Sākumlapa > Tēmas > Personas
Timofejs Pavlovskis

Timofejs Pavlovskis

Timofejs Pavlovskis (1890. g. 19. februārī Līvenhofā / jeb Līvānos - 1954. g. 18. jūnijā/ pēc citiem datiem, 1964. gadā Austrālijā) — Vārkavas pagasta pārvaldes priekšsēdētājs, LR 4. Saeimas deputāts, Saeimas sekretāra biedrs.
Timofejs Pavlovskis ir dzimis Līvenhofā (patlaban – Līvāni). Viņa tēvs - Jefims Pavlovskis bijis vecticībnieks un turīgs zemnieks.  
Jau agrīnās jaunības gados Timofeja Pavlovska raksti tikuši publicēti preses izdevumos, to skaitā Pēterburgas laikrakstā “Birževije novosti” un žurnālā “Žurnal dlja vseh”.
Timofejs Pavlovskis bijis Pirmā pasaules kara dalībnieks, karalaukā guvis ievainojumu. Pēc tam viņš bija piedalījies Latvijas armijas izveidē.
No 1922. gada viņš bijis Vārkavas pagasta pārvaldes priekšsēdētājs, no 1930. gada ietilpis Daugavpils apriņķa pārvaldes sastāvā.  
1920. gadu beigās -1930. gadu sākumā T. Pavlovska publikācijas tika ievietotas populārā krievu laikrakstā “Segodņa”. Savus rakstus viņš, galvenokārt, bija veltījis dzimtās Latgales tautas paražām.
1931. gadā Timofejs Pavlovskis ticis ievēlēts par 4. Saeimas deputātu no “Kreiso vecticībnieku” saraksta, kura priekšgalā bijis Meletijs Kaļistratovs. Saeimā deputāts T. Pavlovskis ticis ievēlēts par Saeimas sekretāra biedru.
Pakāpeniski arvien jaušamāk un acīmredzamāk deputāts Pavlovskis bija attālinājies no Kaļistratova un idejiski satuvinājies ar citiem krievu deputātiem: arhibīskapu Jāni Pommeru, Sergeju Trofimovu un Ivanu Korņiļjevu. Iezīmējušās pārmaiņas krievu politisko spēku izvietojumā apstiprinājušās 1933. gada 31. janvāra Saeimas plenārsēdē, kad tika oficiāli paziņots par “Krievu zemnieku frakcijas” izveidi, kuras sastāvā ietilpa deputāti I. Korņiļjevs, T. Pavlovskis un S. Trofimovs. Deputāta Pavlovska apvienošanās ar pareizticīgajiem deputātiem liecināja par to, ka konfesionālās atšķirības vairs nav noteicošās valsts politiskajā dzīvē. Šāds pavērsiens nozīmēja, ka minētie deputāti (to skaitā arī  T. Pavlovskis) bija pievērsušies jaunas politiskās nišas meklējumiem, uzskatot, ka ir nepieciešams tuvināties latviešu zemnieku partijām.
1933. gada jūlijā klajā nāca avīze «Голос народа»/ «Tautas balss», kas pozicionēja sevi kā “Krievu zemnieku Saeimas frakcijas vēstnesis”. Tās izdevēju vidū bija: I. Korņiļjevs, T. Pavlovskis un S. Trofimovs. 1933. gadā bija iznākuši 32 avīzes numuri. Tas liecinājis par to, ka minētie deputāti, tajā skaitā T. Pavlovskis, ir nopietni nodomājuši balotēties nākamās Saeimas vēlēšanās.
Taču 1934. gada 15. maijā notikušais valsts apvērsums pārtrauca Latvijas valsts demokrātisko attīstību un likvidēja tās parlamentāro iekārtu. Uz kādu laiku avīzes «Голос народа»/ «Tautas balss» redakcija bija apstādinājusi savu darbu, taču drīzumā to turpinājusi. Lielākā daļa publikāciju tika vērsta Kārļa Ulmaņa režīma cildināšanai. Tomēr, neskatoties uz valdības atbalstu, raksti šajā avīzē kļuvuši aizvien neizteiksmīgāki, un attiecīgi, sašaurinājies arī avīzes lasītāju loks. 1935. gadā avīze tika slēgta.
Timofeja Pavlovska politiskā karjera bija pārāk īsa, lai varētu dot kaut cik nopietnu novērtējumu viņa darbībai. Taču var atzīmēt viņa tieksmi tuvināties latviešu (it īpaši latgaliešu) politiskajām aprindām.
Pazīstamais Rīgas žurnālists Heinrihs Grosens savās atmiņās visai īsi raksturojis Pavlovski: “..Tikai 3 gadus viņš bijis Saeimas loceklis. Zemstes darbinieks, bijušais virsnieks, viņš maz parādījis sevi kā deputāts savas klusuciešanas dēļ.”
Šobrīd trūkst ziņu par Timofeja Pavlovska turpmāko dzīvi un darbību.
Otrā pasaules kara beigu posmā, 1944. gadā, baidoties no padomju varas represijām, Timofejs Pavlovskis emigrējis no Latvijas. Bijušais LR Saeimas deputāts apmetās uz dzīvi Austrālijā.
Pēc dažiem datiem Timofejs Pavlovskis ir miris 1954. gada, pēc citiem – 1964. gada 18. jūnijā.

Tekstu sagatavojusi Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:


Юрий Абызов. Русское печатное слово в Латвии 1917-1944 гг. Био-библиографический справочник. Часть III. - Stanford, 1991, 205. lpp.; , Часть IV. -  Stanford, 1991, 420. lpp.;

Юрий Абызов. 20 лет русской печати в независимой Латвии. - В сб. Русские в Латвии. История и современность. Выпуск 2. - Рига: Центр гуманитарных исследований и просвещения "Веди, 1997.

Генрих Гроссен. Жизнь в Риге. (Heinrihs Grosens. Dzīve Rīgā.) - Даугава, №1, 1994, 165. lpp.;

Сергей Кузнецов. Любивший землю. (Sergejs Kuzņecovs. Viņš mīlējis zemi.)- Novadnieks, 1992. gada 4. jūnijā;

Татьяна Фейгмане. Русские в довоенной Латвии. - Глава I. Русские депутаты в IV Сейме// Русские и диктатура Карлиса Улманиса

https://tatko09.livejournal.com/7737.html

https://lv.wikipedia.org/wiki/Timofejs_Pavlovskis

http://latgalesdati.du.lv/persona/4430

https://www.wikiwand.com/lv/Timofejs_Pavlovskis