Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Bočagovs

Aleksandrs Bočagovs

Aleksandrs Bočagovs (1885.21.09.,Rīgā–1952.18.07.,Rīgā). Dzimis Rīgas tirgotāja ģimenē. Zvērināts advokāts. Tautas padomes un Satversmes sapulces deputāts, 1. Saeimas deputāts.

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. - Sast. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Dr.hist. Valters Ščerbinskis. - Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2007, 121.-122.lpp.

Dzimis 1885. g. 21. sept. Rīgā tirgotāja ģimenē; tēvs - Semjons, māte - Klavdija (dz. Čigovska).  Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju (1904). Studējies tieslietas Pēterburgas universitātē, 1909 beidzis Maskavas universitātes Ju­ridisko fakultāti. 1909 atgriezies Rīgā, strādājis par jaunāko (no 1911 - vecākais) tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā. 1910 iecelts kolēģijas sekretāra pakāpē, 1911 paaugstināts par titulāro padomnieku. No 1911 Rīgas-Valmieras miertiesas papildu mier­tiesnesis, no 1914. g. 13. iecirkņa miertiesnesis Siguldā. īsi pirms Vācijas armijas ienākšanas Siguldā evakuējies. 1917 noorganizējis Krievu nacionāldemokrātisko savienību Latvijā, 1918 - Pareizti­cīgo draudžu savienību (bijis abu organizāciju priekšsēdētājs līdz 1923). 1917 VIII ievēlēts Rīgas pilsētas domē no Krievu nacionāldemokrātiskās savienības saraksta. No 1918. g. 17. maija zv. advo­kāts Rīgā.

1918 beigās bijis Latvijas Krievu pilsoniskās partijas priekšsē­dētājs. 20.-30. gados zv. advokāts Rīgā. Bijis Tautas padomes loceklis (no Krievu nacionāldemokrātu saraksta; darbojies Ārlietu, Juridiskajā, Satversmes un Sevišķās amnestijas komisijā), Satver­smes sapulces un 1. Saeimas (darbojies Juridiskajā komisijā) loceklis (no Apvienoto krievu saraksta). Sākot ar 1920 I (no Rīgas Krievu pilsoņu nacionāldemokrātiskās apvienības saraksta), vai­rākkārt ievēlēts par Rīgas pilsētas domes locekli. 1918-40 bijis 3. Rīgas savstarpējās kredītbiedrības juriskonsults. Latvijas Profe­siju kameras loceklis. Bijis Krievu darba savienības priekšsēdētājs, Vidzemes Patronāta biedrības, Latvijas Juristu biedrības, Rīgas krievu Sv. Nikolaja palīdzības biedrības biedrs, F. Sadovņikova nabagu patversmes komitejas loceklis, Krievu juridiskās biedrības (bijis priekšsēdētājs), Krievu kluba Rīgā biedrs.

Padomju okupācijas laikā no 1941. g. 3. janv. advokāts Rīgas 2. juridiskajā konsultācijā. Vācu okupācijas laikā 1941. g. 16. sept. ieskaitīts advokatūras sastāvā. 1942. g. 20. martā sakarā ar iecelšanu par notāru atskaitīts no zv. advokātu saraksta. Notārs Rīgā (līdz 1944 X). No 1944 XI advokāts juridiskajā konsultācijā Rīgā, 1946 VIII svītrots no Advokātu kolēģijas. Pēc tam Rīgas gāzes, ūdens­vada un kanalizācijas tresta juriskonsults. Miris 1952. g. 18. jūlijā.

Precējies 1922 ar muižnieci Olimpiadu Ļišinu (dz. Velentija; 1873. g. 24. jūn.-1961. g. 6. jūn.; krievu sieviešu ģimnāzijas īpaš­niece).

A. LVVA, 7354. f., 1. apr., 86.l.; 115. f., 14. apr., 58.l.; 1376. f., 2. apr., 12457.l., 139. lp.; 1536. f., 73. apr., 76.l.; 2996. f., 2. apr., 33909.l.; Latvijas Tautas Padomes stenogrammu satura rādītājs. - Rīga, 1925. - 21. lpp.; LDG; Rīgas pilsētas DzNA; LZAKA, 75.l.

 

Latvijas notariāts. 1889-1945. Biogrāfiskā vārdnīca. – Sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2013., 91. – 92.lpp.

Dzimis 1885. g. 21. sept. Rīgā, tirgotāja, kantora ierēdņa ģime­nē. Tēvs - Semjons (1846-1924), māte - Klavdija (dz. Čigovska; 1858-1919). Krievs, grieķu katoļticīgs.

Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju (1904. g.). Studējis tieslietas Pēterburgas Universitātē, 1909. g. beidzis Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti. 1909. g. atgriezies Rīgā, no 1909. g. maija strādājis par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā (no 1911. g. vecā­kais tiesamatu kandidāts). 1910. g. iecelts kolēģijas sekretāra pakāpē, 1911.g. paaugstināts par titulārpadomnieku. No 1911. g. Rīgas-Valmieras miertiesas papildu miertiesnesis, no 1914. g. 13. iecirkņa miertiesnesis Siguldā. 1. pas. kara laikā neilgi pirms Vācijas armijas ienāk­šanas Siguldā evakuējies. 1917. g. noorganizējis Krievu  nacionāldemokratisko  savienību Latvijā, 1918. g. - Pareizticīgo draudžu savienību ( bijis abu organizāciju priekšsēdētājs līdz 1923. g.). 1917. g. aug. ievē­lēs Rīgas pilsētas domē no Krievu nacionāldemokrātiskās savienības saraksta. No 1918. g. 17. maija zvērināts advokāts Rīgā.

1918. g. beigās bijis Latvijas Krievu pilsoniskās partijas priekšsēdētājs. 20. gs. 20.-30. gados zvērināts advokāts Rīgā. Bijis Tautas padomes loceklis (no Krievu  nacionāldemokrātu saraksta; darbojies Ārlietu, Juridiskajā, Satversmes un Sevišķās amnestijas komisijā). Ievēlēts Satversmes sapulcē un 1. Saeimā no Apvienoto krievu sarak­sta (darbojies Juridiskajā komisijā). Sākot ar 1920. g. janv., no Rīgas Krievu pilsoņu nacionāldemokrātiskās apvienības saraksta vairākkārt  ievēlēts par Rīgas pilsētas domes locekli. 1918.-40. bijis 3. Rīgas savstarpējās kredītbiedrības juriskonsults. Latvijas Profesiju kameras loceklis. Bijis Krievu darba savienības priekšsēdētājs, Vidzemes patronāta biedrības, Latvijas Juristu biedrības, Rīgas krievu  Sv. Nikolaja palīdzības biedrības biedrs, F. Sadovņikova  nabagu patversmes komitejas loceklis, Krievu juridiskās biedrības (bijis priekšsēdētājs) un Krievu kluba Rīgā biedrs.

Padomju okupācijas laikā no 1941. g. 3. janv. advokāts Rīgas juridiskajā konsultācijā. Vācu okupācijas laikā 1941. g. 16. sept. ieskaitīts advokatūras sastāvā. 1942. g. 20. martā sakarā ar iecelšanu par  notāru atskaitīts no zvērinātu advokātu saraksta. No 1942. g. 16. fer. Rīgas apgabaltiesas notārs Rīgā (līdz otrreizējai padomju okupācijai 1944.g. okt.). No 1944. g. 9. nov. advokāts juridiskajā konsultācijā  Rīgā, 1946. g. 5. aug. izslēgts no Advokātu kolēģijas, jo strādājis administratīvā amatā vācu okupācijas laikā. Pēc tam Rīgas gāzes, ūdensvada un kanalizācijas tresta juriskonsults. Miris 1952. g. 18. jūl.

Precējies 1922. g. ar muižnieci Olimpiadu Ļišinu (dz. Velentija;1873. g. 24. jūn. Kurskas gub., Krievijā-1961. g. 6. jūn.; krievu sie­viešu ģimnāzijas īpašniece).

A. LVVA, 115. f, 14. apr., 58. l.; 1376. f, 2. apr., 12457. l., 139.lpp.; 1536. f, 73. apr., 76.l.; 2996. f, 2. apr., 33909.l.; 7354. f, 1. apr., 86.l.: Rīgas pilsētas DzNA; LZAKA, 75.l.; Latvijas Tautas Padomes stenogrammu satura rādītājs. - Rīga, 1925. - 21. lpp.; LDG; LA.

No A. Bočagova 1942. g. 3. martā rakstītās autobiogrāfijas: “Es izceļos no Rīgas krievu tirgotāju dzimtas, kura dzīvo Rīgā kopš 1815. gada. Manis dzimšanasnas laikā 1885. g. 21. septembrī manam tēvam sava paša uzņēmuma nebija. un viņš kalpojis mana krusttēva Feodora Rjabiņina tirdzniecības uzņēmumā (LVVA, 1536. f, 73. apr., 76.l., b. p.)

No A. Bočagova 1942. g. 3. marta raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam: “Ar šo pagodinos lūgt Priekšsēdētāja kungu atļaut man pasūtīt Latvijas vērtspapīru spiestuvē attiecīgo notāra zīmogu un to saņemt.” (LVVA, 1536 .f.,73. apr., 76.l., b. p.).

Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērināto advokātu palīgi biogrāfijaās. 1944-2010. Sast. Dr.hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Zvērinātu advokātu padome, 2011., 113.lpp.

Bočagovs Aleksandrs (1885-1952). Dzimis 1885. g. 21. sept. Rīgā tirgotāja ģimenē; tēvs - Semjons, māte- Klavdija (dz. Čigovska). Krievs.

Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju (1904). Studējies tieslietas Krievijā - vispirms Pēterburgas universitātē, pēc tam 1909 beidzis -Maskavas universitātes Jurid. fakultāti. 1909 atgriezies Rīgā, jaunakais (no 1911 vecākais) tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā.

1910 iecelts kolēģijas sekretāra pakāpē, 1911 paaugstināts par titulāro padomnieku. No 1911 Rīgas-Valmieras miertiesas papildu miertiesnesis, no 1914. g. 13. iec. miertiesnesis Siguldā. 1. pas. kara laikā neilgi pirms Vācijas armijas ienākšanas Siguldā evakuējies uz Iekškrieviju. 1917 noorganizējis Krievu nacionāldemokrātisko savieenību Latvijā, 1918 - Pareizticīgo draudžu savienību (bijis abu organizāciju priekšsēdētājs līdz 1923). 1917 VIII ievēlēts Rīgas pils. domē no Krievu nacionāldemokrātiskās savienības saraksta. No 1918. g. 17. maija zv. advokāts Rīgā.

1918. g. b. bijis Latvijas Krievu pilsoniskās partijas priekšsēdētājs. 20.-30. gados zv. advokāts Rīgā. Bijis Tautas pad. loceklis no Krievu nacionāldemokrātu saraksta; darbojies Ārlietu, Jurid., Satversmes un Sevišķās amnestijas komisijā. Satversmes sapulces m LR 1. Saeimas (darbojies Jurid. komisijā) loceklis no Apvienoto krievu saraksta. Sākot ar 1920 I, no Rīgas Krievu pilsoņu nacionāldemokrātiskās apvienības saraksta vairākkārt ievēlēts par Rīgas pils. domes locekli. 1918-40 bijis 3. Rīgas savstarpējās kredītbiedrības juriskonsults. Latvijas Profesiju kameras loceklis. Bijis Krievu darba savienības priekšsēdētājs, Vidzemes patronāta biedrības, Latvijas Juristu biedrības, Rīgas krievu Sv. Nikolaja palīdzības biedrības biedrs, F. Sadovņikova nabagu patversmes komitejas loceklis, Krievu jurid. biedrības (bijis priekšsēdētājs) un Krievu kluba Rīgā biedrs.

Pad. okup. laikā no 1941. g. 3. janv. advokāts Rīgas 2. jurid. kons-jā. Vācu okup. laikā 1941. g. 16. sept. ieskaitīts advokatūras sastāvā. 1942. g. 20. martā sakarā ar iecelšanu par notāru atskaitīts NO zv. advokātu saraksta. Notārs Rīgā (līdz 1944 X). Pēc otrreizējās okup. no 1944. g. 9. nov. advokāts jurid. kons-jā Rīgā, 1946. g. 5. aug. izslēgts no Advokātu kolēģijas, jo strādājis administratīvā amatā vācu okup. laikā. Pēc tam bijis Rīgas Gāzes, ūdensvada un kanalizācijas tresta juriskonsultu. Miris 1952. g. 18. jūl.

Precējies 1922 ar muižnieci Olimpiadu Ļišinu (1873. g. 24. jūn.-1961. g. 6. jūn.; bijusi krievu sieviešu ģimnāzijas īpašniece).

A. LZAKA, 75.l.; LVVA, 7354. f., 1. apr., 86.l.; 115. f., 14. apr., 58.1.; 1376. f., apr.. 12457.1l., 139. lp.; 1536. f., 73. apr., 76.l.; 2996. f., 2. apr., 33909.l.; Latvijas Tautas padomes stenogrammu satura rādītājs. - Rīga, 1925. - 21. lpp.; LDG; Rīgas pilsēsētas DzNA; LA.