Olga Žitluhina
Olga Žitluhina (1960. g. 9. ferbruārī Rīgā, Latvijas PSR) – izcila dejotāja, horeogrāfe, pedagoģe. Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja. 1996. - 2012. gadā bija “Olgas Žitluhinas dejas kompānija” mākslinieciskā vadītāja. 2010. gadā apbalvota ar IV šķiras Atzinības Krustu.
Olga Žitluhina ir dzimusi Rīgā, sportiskā ģimenē. Viņas vecāki bija sporta vingrošanas treneri. Tēvs - Jurijs Žitluhins bija vairākkārtējs Latvijas čempions un godalgu ieguvējs sporta vingrošanā, sporta tiesnesis. Vēlāk viņš kļuvis par pazīstamu fotožurnālistu. Kad Olgai apritējuši septiņi gadi, māte aizveda viņu uz bērnu Tautas deju ansambli “Uguntiņa” Rīgas Pionieru pilī (tagad – Rīgas Skolēnu pils). TDA vadījusi talantīgā pedagoģe Audiona Līventāle (1925–2012), bijusī baletdejotāja. Faktiski tas nebija bērnu deju ansamblis, bet īsts dejas teātris. Katru gadu tika iestudēta pārskata izrāde un mazās dejotājas uzstājās LPSR Valsts akadēmiskā Operas un baleta teātra skatuvē (tagad - Latvijas Nacionālā opera un balets). Audiona Līventāle pirmā Latvijā bija iestudējusi bērnu baletus - “Dzeltenais stārķis”, “Sprīdītis”, “Čipolino”, “Kaķīša dzirnaviņas”, “Īkstīte”, “Lolitas brīnumputns”.
1970.–1977. gadā Olga Žitluhina mācījusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV, kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). Pēc RHV absolvēšanas – no 1977. līdz 1981. gadam viņa studējusi Ļeņingradas (tagad – Sanktpēterburgas) Kultūras institūta Horeogrāfijas nodaļā. 1996. gadā O. Žitluhina absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas maģistrantūru, iegūdama maģistra grādu modernās dejas mākslā. Individuāli viņa mācījusies pie horeogrāfiem un pedagogiem: Fionas Milvordas, Marka Haima, Duglasa Nīlsena, Ko Murobuši, Dāvida Zambrano, Džastīnas Klārkas u.c.
1981.–1983. gadā Olga Žitluhina bija horeogrāfe un dejotāja Padomju armijas deju un dziesmu ansambļos Rīgā un 1983.–1986. gadā – Budapeštā (Ungārija). 1988. gadā viņa bija horeogrāfe Rīgas Olimpiskajā Sporta vingrošanas skolā; 1987.–1996. gadā – TDA “Liesma” horeogrāfe; 1989.–1995. gadā – horeogrāfe bērnu dejas teātrī “Zadorinka”; 1989.–1993. gadā – TDA “Ivuška” horeogrāfe; 1994.–1996. gadā – horeogrāfe modernās dejas trupā “And Us”. No 1995. gada O. Žitluhina sāka pasniegt moderno un raksturdeju Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā/ Rīgas baleta skolā.
Pirms trīsdesmit gadiem – 1996. gadā Olga Žitluhina dibinājusi laikmetīgās dejas kompāniju “Olgas Žitluhinas dejas kompānija” un līdz 2012. gadam (līdz pat kompānijas darbības pārtraukšanas) bija tās mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe un dejotāja. Vienlaicīgi 1997.–2000. gadā O. Žitluhina bija modernās dejas pasniedzēja J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā; kopš 1999. gada – Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmas vadītāja Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); kopš 2002. gada – LKA Dejas informācijas centra vadītāja.
2004.–2014. gadā O. Žitluhina bija Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijas valdes locekle; kopš 2006. gada - Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” Rīgā mākslinieciskā direktore; kopš 2014. gada – biedrības “Party” valdes locekle. 2015. gadā dejotāja un horeogrāfe dibinājusi jaunu laikmetīgās dejas kompāniju “Ārā”.
Olga Žitluhina ir laikmetīgās dejas mākslas pamatlicēja Latvijā. Kā horeogrāfe viņa ir devusi ievērojamu ieguldījumu laikmetīgās dejas žanra attīstībā Latvijā, iestudējot pirmo profesionālo laikmetīgās dejas izrādi valstī. Žitluhinas horeogrāfija ir balstīta gan uz improvizāciju, gan uz iestudētajiem materiāliem, piedāvājot skatītājiem neatkārtojamu māksliniecisko tēlojumu. Horeogrāfe ir iestudējusi laikmetīgās dejas izrādes un pasniegusi meistarklases daudzās pasaules valstīs, tostarp, ASV, Lielbritānijā, Nīderlandē, Somijā, Norvēģijā, Austrijā, Polijā, Spānijā, Lietuvā, Ķīnā u.c.
Olga Žitluhina ir šādu laikmetīgās dejas un baleta izrāžu horeogrāfe:
Luidži Kerubīni “Rekviēma” horeogrāfiskais iestudējums;
dejas izrāde “Trīs... par salātiem” (1995. g., arī dejotāja);
dejas izrāde “Siļķu brīvdienas” ar Johana Sebastiana Baha un mūsdienu franču grupas Les Flys mūziku (1996. g., arī dejotāja);
baleta izrāde “Mirāža” (Mihaila Barišņikova viesizrāde Latvijas Nacionālajā operā,1997. g.);
dejas izrāde “Trīs lieti” (1997. g., arī dejotāja);
horeogrāfija izrādei “Sniega karaliene” (bērnu dejas teātrī “Zadorinka” Rīgā, 1997. g.);
dejas izrāde “Spļauj griestos svilpodams” (1998. g., arī dejotāja);
dejas izrāde “Otrā daļa” (1999. g., arī dejotāja);
dejas izrāde “Poputčiki”/ “Ceļabiedri” (1999. g., arī dejotāja);
dejas izrāde “Men wanted”/ “Vajadzīgi vīrieši” (2001. g., arī dejotāja);
Andra Vilcāna balets “Alise” (RHV projekts, Latvijas Nacionālajā operā, 2002.g.);
baleta izrāde “Ad Libitum”/ “Pēc vēlēšanās” ar Arvo Pērta, Artura Maskata, Georga Pelēča, Pētera Vaska mūziku (kopā ar horeogrāfiem Aivaru Leimani, Petru Zusku, Timu Raštonu; LNO, 2002. g.);
mūsdienu dejas izrāde “Kad pūcei aste ziedēs” (“Sapņu fabrikā”, 2004. g., atjaunota 2012. g.);
dejas drāma sešiem dejotājiem un diviem mūziķiem “Un atkal par to pašu. I daļa”, Jura Kaukuļa un Kaspara Toba muzikālajā pavadījumā (“Sapņu fabrikā”, 2005. g.);
dejas un video izrāde “Road Movie”/ “Ceļa filma” (kopā ar videomākslinieci O. Kumegeri, izrāde pilsētas vidē Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts 2006” ietvaros);
vīriešu izrāde “Piecērt 735”, Jura Kaukuļa un Kaspara Toba muzikālajā pavadījumā (2006. g.);
dejas izrāde “Velosipēds”, rokgrupas “Dzelzs vilks” pavadījumā (izrāde tapusi, iedvesmojoties no Raiņa lugas “Pusideālists” tēmām, 2007. g.);
dejas izrāde “Quick Time Player”/ “Ātrlaika atskaņotājs” (2008. g.);
horeogrāfija muzikālajam projektam “Mana roze” ar Arta Gāgas mūziku (kopā ar savu dejas grupu, Gūtmaņalā, Siguldā, 2008. g.);
dejas izrāde “Two And One Hug”/ “Divi un viens apskāviens” (Southbank Centre, Londonā, Lielbritānijā, 2008. g.);
dejas un video izrāde “Zūdības dejas” ar Gabriela Prokofjeva mūziku (dizaina fabrikas "D.FAB" telpās, 2008. g.);
dejas izrāde “Labāk mirkšķināt ausis. Labirints” (Rīgas mākslas telpā, Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts 2009” ietvaros);
baleta izrāde “Aplam” ar Jura Kaukuļa mūziku (Latvijas Nacionālajā operā, 2010. g.);
dejas izrāde “Tava pieredze šeit” (kopā ar ASV horeogrāfi H. Olsoni, 2010.g.);
dejas izrāde “What will be will be”/ “Kas būs, tas būs” (kopā ar “Stellaris Dance Company” Hammerfestā, Norvēģijā, 2010. g.);
horeogrāfe koncertuzvedumam “Nāves dejas”, Artura Onegera mūzika (ar Vides Aizsardzības klubu “Latvija” un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, režisore Margo Zālīte, 2010. g.);
dejas izrāde “Ursus maritimus”/ “Baltais leduslācis” (režisors Elmārs Seņkovs, 2011. g.);
dejas izrāde “Mazāk domāsi, ātrāk skriesi” (2012. g.);
dejas izrāde “Кончина jeb Končiņa” (rokgrupas “Dzelzs vilks” pavadījumā, 2012. g.);
dejas izrāde “Daiļslidošana” (2013. g.);
dejas izrāde “Saules taka” (Vispārējo XXV Dziesmu un XV Deju svētku ietvaros, 2013. g.);
dejas izrāde “Ārā” ar Jura Kaukuļa mūziku (tapusi, iedvesmojoties no Henrika Ibsena drāmas “Brands” tēmām, 2013. g., piešķirta Norvēģijas Ibsena stipendija);
horeogrāfija Zigmāra Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis” atjaunotajai versijai (Māras Zālītes librets, režisore Inese Mičule, 2013. g.);
dejas mini izrāde “Breikeri arī runā” (sadarbojoties ar diviem breikeriem, 2013. g.);
horeogrāfija poētiskās dejas traģēdijai “Viens un Divi”, Jura Kaukuļa un Kaspara Toba muzikālajā pavadījumā (izrāde tapusi, iedvesmojoties no Raiņa un Aspazijas mīlestības vēstulēm, 2014. g.);
izrāde “Subjektīvā parādība” (Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādes “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” ietvaros, 2014. g.);
dejas izrāde “BEG” (kopā ar breika apvienību “Camelot crew” un komponistu Kārli Lāci, 2014. g.);
dejas mini izrāde “Dynamic” (2015. g., arī dejotāja);
dejas izrāde “Izaugsme”/ “Growth” (kopā ar mūziķi Laimu Jansoni un starptautisko skatuves mākslinieku grupu, Šeņdžeņā, Ķīnā, 2018. g.);
dejas izrāde “Tornado” (kopā ar horeogrāfu Valēriju Oļehno, mūziķiem Juri Kaukuli un Lieni Dobičinu, LKA teātra mājā "Zirgu pasts", 2020. g.) u. c.
* * *
2014. gadā Olga Žitluhina kā dejotāja piedalījusies latviešu horeogrāfu uzvedumā “Solo piecpadsmit”. Starpautisko projektu ietvaros viņa veidojusi izrādi “Pastkartes 21. gadsimtam” Rīgā (horeogrāfe un dejotāja, 1999. g.), “Tanz Hauz” Cīrihē, Šveicē (2000. g.), “Jackson Lane” teātrī Londonā, Lielbritānijā (2001. g.).
Horeogrāfe iestudējusi dejas izrādei “Ak, tu, dejotājas dēls tāds!” jeb “Kritušie dejotāji” festivāla “Otrpus Vidusjūrai” ietvaros (2013. g.); uzvedumam “Dzejkoncerts” Rīgas Domā (režisore Inga Surgunte, 2014. g.); dziedātājas un aktrises Aijas Andrejevas koncertuzvedumam “Mežā” (režisors Juris Jonelis, 2014. g.) u.c. Eiropas Savienības projekta “E-Motional: rethinking dance” ietvaros veidojusi izrādi “Es jums saku: dziediet!” pilsētas vidē Liepājā, Latvijā (2015. g.), Porto, Portugālē un muzejā “Curtea Veche” Bukarestē, Rumānijā.
Horeogrāfija Dailes teātra izrādēm:
muzikālajai izrādei “Šveika jaunās dēkas” pēc Jaroslava Hašeka romāna "Krietnais kareivis Šveiks" motīviem, Valta Pūces mūzika (režisori Kārlis Auškāps un Dž. Dž. Džilindžers, 1998. g.);
muzikālajam iestudējumam “Mana jautrā atraitne” ar Franča Lehāra mūziku (režisors Dž. Dž. Džilindžers, 1998.g.);
rokoperai “Fausts. Deux Ex Machina”, Andra Vilcāna mūzika (režisors Dž. Dž. Džilindžers, 1999. g.);
Ērika Ādamsona dzejas izrādei “Sapņu pīpe” (režisors Kārlis Auškāps, 2003.g.).
Horeogrāfija Latvijas Nacionālā teātra izrādēm:
Leldes Stumbres lugai “Smiltāju mantinieki” (režisore Indra Roga, 2008. g.);
iestudējumam “...bagātā kundze...” pēc Andreja Upīša daiļdarbu motīviem (režisore Ināra Slucka, 2013. g.).
Horeogrāfija Jaunā Rīgas teātra uzvedumiem:
izrādei “Saules dainas” (sadarbībā ar mūziķi Nilu Īli, 1997. g.);
Ivana Viripajeva lugai “Deli deja” (režisore Ilze Olingere, 2010. g.);
veidojusi kustību partitūru izrādei “Dons Kihots” pēc Migela de Servantesa romāna “Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots” motīviem (režisors Ādolfs Šapiro, 2026. g.).
Horeogrāfija M. Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēm:
mūziklam "Kerija" pēc Teodora Dreizera romāna “Māsa Kerija” motīviem, Raimonda Paula mūzika (režisors Genādijs Trostjaņeckis, 2000. g.);
Žana Batista Moljēra komēdijai “Skapēna blēdības” (režisors G. Trostjaņeckis, 2000. g.);
muzikālajai izrādei “Solo aktrisei ar orķestri”, Raimonda Paula mūzika (2003.g);
mūzikālajai izrādei “Senlaicīgais pulkstenis” pēc Jevgeņija Švarca pasakas “Pasaka par zaudēto laiku” motīviem (2005. g.);
izrādei “Emīla nedarbi” pēc Astrīdas Lindgrēnas garstāsta “Lennebergas Emīls” motīviem (2006. g.);
Viljama Šekspīra komēdijai “Divpadsmitā nakts” (režisors Igors Koņajevs, 2010. g.);
Hanoha Levina komēdijai “Jakišs un Pupče” (režisors Jevgeņijs Arjē, 2013.g.);
Nikolaja Denisova muzikālajai drāmai “Grāfs Monte-Kristo. Esmu Edmons Dantess” pēc Aleksandra Dimā romāna motīviem, Loras Kvintas mūzika (režisors Sergejs Golomazovs, 2019. g.) u.c.
Iestudējusi dejas arī Noela Kovarda lugai “Mīlas rēgs” Tallinas Krievu Drāmas teātrī Igaunijā (režisors G. Trostjaņeckis, 2003. g.).
***
2025. gada martā Olga Žitluhina sniedza interviju žurnālistei Ksenijai Zagorovskai (Press.lv “Subbota”). Šajā intervijā horeogrāfe, cita starpā, teica:
“Horeogrāfija, manuprāt, bija pirmā filozofiskā disciplīna cilvēces vēsturē. Pat visatklātākā saruna neļauj pilnībā saprast vienam otru, jo katrs cilvēks vārdu uztver savādāk. Bet ķermenis nemelo, un sapratne rodas pavisam citā, augstākā līmenī. Tāpēc ķermeņa prakses visā pasaulē kļūst aizvien populārākas... Pašreiz zinātne ir tuvāk reliģijai kā jebkad agrāk, un vairs neviens neapstrīda to, ka cilvēkam ir enerģija, kas mijiedarbojas ar citu cilvēku enerģiju, un deja ir tās izpausme.”
2026. gadā laikmetīgā deja Latvijā atzīmē savu trīsdesmitgadi. Šā gada 10. februārī ar Olgas Žitluhinas iestudēto dejas izrādi “#piecērt8000” Rīgas Cirkā, sadarbojoties ar Dejas māju, aizsākās laikmetīgās dejas pilotprogramma “Dejas māja Rīgas Cirkā”. Šajā izrādē dejojusi arī pati Olga Žitluhina. Virtuozo un niansēto deju papildinājusi mūzika, kuru atskaņoja horeogrāfes ilgstošie sadarbības partneri – Juris Kaukulis un Kaspars Tobis no rokgrupas “Dzelzs Vilks”. Dejas izrāde “#piecērt8000” pirmizrādi piedzīvojusi 2025. gada decembrī Valmieras Drāmas teātrī. Šī izrāde ir atsauce uz laikmetīgās dejas kompānijas “Olgas Žitluhinas dejas kompānija” radošo mantojumu, atkal apvienojot bijušos kompānijas dejotājus. Pati horeogrāfe par šo izrādi saka:
“Es cenšos nekad neatskatīties, neskatīties pagātnē, nepārskatīt vecās fotogrāfijas, nekavēties atmiņās par to, kas ir paveikts un kas nav, bet gan virzīties uz priekšu, jo visinteresantākais vēl tikai priekšā. Sajūta būt dejas kompānijā, kas reiz bija, man ir ļoti svarīga gan dvēselē, gan ķermenī. Būt un radīt kopā ar cilvēkiem, kas tevi redz dzīvē, dejā un kustībā, ir eksistenciāla nepieciešamība...”
Žitluhinas iestudētās izrādes piedalījušās starptautiskos laikmetīgās dejas festivālos:
dejas festivālos Pērnavā un “Evolution 98” Tallinā, Igaunijā (1994., 1998. g.);
festivālos Kauņā un “Sparks” Klaipēdā, Lietuvā (1996.,1997., 2006. g.);
festivālā “University of Dance” Gdaņskā, Polijā (1997.,1998. g.);
festivālā “New Baltic Dance” Viļņā, Lietuvā (1997., 1999., 2008., 2009., 2013., 2015. g.);
“Dance Theatre Workshop” Ņujorkā, ASV (1998. g.);
festivālā “Impulss” Kišiņevā, Moldovā (2000. g.);
dejas festivālā Vesterosā, Stokholmā, Zviedrijā (2000. g.);
“Des Plateaux 2003 de la Biennale” Parīzē, Francijā (2003. g.);
fesivālā “VIRUS” Šauļos, Lietuvā (2006. g.);
Starptautiskā laikmetīgās dejas festivālā “Laiks dejot” Rīgā (2006–2018);
“Cornerstone festival” Liverpūlē, Lielbritānijā (2006., 2007. g.);
“DanceUnion South Bank Centre” Londonā, Lielbritānijā (2008. g.);
“European Tanzplatform” Frankfurtē, Vācijā (2008. g.);
“Barents Dance Festival” Hammerfestā, Norvēģijā (2009. g.);
“Jauna deja jaunā vietā” Rēzeknē, Latvijā (2013. g.);
Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumā Somijā, Helsinkos “New Music Hall” (2015. g.) u.c.
Pasniegusi laikmetīgo deju starptautiskos festivālos:
festivālā “New Baltic Dance” Viļņā, Lietuvā (2001. g.);
festivālā “University of Dance” Gdaņskā, Polijā (2002. g.);
“Barents Dance Festival” Hammerfestā, Norvēģijā (2002 – 2010);
festivālā Kankūnā, Meksikā (2010. g.);
fesivālā “Aisedora” Krasnojarskā, Krievijā (2011., 2014., 2015. g.);
“Baltijskij Dom” Sanktpēterburgā, Krievijā (2013. g.).
Pasniegusi laikmetīgās dejas meistardarbnīcās augstskolās:
Helsinku Teātra akadēmijā, Somijā (2002., 2003., 2008., 2009. g.);
Ohaio Valsts universitātē, ASV (2005. g.);
Liverpool Institute of Performing Arts, Liverpool Hope University, Merceyside Dance Agency, Lielbritānijā (2005., 2007. g.);
Varšavas Teātra akadēmijā, Polijā (2006 - 2007);
Cal-Laboratory Kitchen, Sandjego Universitātē, ASV (2009. g.);
Tālo Austrumu Mākslas akadēmijā Vladivostokā, KF (2012. g.);
Starptautiskajā dejas vasaras skolā Ķīnā “CEEC+China” (skolas idejas autore, pasniedzēja, 2015-2016);
Izveidojusi un vadījusi dejas rezidenci “Dance Transit” Salobreņā, Spānijā (2014–2016) u.c.
Apbalvojumi un sasniegumi:
2010. gadā – apbalvota ar IV šķiras Atzinības Krustu;
2012. un 2014. gadā – Latvijas Teātra darbinieku savienības “Spēlmaņu nakts” balva kategorijā “Gada sasniegums laikmetīgajā dejā” par izrādēm “Ursus maritimus” un “Ārā”;
2014. gadā – biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienības Autora balva par horeogrāfiju izrādei “Ārā”;
saņēmusi “Dejas balvas 2019-2020” balvu kategorijā “Laikmetīgās dejas dejotāja” par savu dejas akciju “#pijamadancepractice”;
nominēta “Dejas balvai 2021-2022” kategorijā “Laikmetīgās dejas horeogrāfe” par izrādi “Tornado”;
2025. gadā – piešķirta Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) mūža stipendija.
Ģimene:
Tēvs – Jurijs Žitluhins (1931. g. 7. augustā Iževskā, Krievijas PFSR – 2019. g. 15. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā) – vairākkārtējs Latvijas čempions un godalgu ieguvējs sporta vingrošanā, sporta tiesnesis. Vēlāk kļuvis par pazīstamu fotožurnālistu.
Māte – Gaļina Žitluhina (meitas uzvārds – Daņko) – vingrotāja, Rīgas Zivsaimniecības tehnikuma absolvente.
Māsa – Jūlija Žitluhina (dz. 1972. g.) – fotomāksliniece.
Foto: Olga Žitluhina “Dejas balvas 2019–2020” pasniegšanas ceremonijā, 2021. g. lka.edu.lv
Informācijas avoti:
Gadsimts vai viens mirklis? Latvijas Nacionālajam baletam 100. – Rīga: Latvijas Nacionālā opera un balets, 2022.
Ija Bite. Latvijas balets. – Rīga: Pētergailis, 2002.
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
https://lka.edu.lv/lv/par-akademiju/akademiskais-personals/docetaji/olga-zitluhina/
https://www.opera.lv/lv/makslinieki/makslinieku-arhivs/olga-zitluhina
https://izrades.lv/persona/olga-zitluhina-7877
https://press.lv/post/olga-zhitluhina-tantsevat-kak-dyshat
Ilustrācijas tēmai
