Sākumlapa > Tēmas > Personas
Fjodors Serkovs

Fjodors Serkovs

Fjodors Serkovs (1883.g. 16./28. februārī Tambovas guberņa -  1962.g. 24. jūnijā Rīgā) – skolotājs, no 1912. līdz 1915. gadam viens no Rīgas privātās reālskolas dibinātājiem, no 1924. līdz 1925. gadam – Latvijas Izglītības ministrijas Krievu nodaļas vadītājs.

F. Serkovs dzimis Tambovas guberņas Jelatmas ciemā (tagad KF Rjazaņas apgabals). 1909. gadā F. Serkovs pabeidza Harkovas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti ar 1. pakāpes diplomu. Jau studiju gados, sāka strādāt par skolotāju.
No 1908. gada Fjodors Serkovs strādāja Latvijā. No 1908. gada 1. augusta līdz 1909. gada 1. augustam bija skolotājs Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā. 1909. gadā tika pārcelts uz  Dubultiem Rīgas Jūrmala) L. Bērziņa un Šmithena zēnu un meiteņu ģimnāzijās, kur nostrādāja vienu mācību gadu. Vienlaikus strādāja A. Ķeniņa privātajā reālskolā Rīgā un viņa dzīvesbiedres A. Rūmanes-Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā. No 1909. 1. jūlija līdz 1913. gada 1. jūlijam bija pasniedzējs O. Lišinas meiteņu ģimnāzijā Rīgā. No 1911. gada 1. jūnija līdz 1912. gada 1. jūlijam strādāja Rīgas Nikolaja ģimnāzijā.
1912. gadā F. Serkovs uzsāka  savu uzņēmējdarbību. No 1912. gada 1. augusta līdz 1915. gada 10. oktobrim viņš bija privātās reālskolas un vienlaikus privātās meiteņu ģimnāzijas   līdzīpašniekies  (Tērbatas ielā 15).
No 1915. gada 1. jūlija F. Serkovs turpināja pārvaldīt privāto reālskolu, kas tika evakuēta uz Petrogradu (Sanktpēterburgu). Ar Rīgas mācību apgabala atbalstu 1916. gada 12. oktobrī F. Serkovam tika piešķirtas tiesības mācīt vēsturi  vidējo mācību iestādēs.
Revolucionārie satricinājumi pamudināja F. Serkovu pamest galvaspilsētu un atgriezties dzimtajā pusē – Jelatmā. No 1917. gada 1. novembra līdz 1921. gada 1. septembrim viņš bija pasniedzējs Jelatmas trīsgadīgajos pedagogu kursos (dibināti uz bijuša Jelatmas skolotāju semināra bāzes).
1921. gadā  F. Serkovs izšķīrās pamest padomju Krievijas un doties uz neatkarīgo Latviju.
No 1922. gada 5. septembra līdz 1924. gada 1. jūlijam viņš bija Rēzeknes valsts krievu ģimnāzijas direktors.
1924. gada vasarā ar divu Saeimas krievu deputātu: А. Bočagova un P. Korecka atbalstu, ignorējot krievu sabiedrības protestus, Serkovs ieņēma Izglītības ministrijas Krievu nodaļas vadītāja vietu, kuru līdz tam ieņema cienīts un augsti godāts profesors Jupatovs. Šajā postenī F. Serkovs pabija nedauz vairāk par gadu. 1925. gada rūdenī  notika 2. Saeimas vēlēšanas, kura rezuitātā krievu deputātu sastāvs mainījies. Jaunie krievu  deputāti  neatbalstīja Serkova atrašanu augstā amatā un to atkal ieņema profesors Jupatovs.
Atbrīvots no amata, F. Serkovs pārceļas uz Ludzu, kur nesekmīgi cenšas iegūt Krievu Valsts ģimnāzijas direktora amatu. Nācās samierināties ar skolotāja vietu. Piecus gadus viņš Ludzā mācīja krievu valodu, ievadu filozofijā un latīņu valodu.
1931. gadā F. Serkovs dabūja skolotāja vietu Daugavpils Valsts krievu ģimnāzijā.
Pēdējais dokuments, kas liecina par F. Serkova pedagoģisko darbību, datēts ar 1940. gada 23. septembri. Tajā Vidusskolu direkcija lūdz Rēzeknes ģimnāzijas direktoram atļaut F. Serkovam pasniegt vēsturi šajā mācību iestādē.
F. Serkovs bija divreiz precējies. Pirmo laulību noslēdza 1914. gada 31. janvārī ar Mildu Antoniju Annu (dzimušu Teteri), dz. 1893. gada 23. oktobrī, evaņģēliski luteriskās ticības piekritēju. 1915. gada 24. maijā viņiem piedzima meita Marija, kura, šķiet, drīz vien nomira. 1917. gada 12. jūlijā pasaulē nāca dēls Justins. 1928. gada 19. februārī šī laulība tika šķirta.
Drīz F. Serkovs apprecējās ar Jeļizavetu (dzimusi Tomiļinu), dz. 1905. gadā, kas strādāja par skolotāju vienā no Rīgas pamatskolām. 1929. gada 21. oktobrī ģimenē piedzima meita Tatjana, bet 1933. gadā dēls Aleksandrs.


Fjodors Serkovs mira Rīgā 1962. gada 24. jūnijā.

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apr., 18930. l.

LVVA, 2125. f., 1. apr., 45. l.

LVVA, 5645. f., 1. apr., 4. l.

LVVA, 2996. f., 17. apr., 2101. l.

Русский календарь на 1925 год. Тип. Р. Минкина.