Sākumlapa > Tēmas > Personas
Pēteris Koreckis

Pēteris Koreckis

Pēteris Koreckis (1877. g. 22. jūnijā/ pēc citiem datiem - 6. februārī Vitebskas guberņas Silajāņu pag. Kaušu muižā - 1929. g. 19. novembrī Rēzeknes apriņķa Silajāņu pag. Kaušu muižā) — LR 1. Saeimas deputāts.

Pētera Korecka biogrāfiskie dati ir visai pretrunīgi. Saskaņā ar Latvijas Saeimas datiem, viņš ir dzimis 1877. gada 22. jūnijā; Vikipēdijā figurē cits dzimšanas datums – 6. februāris. «Krievu kalendārā 1925. gadam»/ «Русский календарь на 1925 год» ir atzīmēts, ka Korecka bernības un jaunības gadi pagājuši Rēzeknes apriņķī. Toties nekrologā, kas publicēts sakarā ar viņa nāvi laikraksta “Segodņa” 1929. g. 23. novembra numurā, norādīts, ka pēc savas izcelsmes viņš nācis no Jekaterinoslavas guberņas, ka tieši tur viņš ir pavadījis savus jaunības gadus. Tomēr šī versija ir visai apšaubāma.    

Pēteris Koreckis ir absolvējis Pēterburgas Universitātes Juridisko fakultāti, vēlāk – Konstantīna kara skolu. Līdz 1917. gadam viņš strādājis par juriskonsultu Jekaterinoslavā (no 1926. gada — Dņepropetrovska, no 2016. gada - Dņipro). 

Pilsoņu kara laikā P. Koreckis bēdzis no lieliniekiem uz Odesu, kur strādājis Baltās armijas propagandas nodaļā (krievu saīsin. - ОСВАГ). Vēlāk, lieliniekiem iekarojot aizvien lielākas teritorijas, viņš evakuējies uz Konstantinopoli, no kurienes pārcēlies uz Bulgāriju.

1921. gadā P. Koreckis atgriezies Latvijā, kur viņam piederējusi Kaušu muiža Latgalē. Tajā pašā gadā Koreckis kļuvis par Krievu nacionāldemokrātu savienības (kriev. saīsin. - НДС) Rēzeknes nodaļas vadītāju, kas tolaik bijusi vadošā krievu sabiedriskā organizācija.

1922. gada LR 1. Saeimas vēlēšanās bija pārstāvēti trīs krievu saraksti: Apvienotais krievu saraksts, CK Vecticībnieku lietās un Krievu bezpartejiskā apvienība. No pirmā saraksta par deputātiem tika ievēlēti: Aleksandrs Bočagovs un Pēteris Koreckis; no vecticībnieku saraksta - Meletijs Kaļistratovs, bet Krievu bezpartejiskā apvienība (V. Presņakovs) nebija guvusi vēlētāju atbalstu un aizgājusi no politiskās skatuves.

Saeimas darbības gaitā bija izjucis arī deputātu Bočagova-Korecka tandems, kaut gan daudzos jautājumos viņi bijuši domubiedri.

Saeimā krievu deputātiem neizdevās pilnā mērā aizstāvēt Latvijas Pareizticīgās baznīcas mantiskās intereses. Neskatoties uz krievu deputātu un krievu sabiedrības protestiem, tika nojaukta pareizticīgo kapela, kas atradās pretī dzelzceļa stacijai.

Kā pozitīvus momentus deputāta Korecka darbībā varētu atzīmēt viņa uzstāšanās pret priekšlikumu ieviest procentuālas normas, uzņemot universitātē; par likuma “Par pavalstniecību liberalizāciju, pret Krievu valodas un literatūras katedras likvidāciju Latvijas Universitātē. Kad Saeimā tika apspriests incidents attiecībā par Nacionālā kluba biedru uzbrukumu sociāldemokrātiskās jaunatnes organizācijas Strādnieku Sports un Sargs sapulces dalībniekiem, P. Koreckis uzstājās, paužot šā akta nosodījumu.

Tajā pašā laikā konflikts starp trim Saeimas krievu deputātiem pieņēmās spēkā. No vienas puses - Pēteris Koreckis (un viņam līdzijūtošs deputāts A. Bočagovs), no citas puses – deputāts Meletijs Kaļistratovs.

Īpaši skaidri krievu tautas priekšstāvju stāja izpaudās divās epizodēs. Pirmkārt, 1924. gadā, kad izvērtās strīdi par to, kam būtu jāieņem Izglītības ministrijas Krievu nodaļas vadītāja amats (prerogatīva izvirzīt kandidātu šim amatam bija krievu deputātiem). No tā, kas ieņems šo amatu, bija atkarīgs krievu izglītības liktenis, kā arī subsīdiju piešķiršana krievu kultūras vajadzībām. Deputātiem Koreckim un Bočagovam izdevās atstādināt no šā amata cienījamo profesoru Ivanu Jupatovu un panākt viņu ielikteņa Fjodora Serkova iecelšanu šajā amatā. Pretsvarā saviem kolēģiem M. Kaļistratovs cīnījās par I. Jupatova atjaunošanu šajā amatā un gala rezultātā uzvarēja.

Otrkārt, tieši Korecka un Serkova dēļ 1925. gada sākumā izcēlās konflikts: kuru no diviem tolaik esošiem krievu teātriem atzīt par krievu nacionālās minoritātes teātri. Rīgas Krievu Drāmas teātris bija sekmīgi strādājis jau pirmsrevolūcijas laikos, bet 1921. gadā atjaunojis savu darbu un izpelnījies popularitāti skatītāju vidū. 1924. gadā uz Rīgu bija atbraukusi pazīstamā krievu aktrise Jekaterina Roščina-Insarova un nodibinājusi savu Krievu Kamerteātri. Tomēr valsts subsīdija tika piešķirta tādos apmēros, kas spētu segt viena teātra vajadzības. Un tādēļ šajā jautājumā krievu deputātu pozīcijas bija atšķirīgas. Koreckis un Bočagovs atbalstījuši Roščinas-Insarovas teātri, Kaļistratovs – Krievu Drāmas teātri. Rezultātā subsīdija tika sadalīta starp diviem teātriem, un tās summa bija nepietiekama gan vienam teātrim, gan otram. Tikai pēc tam, kad 2. Saeimas vēlēšanās Koreckis un Bočagovs bija cietuši fiasko, izdevās atjaunot amatā profesoru Jupatovu un atzīt Krievu Drāmas teātri par vienīgo krievu nacionālo teātri.

Būdams 1. Saeimas deputāts, Pēteris Koreckis cerējis kļūt arī par nākamās Saeimas deputātu. 1924. gadā viņš nodibinajis Krievu Tautas Darba partiju. 1925. gadā pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām viņš izdevis avīzi “Narod”. Ar pazīstamā monarhista F. Fehnera starpniecību Latgalē Krievu Tautas Darba partijas kandidātu sarakstā ar pirmo numuru tika iekļauts kņazs Anatols Līvens, taču P. Korecka kļūmes dēļ, šīs partijas saraksts netika pielaists vēlēšanām. (LVVA, 3235. f., 1./22. apr., 687./1. l., 12. lpp. Деятельность братьев Фехнер в Латвии/ Brāļu Fehneru darbība Latvijā.

LR 2. Saeimas vēlēšanās P. Korecka un A. Bočagova ceļi šķīrās. Nevienam no viņiem neizdevās iekļūt Saeimā.

P. Korecka Krievu Tautas Darba partija varēja kandidēt ar savu sarakstu tikai Kurzemē, kur tā ieguva 241 balsi, ar ko bija par maz, lai varētu saņemt vienu deputāta mandātu.

Tā nu sanāca, ka Pēterim Koreckim tikai vienreiz izdevās kļūt par Saeimas deputātu. Otrreiz viņš bija cietis neveiksmi un viņa politiskā karjera vainagojusies ar krahu.

Pēc izgāšanās 2. Saeimas vēlēšanās P. Koreckis un viņa “partija” bija pazuduši no politiskā apvāršņa.

Pēdējos dzīves gadus bijušais Saeimas deputāts pavadījis savā Latgales muižā – Kaušos.

Viņa dēls - Aleksejs Koreckis ir dzimis 1905. gadā, tēva nāves brīdī viņš dzīvojis Parīzē.

Pēteris Koreckis ir miris 1929. gada 19. novembrī Kaušu muižā.

 

                                                                                     Tatjana Feigmane

 

Informācijas avoti:

http://flriga.lu.lv/tzpi/materiali/Saeimas_stenogrammas/I_Saeima_1_sesija_1922-1923.PDF

Русский календарь на 1925 год (Krievu kalendārs 1925. gadam). Рига. Типография Р. Минкина, 14.-37. lpp.;

П.А. Корецкий. Некролог. - Сегодня, 1929, 23 ноября, № 325.

Т. Фейгмане. Русские в довоенной Латвии. 1. nodaļa.