Anna Priede

Anna Priede (1920. g. 11. maijā Petrogradā/ Pēterpilī, Krievijas PFSR – 2007. g. 2. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotāja. Latvijas Nacionālās operas prīmabalerīna. 1997. gadā apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 

Annas Priedes tēvs – Augusts Priede, bija pulksteņmeistars un juvelieris. 1912. gadā darba meklējumos viņš nonācis Sanktpēterburgā (kopš 1914. gada augusta – Petrograda). Šeit viņš apprecējies ar Aleksandru Cipļonkovu, pēc tautības krievieti – nākamo LNO baleta mākslinieci. Šajā laulībā 1920. gada 11. maijā piedzimusi meita, kurai tika dots vārds Anna. 

1920. gada novembrī Priežu ģimene atgriezusies Rīgā – neatkarīgajā Latvijas Republikā. 1925. gada rudenī, sarežģīto materiālo apstākļu dēļ, ģimene pārcēlusies dzīvot uz Liepāju. Šeit Aleksandra Priede (dz. Cipļonkova) iestājusies Annas Stedelaubes baleta studijā un piedalījusies deju uzvedumos, kas tika iestudēti operās. Pirmos baletdejotājas soļus uz Liepājas operas skatuves spērusi arī Aleksandras meita – Anna, kurai tolaik bija apritējuši tikai pieci gadi. Viņas debija bija Amoriņa loma P. Čaikovska operā “Pīķa dāma”. Savu pirmo solopartiju viņa dejojusi 1926. gadā – Džakomo Meijerbēra operā “Āfrikāniete”. 

1926. gadā Priežu ģimene atgriezusies Rīgā. Māte iestājusies Aleksandras Fjodorovas privātajā baleta studijā un 1927. gadā tika pieņemta Latvijas Nacionālās operas baletdejotāju trupā.

1928. gadā Anna Priede uzsākusi mācības Olimpiādas Ļišinas privātajā krievu ģimnāzijā. 1929.– 1931. gadā Anna apmeklējusi Helēnas Tangijevas-Birznieces baleta studiju un jau pirmajās nodarbībās pārsteigusi ar izcilām dotībām un ar to, cik viegli viņa spēja apgūt klasiskās dejas pamatkustības. 1930. gadā A. Priede jau dejoja LNO skatuvē kopā ar savu pedagoģi H. Tangijevu-Birznieci dejā “Manu” no L. Minkusa baleta “Bajadēra”. 

1931.–1932. gadā Anna Priede mācījusies Aleksandras Fjodorovas privātajā baleta studijā. Tieši no izcilās balerīnas un pedagoģes A. Fjodorovas jaunā balerīna iemācījusies kustību eleganci, apguvusi klasiskās manieres, jo īpaši viņai patikusi A. Fjodorovas izsmalcinātā gaume. 

1932. gadā Anna Priede iestājusies Latvijas Nacionālās operas Baleta skolā, kur turpinājusi mācības pie Helēnas Tangijevas-Birznieces, kā arī pie Harija Plūča. Sešpadsmit gadu vecumā A. Priede LNO Baleta skolas koncertā dejojusi Svanildu L. Delība baletā “Kopēlija”. 1937. gada vasarā viņa kopā ar māti devās uz Parīzi, lai papildinātu meistarību pie bijušās Sanktpēterburgas Marijas teātra prīmabalerīnas Olgas Preobraženskas. 1937. gadā Anna Priede ar izcilību absolvējusi LNO Baleta skolu, izpildot Odetas lomu P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”. 

Divdesmit piecu gadu laikā – no 1937. līdz 1962. gadam Anna Priede bija baletdejotāju trupas vadošā soliste Latvijas Nacionālajā operā (kopš 1944. gada – Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātris; 1989. gadā teātrim tika atgriezts iepriekšējais vēsturiskais nosaukums – Latvijas Nacionālajā operā, LNO). 

Viena no mīļākajām lomām Annai Priedei bija Džuljeta S. Prokofjeva baletā "Romeo un Džuljeta". 1953. gadā, kad tika iestudēts šis balets, baletdejotāja bijusi bez skatuves partnera, taču toreizējais Operas un baleta teātra baletmeistars Jevgeņijs Čanga, nopētījis teātra trupā tikko ienākušo jauno baletdejotāju Haraldu Ritenbergu, kādā mēģinājumā prasījis viņam: "Annu pacelt vari? Tātad dejosit kopā!". Annas Priedes un Haralda Ritenberga duets bija viens no leģendārākajiem Latvijas baleta vēsturē, šie dejotāji ir vieni no izcilākajiem Džuljetas un Romeo lomu izpildītājiem. 

No dabas Anna Priede tika apveltīta ar slaidām ķermeņa līnijām, plastiskumu un apgarotību. Baleta vēsturniece un kritiķe Elza Siliņa (1895–1988) šādi raksturojusi baletdejotājas stilu: 

“...izcila liriskā un romantiskā repertuāra dejotāja. Viņas graciozajos gājienos bieži ir vērojama kāda viegla bezsvara kustība, īpatna dinamika, kas pakļauta gara, nevis ķermeņa spēkam. Deja kā dvēseles kustība – tas ir Annas Priedes stils. Tas būs un paliks, kaut vienreizējs un neatdarināms, tomēr visa Rīgas baleta stils.” 

Annas Priedes lomas un baleta partijas LNO/ LPSR Valsts Operas un baleta teātra skatuvē: 

Roze (Jāņa Kalniņa baletā “Lakstīgala un roze”, 1938. g.);

Odeta-Odīlija (Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1939., 1944., 1951., 1962. g.);

Kitrija (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1941., 1945., 1951., 1960. g.);

dieviete Hēra, Esmeralda (Čezāres Punji, Rikardo Drigo baletā “Esmeralda”, 1945., 1951. g.);

Valsis, Prelīde, soliste dejā Mazurka, Silfīda (baletā “Šopeniānā” ar Friderika Šopēna mūziku, 1945., 1958. g.);

Laima (Anatola Liepiņa baletā “Laima”, 1947. g.);

Marija (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 1947.g.);

Aurora (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1948., 1950. g.); 

Laurensija ( Aleksandra Kreina baletā “Laurensija”, 1949. g.); 

Lelde (Ādolfa Skultes baletā “Brīvības sakta”, 1950., 1955. g.); 

Ļena (Mihaila Čulaki baletā “Jaunība”, 1950. g.); 

Maša (Klimentija Korčmarjova baletā “Sārtais ziediņš”, 1951. g.); 

Sjumbikē (Farida Jarullina baletā “Šuralē”, 1952. g.); 

Džuljeta (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1953. g.); 

Pelnrušķīte (S. Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 1953. g.);

Raimonda (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 1954. g.);

Žizele (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”, 1956. g.);

Medora, Padesklave (A. Š. Adāna “Korsārs”, 1956. g.);

Annele (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku, 1957. g.);

Skaidrīte (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburadze”, 1957. g.);

Frīgija (Arama Hačaturjana baletā “Spartaks”, 1960. g.);

Meitene (baleta izrādē “Simfoniskās dejas” ar Sergeja Rahmaņinova mūziku, 1961. g.) u. c.

Koncertnumuri:

Armīdas variācija (no Nikolaja Čerepņina baleta “Armīdas paviljons”, 1935., 1938. g.);

Johana Štrausa “Valsis”, 1940. g.;

“Mīlas sapnis” ar Ferenca Lista mūziku, 1943. g.;

Manuela de Faljas “Ubagu deja”, 1943. g.;

“Ārija” ar Jāņa Mediņa mūziku, 1946. g.;

Meitene baleta  viencēlienā “Rozes gars” ar Kārļa Marijas fon Vēbera mūziku (Mihaila Fokina horeogrāfija) u.c.

* * * 

Annas Priedes vārds ir iezīmējis veselu laikmetu Latvijas baleta vēsturē. Pirmajos pēckara gados baletmeistares H. Tangijevas-Birznieces iestudējumos A. Priede bija vienīgā vadošā soliste, uz kuru balstījās praktiski viss repertuārs. Baletdejotājai izdevās izveidot savu patstāvīgu dejas stilu; savos skatuviskajos tēlos galveno uzsvaru viņa likusi ne tik vien uz tehnisko, kā uz estētisko un emocionālo tēlojumu. 

Prīmabalerīnu par “Dievišķo Annu” ir saukuši gan skatuves partneri, gan viņas laikabiedri – baleta mākslas cienītāji. Vairākas skatītāju paaudzes bija nākušas uz Operas un baleta teātri vienīgi lai redzētu, kā dejo Anna Priede. 

1993. gadā A. Priede bija baletmeistara Jevgeņija Čangas (1920–1999) asistente A. Glazunova baleta “Raimonda” iestudējumā LNO skatuvē. 

Baleta māksliniece Anna Priede bija Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles draudzes ilggadējā locekle. 

Anna Priede ir mirusi 2007. gada 2. septembrī Rīgā. Apbedīta Rīgas I Meža kapos.

* * * 

2010. gadā par Annas Priedes dzīvi un daiļradi tika uzņemta dokumentālā filma “Ar sirsnīgiem sveicieniem... Anna Augustovna” (režisors Roberts Rubīns, producente Regīna Kaupuža). Dokumentālās filmas pamatā ir Annas Priedes rakstītā autobiogrāfija un viņas vēstules. Baletdejotājas stāstu par sevi papildina laikabiedru, kolēģu un meitu atmiņas. 

Apbalvojumi un goda nosaukumi: 

1951. gadā – Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece; 

1951. gadā - PSRS Valsts prēmija; 

1954. gadā – Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece; 

1997. gadā – apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni; 

1998. gadā – a/s “Aldaris” Gada balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā; 

1999. gadā – Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija;

 2003. gadā – Helēnas Tangijevas-Birznieces balva. 

Ģimene: 

Māte – Aleksandra Priede (dzim. Cipļonkova; 1901. g. 31. martā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1989. g. 31. oktobrī Rīgā, Latvijas PSR; apbedīta Rīgas I Meža kapos) – baletdejotāja. 

1922.–1925. gadā viņa mācījusies Nikolaja Sergejeva privātajā baletstudijā Rīgā; 1925.–1926. gadā mācījusies Annas Stedelaubes baletstudijā Liepājā. 1925.–1926. gadā bijusi Liepājas operas baleta māksliniece; 1927.–1936. gadā un 1941.–1948. gadā – baleta māksliniece Latvijas Nacionālajā operā (LNO) (1941.–1944. gadā – Rīgas operteātris; no 1945. līdz 1989. gadam – LPSR Valsts akadēmiskais operas un baleta teātris). LNO/ LPSR Valsts operas un baleta teātra kordebaleta sastāvā baletdejotāja dejojusi visās tā laika baleta izrādēs. 

Dzīvesbiedrs – Anna Priede bijusi precējusies ar baletdejotāju un baleta fotogrāfu Leonīdu Freimani (1922. g. 6. aprīlī Rīgā, Latvijas Republikā – 1982. g. 23. oktobrī Kijivā, Ukrainas PSR; apbedīts Kijivas Berkovicu kapos). 

1939.–1942. gadā Leonīds Freimanis mācījies LNO Baleta skolā pie pedagogiem Harija Plūča un Siras Jirgenes. 1942.–1943. gadā bijis Jaunā teātra dejotājs; 1943.–1953. gadā – Rīgas operteātra/ LPSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra baletdejotāju trupas solists. Kopš 1953. gada bijis Valsts Kijivas Muzikālā teātra baleta solists. 

1948. gadā Leonīds Freimanis apprecējies ar Annu Priedi. 1949. gadā viņu ģimenē piedzimusi meita Eiženija Anna Freimane – nākamā RHV absolvente un fotomāksliniece. L. Freimanis bija populārās latviešu teātra un kino aktrises Lidijas Freimanes (1920–1992) brālis. 

Meitas

Eiženija Anna Freimane (dz. 1949. g.) – fotomāksliniece.

Alla Priede (1954. g. 25. maijā Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotāja. 

Baletdejotāji Anna Priede un Haralds Ritenbergs bijuši ne tikai skatuves partneri, viņu starpā radušās arī romantiskās jūtas. Šajās attiecībās piedzimusi meita Alla Priede. 1972. gadā viņa absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu. RHV viņa mācījusies pie šādiem pedagogiem: Innas Annas Baranovskas, Jevgeņijas Geidānes, Ausmas Dragones, Valentīna Bļinova, Aleksandra Lemberga, Jāņa Grauda, Irēnas Strodes u.c. 

No 1972. gada Alla Priede bija baleta māksliniece LPSR Valsts operas un baleta teātrī, no 1989. līdz 1995. gadam – Latvijas Nacionālajā operā (kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). 

Informācijas avoti: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

ANNA PRIEDE | Atbild Nacionālā enciklopēdija

Anna Priede — Vikipēdija

Приеде, Анна Августовна — Википедия

HARALDS RITENBERGS | Atbild Nacionālā enciklopēdija