Valentīns Bļinovs

Valentīns Bļinovs (1928. g. 3. oktobrī Smoļenskas guberņā, Krievijas PFSR – 2005. g. 14. februārī Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotājs, raksturlomu atveidotājs baleta izrādēs, horeogrāfs, baleta mākslas pedagogs. 

Valentīns Bļinovs ir dzimis 1928. gada 3. oktobrī Smoļenskas guberņā (kopš 1929. gada – Smoļenskas apgabals), krievu zemnieka Tihona Bļinova ģimenē.1930. gadā mazais Valentīns kopā ar māti Natāliju pārcēlās uz Maskavu, kur māte atrada darbu. Tur zēnam atklājās dotības deju mākslā. 1938. gadā viņš iestājās Maskavas Horeogrāfijas skolā, ko sekmīgi absolvēja 1947. gadā. Viņa baleta mākslas pedagogi bija: Nikolajs Tarasovs, Jeļena Sergijevska, Boriss Borisovs. 

Pēc Maskavas Horeogrāfijas skolas absolvēšanas Valentīns Bļinovs saņēmis norīkojumu strādāt Rīgā. No 1947. līdz 1966. gadam V. Bļinovs bijis Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra (tagad –Latvijas Nacionālā opera un balets) baleta trupas solists. Līdztekus darbam uz teātra skatuves no 1948. līdz pat  2002. gadam V. Bļinovs pasniedzis klasiskās dejas un raksturdejas stundas Rīgas Baleta skolā. No 1948. līdz 1966. gadam viņš bija arī Valsts operas un baleta teātra baleta trupas pedagogs repetitors. 

Valentīns Bļinovs bija apdāvināts baletdejotājs, apveltīts ar spilgtu izteiksmību. Pēc laikabiedru liecībām viņš ļoti izcēlās uz skatuves kā temperamentīgs raksturdeju izpildītājs. Viņš bija baletdejotājs, kuru daba dāsni apdāvinājusi ar milzīgu skatuvisko temperamentu. V. Bļinova izpildītajām raksturlomām baleta izrādēs bija raksturīgas neparasti spožas plastiskās kustības un īpaša aktiera meistarība. Baletdejotāja vissveiksmīgāk atveidotās baleta partijas ir Tibalds Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, Sančo Pansa Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots” u.c.

Kā horeogrāfs Valentīns Bļinovs bija iestudējis dejas šādām operas izrādēm: N. Rimska-Korsakova “Cara līgava” (1950. g.) un “Maija nakts” (1952. g.); Marģera Zariņa “Nabagu opera” (1965. g.); Jāņa Mediņa “Uguns un nakts” (1966. g.); M. Musorgska “Soročincu gadatirgus” (1976. g.) u.c. Tāpat viņš iestudējis arī deju priekšnesumus Latvijas Valsts filharmonijas aktieriem, profesionālajiem un tautas deju kolektīviem.

Valentīns Bļinovs bija arī izcils baleta mākslas un raksturdeju pedagogs. Viņa horeogrāfijas klasē mācījās šādi topošie baltdejotāji: Uldis Žagata, Alfrēds Spura, Artūrs Ēķis, Māris Liepa, kā arī Mihails Barišņikovs, Aleksandrs Godunovs, Vladimirs Gelvāns, Genādijs Gorbaņovs. Viņš bija prasīgs pret visiem, bez izņēmuma, vai tie būtu Baleta skolas audzēkņi, solisti vai kordebaleta dejotāji. 

Baletdejotājs, horeogrāfs un pedagogs Valentīns Bļinovs ir devis spožu radošu ieguldījumu Latvijas horeogrāfijas mākslā. 

Valentīns Bļinovs ir miris 2005. gada 14. februārī Rīgā.

Baleta partijas: 

Feja Karabosa, Runcis zābakos (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese” 1948. un 1962. g.);

Vaņečka (A. Morozova baletā “Dakteris Aikāsāp” 1948. g.);

Krievu matrozis (R. Gliēra baletā “Sarkanā magone” 1949. g.);

Pēterītis (M. Čulaki baletā “Jaunība” 1950. g.);

Spiridons, Anatons (K. Korčmarjova baletā “Sārtais ziediņš” 1951. g.);

Tibalds (S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta” 1953. g.);

Sančo Pansa (L. Minkusa baletā “Dons Kihots” 1960. g.);

Spānietis (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”);

Mecenāts (baleta izrādē "Simfoniskās dejas" ar S. Rahmaņinova mūziku) u.c. 

Papildu darbība:

Latvijas Valsts filharmonijas dziesmu un deju ansambļa baletmeistars (1954–1956);

Latvijas Valsts filharmonijas baletmeistars (1965–1966);

Baltijas Kara apgabala deju ansambļa horeogrāfs un vadītājs (1966–1968);

Valentīns Bļinovs bija iestudējis dejas tautas kolektīviem: “Liesma”, “Gatve”, “Ritenītis”, “Dancis”, bērnu deju kolektīvam “Horoški”. 

Apbalvojumi un goda nosaukumi:

Ordenis “Goda zīme” (1956. g.);

Latvijas PSR Kultūras ministrijas medaļa un Goda raksts (1958. g.);

PSRS Kultūras ministrijas medaļa (1960. g.);

LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1963. g.);

Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda stipendija par lielu ieguldījumu Latvijas kultūrā (1999. g.); 

Marina Mihaileca

Informācijas avoti:

Ēriks Tivums. Ass un precīzs kā zibens : 1998. “Rīgas Balss”, 1998. g., 7. dec. 14. lpp.

Блинов Валентин. Посмотреть на "Блинчика" : 1998 (Palūkoties uz „Bļinčiku”). „Русская газета”, 1998, 3 октября,  8. lpp.