Gļebs Larionovs

Gļebs Larionovs (1937. g. 22. martā Krasikovas sādžā, Kimru rajonā, Kaļiņinas/ tagad Tveras apgabalā, Krievijas PFSR) – baletdejotājs, pedagogs, Latvijas baleta solists. 

Jau kopš bērnības Gļebam Larionovam patika dejot un zēns sapņojis uzstāties uz skatuves, taču viņš bija dzimis sādžā, un viņa vecāki bija vienkārši ļaudis, kuri nebija saistīti ar mākslu, kas traucējis viņa plānu īstenošanai. Turklāt, arī karš traucējis šiem nodomiem. Tomēr, galu galā, Gļebam Larionovam izdevās iestāties Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV), kuru viņš sekmīgi absolvējis divdesmit gadu vecumā – 1957. gadā. RHV viņš mācījies pie tādiem izciliem klasiskās un raksturdejas pedagogiem, kā Valentīns Blinovs un Vladimirs Cukanovs. 

Trīspadsimit gadu laikā, no 1956. līdz 1969. gadam Gļebs Larionovs bijis baletdejotāju trupas solists Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (no 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera, LNO; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). 

Daba apveltījusi baletdejotāju ar labiem dotumiem. Viņš bija ārēji pievilcīgs, sportisks, fiziski izturīgs, izcēlās ar virtuozu profesionālo tehniku, lēcienu augstumu un precizitāti, nesalauzītu un ātru griešanos. 

Pateicoties dotumiem un artistiskumam, Gļebam Larionovam izdevās radīt ne mazums izteiksmīgu skatuves tēlu. Starp tiem paši spilgtākie bija šādi: Bazils L. Minkusa baletā "Dons Kihots”, Francis L. Delība baletā "Kopēlija" un Kapteinis O. Barskova baletā “Inku zelts”. Īpašus panākumus baletdejotājs guvis, izpildot raksturlomas, solopartijas un otrā plāna lomas. 

Lomas un baleta partijas LPSR Valsts Operas un baleta teātra/ LNO / LNOB skatuvē: 

Vergs (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 1956. g.); 

Krusta kalps, solists dejā Kankāns (Džoakīno Rosīni viencēliena baletā “Brīnumlelles”, 1958. g.); 

Bazils (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1960. g.); 

suns Avva (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”, 1960. g.); 

solists (baletā “Spāņu rapsodija” ar Morisa Ravēla mūziku,1961. g.); 

Zilais putns, Runcis zābakos (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1962. g.); 

Nerrs, Padetruā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1962., 1964. g.); 

Balda (Mihaila Čulaki baletā “Pasaka par popu un viņa kalpu Baldu”, 1962.g.); 

Nerrs (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1962. g.); 

Sarkanā krāsa (Ringolda Ores viencēliena baletā “Varavīksne”, 1963. g.); 

Pāns (Oļega Barskova viencēliena baletā “Pāns un Sīringa”, 1963. g.); 

Huligāns (Dmitrija Šostakoviča baletā “Jaunkundze un huligāns”, 1965. g.); 

Francis (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 1966. g.); 

Troļļu virsnieks (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 1966. g.); 

Viktors Heils (Jāņa Ķepīša baletā “Turaidas Roze”, 1966. g.); 

Orlando (Ādolfa Skultes baletā “Negaiss pavasarī”,1967. g.); 

Kapteinis (Oļega Barskova baletā “Inku zelts”, 1969. g.); 

Baitemirs (Vladimira Vlasova baletā “Asele”, 1969. g.) u.c. 

* * *

Pēc skatuviskās darbības noslēguma LPSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī, 1969.– 1970. gadā Gļebs Larionovs strādājis par pedagogu Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. 

Pēc neilga pārtraukuma, 1970. gadā talantīgais baletdejotājs Gļebs Larionovs atkal atgriezies uz skatuves, taču šoreiz kā baleta solists dejojis jau Valsts Rīgas Operetes teātrī, kur uzstājies līdz 1979. gadam. 

Dejojis solo lomas šādās Valsts Rīgas Operetes teātra izrādēs: 

Arvīda Žilinska muzikālajā komēdijā “Sarkanā marmora noslēpums” (1970. g.); 

Imres Kālmāna operetē “Cirka princese” (1971. g.); 

Andreja Petrova muzikālajā komēdijā “Mēs gribam dejot” (1972. g.); 

Imres Kālmāna operetē “Bajadēra” (1974. g.); 

muzikālajā izrādē “Pēdējais čardašs” ar Imres Kālmāna skaņdarbu mūziku (1974. g.); 

Henrija Frenka Lesera mūziklā “Čarlija krustmāte” (1974. g.); 

Rūdolfa Frimla, Herberta Stotharta operetē “Rozmarija” (1975. g.); 

Paula Abrahama operetē “Viktorija un viņas huzārs” (1975. g.); 

komiskajā mūziklā “Toreiz Seviljā” ar Marka Samoilova mūziku (1976. g.); 

Imanta Kalniņa operetē “Quo vadis, mana ģitāra?” (1977. g.) 

Paula Abrahama operetē “Balle Savojā” (1977. g.); 

Raimonda Paula mūziklā “Māsa Kerija”, Jāņa Petera dzeja (1979. g.) u. c.

Informacijas avots: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.