Sākumlapa > Tēmas > Personas
Teodors Kaleps

Teodors Kaleps

Teodors Kaleps, pirmā Krievijas aviomotora konstruktors, dzimis pārkrievotu igauņu ģimenē.Viņa tēvs Georgs Kaleps bija pasta stacijas priekšnieks. T. Kaleps mācījās pagasta skolā, Rēveles (Tallinas) Reālskolā, studēja Rīgas Politehnikumā (nākamajā Politehniskajā institūtā). Viņš pasniedza RPI, strādāja par inženieri rūpnīcās «Lange un dēls», «Motor». Pēc kāda laika Teodors Kaleps kļuva arī rūpnīcas «Motor» līdzīpašnieks, jo uzņēmēji bez maksas piešķīra viņam rūpnīcas akcijas, uzskatīdami, ka Kaleps dod intelektuālu ieguldījumu ražošanas procesā. T. Kaleps kļuva arī par rūpnīcas «Motor» direktoru. Tolaik viņš jau ilgstoši lasīja RPI lekcijas krievu valodā, sauca sevi par Fjodoru Georgijeviču un pat šādi parakstījās oficiālajos dokumentos.  

1909. gadā, kad pasaule piedzīvoja aviācijas bumu, Teodors Kaleps nolēma uzsākt rūpnīcā «Motor» lidaparātu un aviomotoru ražošanu. Viņš uzkonstruēja un patentēja pirmo Krievijas Impērijā aviācijas angāru, 1910. gadā uzbūvēja pirmo Latvijā lidmašīnu, 1911. gadā – pirmo Krievijā aviomotoru. 1911. gadā rūpnīcas «Motor» un tās direktora sasniegumi tika aprakstīti Krievijas žurnālā «Вестник воздухоплавания» („Gaisa kuģošanas vēstnesis”). Lūk, kā žurnāla aprakstā tika raksturots aviomotors, ko bija uzkonstruējis Kaleps: «To var iedarbināt bez grūtībām un pietiek ar vienu vai ar pusi propellera apgrieziena, lai lidmašīna saktu darboties bez traucējumiem». Aprakstā tiek rakstīts arī par Kalepa aviācijas angāru: «Derētu pakavēties pie īpaša veida angāra, kuru uzbūvējusi tā pati rūpnīca. Tas ir visai oriģināls, pēc savas konstrukcijas tā ir apaļa ēka ar kupolveida jumtu, kas ir īpatnējs arhitektūras un būvniecības ziņā. Liekas , ka jumts ir it kā iekārts gaisā... Viss angārs, kura diametrs sastāda 18 metrus, kopā ar koka grīdu izmaksā ne vairāk par 400 rubļiem. Šādas konstrukcijas jumtus patentēja inženieris Kaleps».

1911. gada 11. janvarī pilots Makss Trautmans, kas no rūpnīcas Zasulauka aerodroma pacēlās gaisā rūpnīcas «Motor» lidmašīnā, veica pirmo Krievijas Impērijā ziemas lidojumu. Šo lidmašīnu uzkonstruēja Teodors Kaleps.

Tajos laikos T. Kalepa vadībā rūpnīcā strādāja cilvēki, kuri velāk kļuva plaši pazīstami. Tie bija, piemēram, nākamais raķešu būves pionieris Fridrihs Canders un slavenais režisors, PSRS Tautas mākslinieks Eduards Smiļģis. Rūpnīcā pastāvēja lidotāju skola, šajā skolā par piloti instruktori strādāja  pirmā Krievijas lidotāja Lidija Zvereva.  

Konstruējot jaunas tehnikas paraugus, T. Kaleps sadarbojās ar Rīgā lielāko rūpnīcu „Russo-Balt”. Viņš deva savu ieguldījumu «Russo-Balt» automobiļa konstrukcijā. Šajā automobilī autobraucējs Andrejs Nageļs 1912. gadā vinnēja starptautiskajās autosacīkstēs ar finišu Monako. Pirmoreiz Krievijas Impērijas autobūves vēsturē rūpnīcā «Motor» Kaleps izgatavoja šim automobilim virzuļus no alumīnija.  

Teodors Kaleps ne tikai pats konstruēja lidmašīnas, bet arī uzsāka konstruktīvu sadarbību ar visai slavenu to laiku aviokonstruktoru  - lidotāju Viktoru Dibovski no Sevastopoles.  

1913. gadā 47 gadus vecais Teodors Kaleps nomira. Rakstā, kas tika publicēts Rīgas laikrakstā «Čas» un veltīts 145-ai izgudrotāja jubilejai, rakstīts: «1913. gadā, slims būdams, viņš aizbrauca uz sava motora izmēģinājumiem, kurus Rīgā sarīkoja kara resors. Motors tika atzīts par labu, bet  47 gadus vecais Kaleps pēc dažām dienām nomira. Varētu teikt, sadega darbā...»

Aleksandrs Gurins