Jūlija Gurviča
Jūlija Gurviča (1973. gada 13. septembrī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotāja, klasiskās dejas pedagoģe. Latvijas Nacionālās operas un baleta ilggadējā baleta māksliniece. 2016. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1991. gadā Jūlija Gurviča absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola, RBS). RHV viņa mācījusies pie tādiem profesionāliem pedagogiem, kā Valentīns Bļinovs, Ņina Beļikova un Regīna Kaupuža. 2018. gadā baletdejotāja absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļu, studējot horeogrāfijas bakalaura programmā.
Divdesmit triju gadu laikā, no 1991. līdz 2014. gadam Jūlija Gurviča bija vadošā baleta soliste Latvijas Nacionālajā operā (LNO; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). Ilgus gadus balerīnas skatuves partneris bijis izcilais šā teātra baleta trupas vadošais solists Aleksejs Avečkins (1976–2013).
Pazīstamais baleta kritiķis Ēriks Tivums (1945–2008) šādi raksturojis Jūlijas Gurvičas māksliniecisko “rokrakstu”:
“J. Gurvičas dejā ir klusi trīsošas skumjas, izpratnes dziļums acīs un pēkšņa versmaina kaisle – pārdzīvojums, atdeve. J. Gurviča līdzīga trauslai porcelāna statuetei, stilīga, mirdzoša. Viņa spoži pārvalda dejas tehniku, viņai pa spēkam visas klasisko baletu galvenās lomas. Tomēr Jūlijas īsto, neordināro emocionalitāti un spīvumu jo spilgti raksturo Kitrija baletā “Dons Kihots”, Karmena un, jo īpaši, Katarīna “Spītnieces savaldīšanā”.”
Latvijas prīmabalerīna piedalījusies viesizrādēs vairākās ārvalstīs, tai skaitā Itālijā, Francijā, Portugālē, Vācijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā, Izraēlā, Krievijā un Ķīnā.
Jūlijas Gurvičas lomas un baleta partijas LNO/ LNOB skatuvē:
Marija (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1991. g.);
Odeta-Odīlija (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”,1994., 2002. g.);
Silfīda (baletā “Silfīda” ar Hermaņa Lēvenšelda mūziku, 1994. g.);
Annele (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku, 1994. g.);
Bezdelīga (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”, 1994. g.);
princese Aurora, Florīna (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1995., 2004. g.);
Žizele (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”, 1995., 2006. g.);
Kitrija (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1995. g.);
soliste (baleta izrādē “Dzīve” ar Antonīna Dvoržāka mūziku, 1996. g.);
Margerita Gotjē (baletā “Kamēliju dāma” ar Džuzepes Verdi un Raimonda Paula mūziku, viesizrādēs ārzemēs, 1996. g.);
Svanilda (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 1998. g.);
Meitene (viencēliena baletā “Rozes gars” ar Kārļa Marijas fon Vēbera mūziku, 1998. g.);
Džuljeta (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1998. g.);
Dzirkstīte (Jura Karlsona baletā “Sidraba šķidrauts”, 2000. g.);
Katarīna (baletā “Spītnieces savaldīšana” ar Kārļa Goldmarka mūziku, 2001.g.);
Karmena (baletā “Karmena” ar Žorža Bizē, Rodiona Ščedrina mūziku, 2001., 2013. g.);
soliste (baleta izrādē “Skaidri neredzams”/ “Ad libitum” ar Artura Maskata mūziku, 2002. g.);
Medora (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 2003. g.);
Ugunsputns (Igora Stravinska viencēliena baletā “Ugunsputns”, 2003. g.);
Balerīna (Dmitrija Šostakoviča baletā-komēdijā “Gaišais strauts”, 2004. g.);
De Turvela kundze (Artura Maskata baletā “Bīstamie sakari”, 2006. g.);
Marija (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 2008. g.);
soliste (baleta izrādē “Tango plus. Ceļojumi” ar Astora Pjacollas mūziku, 2009. g.);
Titānija (baletā “Sapnis vasaras naktī” ar Fēliksa Mendelsona-Bartoldi mūziku, 2010. g.);
soliste (baleta izrādē “Tango” ar Artura Maskata mūziku, 2011. g.);
Anna Kareņina (baletā “Anna Kareņina” ar P. Čaikovska mūziku, 2012. g.);
Nikija (Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”, 2014. g.) u.c.
* * *
Baleta cienītājus Jūlija Gurviča sajūsminājusi ne tikai kā tehniski virtuoza dejotāja, bet arī kā spilgta personība, kurai pa spēkam bijis itin viss – no tādām klasiskajām lomām kā Odeta, Odīlija, Marija, Aurora, Silfīda, Kitrija, Žizele, Medora - un līdz neatkārtojami ekspresīvam un filigrānam sniegumam mūsdienu horeogrāfu laikmetīgajos baletos. Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis salīdzinājis baletdejotāju ar trauslu un smalku Sevras porcelāna lellīti, tomēr, viņaprāt, šajā porcelānā ir iekausētas tērauda stīgas.
Intervijā izdevumam “Neatkarīgā Rīta Avīze” baleta māksliniece atzinusies:
“Ikvienā lomā, lai kāda tā būtu un lai cik ļoti man tā pašai šķistu interesanta, ir jāizdara maksimālais. Man nav tiesību pieļaut situāciju, ka kaut kas nesanāk vai es kaut ko nevaru. Nevis tāpēc, ka citi varētu to redzēt, bet sevis pēc. Tā būtu nodevība pašai pret sevi, jo nebūtu jēgas sasniegt virsotni, lai pati sevi no tās arī nogrūstu.”
2014. gada 30. aprīlī, izpildot titullomu baletā “Anna Kareņina”, izcilā prīmabalerīna Jūlija Gurviča atvadījusies no Latvijas Nacionālās operas skatuves.
* * *
Kopš 2014. gada Jūlija Gurviča ir Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas/ Rīgas Baleta skolas klasiskās dejas pedagoģe. Pēc NMV RBS pedagogu kolektīva atzinuma, Jūlija Gurviča ir talantīga, tehniski virtuoza, skaista, sievišķīga, izceļas ar īpašu grāciju. Viņa ir perfekcioniste, ideāliste, kā pedagoģe stingra un prasīga pret visiem. Savām audzēknēm māca būt neatlaidīgām un stiprām, strādāt ar pilnu atdevi, nepadoties un pievērst uzmanību vissīkākajai niansei. Viņa ne tikai pasniedz klasiskās dejas pamatus, bet arī aizved audzēkņus uz Botānisko dārzu, māca iedvesmoties, saskatīt daiļo ikdienā.
Apbalvojumi un godalgas:
1993. gadā – Starptautiskā Sergeja Djagiļeva jauno baleta mākslinieku konkursa laureāte;
1995. gadā – Latvijas Teātra darbinieku savienības “Spēlmaņu nakts” balva “Labākā baleta soliste”;
2000. gadā – AS “Aldaris” Gada balva;
2002. gadā – Lielās Mūzikas balvas laureāte;
2005. gadā – Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas laureāte;
2008. gadā – nominēta LTDS “Spēlmaņu nakts” balvai kā “Gada baleta māksliniece”;
2010. gadā – LTDS “Spēlmaņu nakts” balva nominācijā "Gada baleta māksliniece";
2010. gadā – LNO patrona AS "Latvijas Gāze" Gada balvas laureāte;
2016. gadā – apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni – Latvijas valsts augstāko apbalvojumu.
Personīgā dzīve:
Jūlijai Gurvičai ir pieaudzis dēls Ņikita (dz. 1998. g.).
Baleta māksliniece un pedagoģe ir dziļi dievticīgs cilvēks, viņa ir Rīgas Svētās Trijādības Pārdaugavas baznīcas pareizticīgo draudzes ilggadējā locekle.
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
Mākslinieki / Jūlija Gurviča / Latvijas Nacionālā Opera un Balets
Ar iestudējumu «Bajadēra» jubileju svinēs baleta prīma Jūlija Gurviča
Ilustrācijas tēmai
