Šo divīziju viņš komandējis līdz 1895. gadam, pēc tam tika norīkots kara ministra rīcībā.
Georgijs Mengdens tika apbalvots ar virkni augstāko valsts apbalvojumu – līdz Sv. Annas 1. pakāpes ordenim, kā arī viņam bija ārvalstu apbalvojumi.
Grāfa Mengdena īpašumi atradās netālu no Valmieras, viņam piederēja Mujānu muiža. Mengdenu ģimene regulāri apmeklēja savu muižu, atbraucot šurp no Sanktpēterburgas uz pusgadu – no maija līdz oktobrim. Svētku dienās un svētdienās Georgijs Mengdens kopā ar ģimeni bieži apmeklējis dievkalpojumus, kuri notikuši Valmieras Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīcā. Viņš pats, kā arī viņa ģimenes locekļi veikuši prāvus finanšu ziedojumus baznīcai un draudzei.
Georgijs Mengdens ir miris 1902. gada 8. novembrī Sanktpēterburgā. Tā laika informācijas avoti liecina par to, ka 1903. gada 21. janvārī nelaiķa mirstīgās atliekas tika pārvestas no Sanktpēterburgas uz Valmieru, lai šeit varētu viņu apglabāt. Kad zārks ar nelaiķa pīšļiem bija atvests uz Valmieru, tad stacijā tika noturēts aizlūgums par mirušo, pēc tam bēru procesija virzījās no stacijas virzienā uz Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīcu. Saskaņā ar publikācijām laikrakstā “Rīgas Vēstnesis” («Рижский вестник»), G. Mengdena mirstīgās atliekas vispirms tika apbedītas nevis dzimtas kapličā luterāņu kapsētā, bet gan kapā pie vietējās Sv. Sergija pareizticīgo baznīcas (ziemeļaustrumu stūrī). Vēlāk zārks ar nelaiķa pīšļiem tika pārnests uz kapliču, kuru 1903. gada vasarā uzcēlis viņa dēls – ģenerālleitnants grāfs Georgijs Mengdens.
***
Georgija Mengdena radinieki
Kā jau minēts iepriekš, fon Mengdenu dzimtai ir sena apmešanās vēsture Vidzemes teritorijā, kas aptver vairāku gadsimtu laikposmu. Turklāt visas Mengdenu dzimtas ģimenes bija visai kuplas, tāpēc šajā materiālā tiks minēti tikai G. Mengdenam tuvākie radinieki.
Tēvs:
Fjodors Mengdens (1804-1887) – vācietis pēc etniskās izcelsmes, kuram pēc dzimšanas tika dots vārds Frīdrihs Morics. Pēc esošajiem datiem, 1832. gadā viņš pārgājis Pareizticībā ar vārdu: Fjodors. Fjodora Mengdena pēcteči bija pareizticīgie. Tāpat kā daudzi vīriešu kārtas ģimenes locekļi, F. Mengdens dienējis Kavalergardu pulkā. Sava tēva Georga Frīdriha Ludviga Megdena plašo Vidzemes mantojumu grāfs Fjodors Mengdens saņēmis kopā ar brāli Aleksandru. Bez brāļa F. Mengdenam bija arī divas māsas – Sofija un Konstance.
Māte:
Zinaīda Mengdena (dzim. Butrimova, 1814-1886). Laulībā ar Fjodoru Mengdenu viņiem bija divi bērni — Georgijs un Vera.
Dzīvesbiedre:
Zinaīda Mengdena (dzim. Burceva [jeb Burcova], 1835-1910). Apprecējusies ar Georgiju Mengdenu 1858. gadā. Kopā ar vīru viņiem bija pieci bērni. Zinaīda Mengdena ir mirusi 1910. gadā Sanktpēterburgā, tāpat kā vīrs, apbedīta dzimtas kapličā pie Valmieras Svētā Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīcas.
Bērni:
• Meita – Jevgēņija Mengdena (1859-1932).
• Dēls – Georgijs Mengdens (1861-1917) – Krievijas imperatora armijas ģenerālleitnants. Pēc tēva nāves par saviem līdzekļiem uzcēlis Valmierā kapliču, kā arī uzbūvejis jaunu žogu ap pareizticīgo baznīcas ēku un kapliču. Miris 1917. gadā Sanktpēterburgā.
• Dēls – Nikolajs Mengdens (1867-1920) – viņam bija muzikālā izglītība. Absolvējis Sanktpēterburgas Konservatoriju. Kalpojis par Imperatora teātru direktora palīgu. Pēc lielinieku apvērsuma (1917-1918) viņš tika arestēts, miris cietuma hospitālī.
• Dēls – Dmitrijs Mengdens (1873-1954) – Kavalergardu pulka pulkvedis. Viņš bijis Lielkņaza Nikolaja Nikolajeviča adjutants. Pēc 1917. gada lielinieku apvērsuma viņš kopā ar ģimeni emigrējis uz ārzemēm.
• Meita – Zinaīda Mengdena (1879-1950).
Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021.g.
Saīsināts tulkojums no krievu valodas
Informācijas avoti:
- Inland. Der Commandeur der 2. Brigade. Rigasche Zeitung № 24. 31.01.1883.
- Inland. Generallieutenant Graf Georg Mengden [Nachricht], Düna Zeitung № 256, 11.11.1902.
- Сборник биографий кавалергардов [1724-1899]: По случаю столет. юбилея Кавалергардского Ея величества государыни имп. Марии Федоровна полка. Сост. под ред. С. Панчулидзева. Т. 1., Санкт-Петербург: Экспедиция заготовления гос. Бумаг, 1901-1908, стр. 218-219.
- Внутренние дела. Вольмар. Рижский вестник № 16, 21.01.1903.
- Внутренние дела. Вольмар. Рижский вестник № 18, 23.01.1903.
- Александр Вишнёв. Православный храм преподобного Сергия Радонежского Чудотворца, Валмиера, 2004.
