Sākumlapa > Tēmas > Personas
Dmitrijs Grigorjevs

Dmitrijs Grigorjevs

Dmitrijs Grigorjevs (14.05.1919. Lielbritānija – 08.12.2007. Vašingtona, ASV) – profesors, Pareizticīgās Baznīcas Amerikā mitroforais virspriesteris.

Dmitrijs Grigorjevs dzimis muižnieka, ievērojamā Krievijas valsts darbinieka Dmitrija Grigorjeva (1866–1932) ģimenē. Viņa tēvs dažādos laika posmos ieņēma Arhangeļskas un Vjatkas vicegubernatora amatus, no 1910. līdz 1916. gadam bija Sahalīnas gubernators, bet vēlāk jau Petrogradā bija Krievijas Sarkanā Krusta valdes loceklis. Pēc tam, kad varu bija sagrābuši boļševiki, D. Grigorjeva vecāki (Dmitrijs un Olga, dzim. Presņakova) 1918. gadā emigrēja uz Rīgu, bet no turienes uz Angliju, kur Tvikenhemas ciematā arī piedzima nākamais virspriesteris. D. Grigorjeva piedzimšanas faktam Anglijā (viņš tur nodzīvoja divas nedēļas) un britu pavalstniecības iegūšanai vēlāk bija izšķiroša nozīme viņa turpmākajā liktenī. Drīz pēc dēla piedzimšanas ģimene pārcēlās uz Japānu, bet 1923. gadā atpakaļ uz Rīgu, ar kuru bija saistīti D. Grigorjeva nākamie 17 dzīves gadi. 1938. gadā viņš pabeidza Rīgas valsts krievu ģimnāziju un iestājās Pareizticīgās teoloģijas institūtā. Materiālas dabas problēmas spieda jauno cilvēku mācības apvienot ar izsūtāmā darbu laikrakstā „Сегодня” („Šodien”). Drīz redakcijā viņam sāka uzticēt sākumā nelielus, bet vēlāk daudz nopietnākus reportiera uzdevumus. Līdztekus tam D. Grigorjevu saistīja teātris, un Rīgas krievu teātrī viņam sāka dot nelielas lomas. Padomju Savienības veiktā Latvijas aneksija 1940. gadā radikāli izmainīja D. Grigorjeva dzīves plānus. Turpmākā atrašanās Latvijā viņam draudēja ar neizbēgamu arestu. D. Grigorjeva britu pase deva viņam iespēju izbraukt no valsts, atstājot tur, kā izrādījās uz mūžu, māti un māsu. Braukt nācās cauri visai Padomju Savienībai uz Vladivostoku, bet no turienes ar kuģi uz Austrāliju.

D. Grigorjevam izdevās iekārtoties par stjuartu angļu tirdzniecības flotē, uz kuras kuģiem viņš pavadīja visus Otrā pasaules kara gadus.

1945. gadā D. Grigorjevs nonāca Ņujorkā. Sākās vispiesātinātākais viņa dzīves posms. 1948. gadā D. Grigorjevs pabeidza Jēlas Universitāti ar lingvistikas maģistra grādu. Par viņa zinātniskās un pedagoģiskās darbības pamattēmu kļuva Fjodora Dostojevska daiļrade. D. Grigorjevs vadīja nodarbības militāro tulku skolā Monterejā, strādāja pasniedzēja darbu Sanfrancisko un Kolumbijas Universitātē Ņujorkā. 35 gadus viņš bija Džordžtaunas Universitātes slavistikas nodaļas profesors un vadītājs Vašingtonā. D. Grigorjevs atstājis bagātīgu zinātnisko mantojumu, tajā skaitā divas grāmatas „Достоевский и Церковь” („Dostojevskis un Baznīca”) un „От древнего Валаама до Нового Света. Русская Православная Миссия в Северной Америке” („No senās Vaalamas līdz Jaunajai Pasaulei. Krievu Pareizticīgā Misija Ziemeļamerikā”). Viņam bija filoloģijas doktora zinātniskais grāds.

1964. gadā D. Grigorjevs salaulājās ar Gaļinu Bogdanoviču.

D. Grigorjevs nekad nepārtrauca sakarus ar Baznīcu. Rīgā aizsākto garīgo izglītību viņš pabeidza Svētā Vladimira Garīgajā seminārā. 1969. gadā viņš ieņēma garīdznieka amatu, bet 1985. gadā kļuva par Svētā Nikolaja katedrāles pārvaldnieku Vašingtonā.

Tēva Dmitrija Grigorjeva referente Irina Jevsikova atceras: „Tēva Dmitrija garīgā kalpošana sniedzās tālu aiz Svētā Nikolaja katedrāles robežām Vašingtonā. Viņu dziļi cienīja Maskavas patriarhijā, pareizticīgajā Svētā Tihona Universitātē un Svētā Joanna Teoloģijas institūtā. Pasniedzēji un studenti ar lielu interesi klausījās viņa lekcijas par krievu un senslāvu valodām Baznīcā, stāstījumus par mijiedarbību pareizticīgo baznīcu starpā. Viņš vienmēr sapņoja par Krievijas Baznīcas un Aizrobežas sinodes apvienošanos”.

D. Grigorjevs nekad neaizmirsa savu vēsturisko dzimteni. Pirmo reizi viņam izdevās apciemot PSRS 1965. gadā. Viņš vairākkārtīgi uzturējās Maskavā un Sanktpēterburgā, veica svētceļojumu pa Jeņiseju no Krasnodaras līdz Dudinkai un Noriļskai. D. Grigorjevs pabija arī Rīgā, kur apciemoja vecāku un māsas kapu vietas Pokrova kapsētā, satikās ar saviem bijušajiem klasesbiedriem.

Tēvs Dmitrijs Grigorjevs miris 2007. gada 8. decembrī.

 

Teksts sagatavots pēc virspriestera tēva Dmitrija referentes Irinas Jevsikovas darba „Биографический очерк о жизни протоиерея Дмитрия Григорьева” („Biogrāfisks apraksts par virspriestera Dmitrija Grigorjeva dzīvi”) materiāliem.

Tāpat izmantoti interneta materiāli:

http://encsakhalin.ru/object/1804574989?lc=ru

Вестник Рутении, № 108, 1983, стр. 10.

http://russian.stnicholasdc.org/files/Clergy%20Messages/FrDmitryObitSGtransl.pdf

http://область-на-островах.рф/articles/detail/article/233/

http://slovar.cc/rel/drevo/2299297.html

 

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis

 

Ilustrācijas tēmai