Johans Kēlers

Johans Kēlers (Johann Köehler) (1874. g. 9., pēc citam ziņam 10. janvārī Mogiļevas guberņā, Krievijas impērijā – 1954. g. 30. aprīlī Duisburga, Vācijas Federatīvā Republika) – vēstures un latīņu valodas skolotājs, Rīgas pilsētas krievu vidusskolas pirmais direktors. 

J. Kēlers dzimis Mogiļevas guberņas Oršas apriņķī savu vecāku muižā. Vēlāk vecāki pārcēlās uz Rīgu, un J. Kēlers 1894. g. pabeiza Rīgas pilsētas ģimnāzijas klasisko nodaļu. 1896. gadā viņš iestājās Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. 1900. gadā J. Kēlers izpelnījās I pakāpes diplomu, un visa viņa turpmākā dzīve bija saistīta ar pedagoģisko darbību. Par viņa pirmo darba vietu kļuva Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija (1901.–1906. g.). No 1906. gada J. Kēlers strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas ģimnāzijā līdz tās evakuācijai uz Tērbatu (Tartu) un vienlaikus vadīja stundas N. Draudziņas, D. Štegmanes, O. Beateras, G. Sadovskas un citās privātās ģimnāzijās. Vācu okupācijas laikā Rīgā viņš turpināja strādāt pilsētā palikušajās mācību iestādēs.

1919. gada 15. janvārī (boļševika P. Stučkas valdības laikā) J. Kēlers uzstājās kā Lomonosova ģimnāzijas atjaunošanas iniciators Rīgā. Tomēr vēlāk Latvijas varas iestādes neatzina šo viņa izveidoto ģimnāziju par bijušās Lomonosova ģimnāzijas, kas darbojās Rīgā no 1868. g. līdz evakuācijai Pirmā pasaules kara laikā, tiesību mantinieci.

J. Kēlers bija brīnišķīgs savu pasniedzamo mācību priekšmetu zinātājs un talantīgs pedagogs. Tādu viņu atcerējās bijušie skolnieki vēl daudzus gadus vēlāk.

„Kēlers mīlēja krievu vēsturi, un viņam bija sava personiskā attieksme pret krievu valsts radītājiem, kas atšķīrās no izplatītajiem stereotipiem. Konkrēti un tēlaini attēlojot pagātnes ainas, viņš izmantoja akadēmiskos vēstures kursus un pirmavotus, kas sevišķi aizrāva un iedvesmoja skolniekus” (B. Pļuhanovs, 1929. gada absolvents. Atmiņas pierakstījusi T. Feigmane 1991. g.).

Ne mazāk cildinošas atmiņas par savu skolotāju atstājusi arī viņa bijusī skolniece M. Saltupe (dz. Morozova), 1937. gada Rīgas Valsts krievu ģimnāzijas absolvente: „Ivans Ivanovičs Kēlers bija brīnišķīgs vēsturnieks un pedagogs. Divās pēdējās pamatskolas klasēs mēs mācījāmies vēsturi pēc viņa sarakstītās mācību grāmatas [..] Ivans Ivanovičs stundās lēni un tēlaini izklāstīja materiālu. Mēs konspektējām [..] Kā klases audzinātājs Ivans Ivanovičs mums bija gandrīz kā miesīgs tēvs. Viņš mūs vienmēr saprata, bija labsirdīgs, atsaucīgs, ļoti korekts un vienmēr pretimnākošs, palīdzēja mazturīgiem skolniekiem. Tā, piemēram, kādas mūsu skolasbiedrenes mātei viņš iedeva 10 latus kurpju iegādei meitai [..] Ivans Ivanovičs mums pasniedza arī latīņu valodu. Lai labāk varētu iegaumēt konjugācijas un deklinācijas, viņš izdomāja spēli. Visiem bija jāpieceļas un pēc kārtas ātri jānosauc apgūstamā vārda nākamais locījums. Ja kāds kļūdījās vai kavējās, tas apsēdās. Sanāca interesanta sacensība zināšanās, īpaši tad, kad stāvot bija palikuši vairs tikai daži cilvēki. Kurš tad uzvarēs? Uzvarētājam applaudēja, bet Ivans Ivanovičs ielika piecinieku.

Latīņu valodu mēs mācījāmies no Cēzara sacerējumiem, bet vecākajās klasēs apguvām Ovīdija un Tita Līvija darbus” (Skat. Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919–1935).

Strādādams pamatdarbā Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā, J. Kēlers dažādos laika posmos pasniedza stundas O. Beateras, L. Tailovas, E. Ļihtarovičas, A. Klēveras ģimnāzijās.

1935. gadā sakarā ar Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijas likvidāciju J. Kēlers aizgāja pensijā, taču pedagoģisko darbību galīgi nepārtrauca.

J. Kēlera sieva Vilhelmīna dzimusi 1879. g. Viņu laulībā piedzima divas meitas: Irēna – 1904. g. un Ņina – 1907. g. Abas meitas sekoja tēva pēdās.

Pēc Latvijas Valsts  Vēstures arhīvā atrodamajām ziņām 1941. gada sākumā Johans un Irēna Kēleri strādāja Rīgas 13. krievu pamatskolā. 1941. gada 1. februārī viņi no darba tika atbrīvoti sakarā ar repatriāciju uz Vāciju.

1945. gada februārī Johans Kēlers ar ģimeni brīnumainā kārtā izglābās Drēzdenes bombardēšanas laikā.

Dzīvojot Vācijā, J. Kēlers uzturēja ciešus kontaktus ar saviem bijušajiem skolniekiem, kuri bija nonākuši emigrācijā Rietumvalstīs. 1954. g. janvārī bijušie skolas absolventi Ņujorkā atzīmēja savas Alma mater nodibināšanas 35. gadadienu. J. Kēlers aizsūtīja viņiem savu apsveikumu.

J. Kēleram bija divas meitas: Irēna un Ņina.

Johans Kēlers miris 1954. g. 30. aprīlī Duisburgā (VFR).

1954. g. 18. jūnijā Latvijas krievu ģimnāziju audzēkņu apvienība ASV sarīkoja skolotāja piemiņai veltītu sēru sapulci, kurā uzstājas un dvēseles aizlūgumu izdarīja bīskaps Jānis (Garklāvs).

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apr., 9777. l.

Новое русское слово (Нью-Йорк), 1954, июнь.

Т. Фейгмане. Русские в довоенной Латвии (глава III)

Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919–1935

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis

Foto: Johans (Ivans) Kelers (1873-1954)  ar saviem audzēkņiem (2. rindā vidū). 1924. gads.