Indra Lapšina
Indra Lapšina (dzim. Ņekladņikova; 1957. g. 29. janvārī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotāja, horeogrāfe, klasiskās dejas pedagoģe. 2018. gadā apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1975. gadā Indra Lapšina-Ņekladņikova absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu. RHV viņa mācījusies pie tādiem izciliem profesionāliem pedagogiem, kā Valentīns Bļinovs, Marina Sizova, Tamāra Vītiņa.
No 1975. līdz 1985. gadam Indra Lapšina bijusi baletdejotāju trupas soliste Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (kopš 1989. gada – Latvijas Nacionālajā operā, LNO; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB).
Pēc baletdejotājas karjeras beigām, no 1985. līdz 1987. gadam Indra Lapšina strādājusi par Brīvprātīgās Arodbiedrību sporta biedrības (BASB) “Daugava” daiļslidošanas nodaļas treneri-horeogrāfi.
1993 . gadā Indra Lapšina absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu horeogrāfa-pedagoga specialitātē. JVLMA viņa studējusi pie profesora Jura Kaprāļa, B. Ožegovas u.c. No 1993. līdz 1999. gadam viņa strādājusi par klasiskās un vēsturiskās dejas pasniedzēju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā; 2003. gadā ieguvusi maģistra grādu horeogrāfijā.
Lomas LPSR Valsts Operas un baleta teātra/ LNO/ LNOB skatuvē:
prologa Feja, Baltā kaķenīte, Sarkangalvīte (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1975. g.);
Lelle, soliste Ķīniešu dejā (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1975. g.);
soliste Neapoliešu dejā, Mazais gulbītis (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1975., 1984. g.);
Taņečka (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”, 1977. g.);
Lolitas draudzene (Arvīda Žilinska baletā “Lolitas brīnumputns”, 1979. g.);
Amoriņš (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1982. g.);
Lienīte (Arvīda Žilinska baletā bērniem “Sprīdītis”, 1983. g.);
Erots (Oļega Barskova viencēliena baletā “Pāns un Sīringa”, 1983. g.);
Eņģelītis (Andreja Petrova baletā “Pasaules radīšana”, 1983. g.) u.c.
* * *
1989. gadā Indra Lapšina piedalījusies klasiskās dejas semināros Maskavā; 1995. un 1996. gadā – Sanktpēterburgā; 1989. un 1995. gadā – Rīgā pie profesorēm Ksenijas Ter-Stepanovas un Gabriēlas Komļevas no Sanktpeterburgas; 1993. gadā – vēsturiskās dejas seminārā pie profesores M. Šnelles no Berlīnes.
Piedalījusies kultūras apmaiņas programmā RHV – Taivānas baletskolu darba grupā; vadījusi klasiskās dejas seminārus Enšēdes Konservatorijā Nīderlandē (apmaiņas programma “CHAIN of Musik and Danse”, 1994., 2002. g.); piedalījusies kultūras apmaiņas projektos Francija-Spānija-Latvija (1997. g.) un programmā “Rīga-Helsinki”. 1998. gadā piedalījusies III starptautiskajā Baltijas baleta festivālā “No klasikas līdz avangardam” kā Litas Beiris iestudētā horeogrāfiskā cikla “Trīs māsas”, “Spoguļi”, “Saskaņa” repetitore.
* * *
Kopš 1987. gada Indra Lapšina ir Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV; no 2020. gada – Rīgas Baleta skolas) klasiskās dejas pedagoģe; 1990.- 1996. gadā bijusi RHV klasiskās dejas metodiķe; kopš 1999. gada – RHV/ RBS klasiskās dejas izglītības programmas metodiķe.
Pēc Rīgas Baleta skolas pedagogu kolektīva viedokļa, Indra Lapšina ir mērķtiecīga, ārkārtīgi precīza un zinoša MIKC Nacionālās Mākslu vidusskolas Rīgas Baleta skolas ilggadēja pedagoģe. Kā horeogrāfe viņa ir iestudējusi baleta izrādes, klasisko un laikmetīgo horeogrāfiju RHV/ RBS koncertprogrammām. Pedagoģes ieguldījums metodisko materiālu izveidē tiek augstu vērtēts un ir plaši izmantots dejas izglītības jomā visā Latvijā.
Horeogrāfija RHV/ RBS audzēkņiem:
“Andante” un “Rondo”, Volfganga Amadeja Mocarta mūzika;
“Polka”, Bedržiha Smetanas mūzika;
“Sapņojums”, Reinholda Gliēra mūzika;
“Valsis” no Rikardo Drigo baleta “Burvju flauta”;
Padekatrs, Kārļa Alberta Lešhorna mūzika;
“Perpetuum mobile”, Fransisa Pulenka mūzika;
Padedē “La Primavera”, Džuzepes Verdi mūzika;
“Dubultmonologs”, Jozefa Frīdriha Hummela mūzika Liānas Isakadzes apdarē;
Žila Masnē baleta viencēliens “Gane un skursteņslauķis” (2006. g.);
baleta viencēliens “Meitenīte ar sērkociņiem” pēc H. K. Andersena pasakas motīviem (2006. g.);
viena no baleta vincēliena “Tango pasāžas” horeogrāfēm (2022. g.) u. c.
Pedagoģe bija sagatavojusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas/ Rīgas Baleta skolas audzēkņus dalībai starptautiskajos baleta konkursos, kas norisinājušies Latvijā, Polijā, Šveicē, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, Ukrainā, Krievijā un Dienvidkorejā. Pedagoģes neatlaidīgā profesionālā darbība visnotaļ sekmējusi RHV/ RBS audzēkņu panākumus starptautiskajos konkursos, no kuriem mājās tika pārvestas 8 bronzas medaļas, 7 sudraba medaļas, 5 zelta medaļas un viens Grand Prix.
Indras Lapšinas audzēkņi piedalījušies šādos baleta konkursos:
VII Eirovīzijas jauno dejotāju konkursā Gdiņā (Polija, 1997. g.);
X Eirovīzijas jauno dejotāju konkursā Amsterdamā (Nīderlande, 2003. g.);
XI Eirovīzijas jauno dejotāju konkursā Varšavā (Polija, 2005. g.);
“Prix de Lausanne 98” / “Lozannas balva 98” Lozannā (Šveice, 1998. g.);
“Vaganova Prix” / “Vaganovas balva” Sanktpēterburgā (Krievija, 1998. g.);
dejotāju konkursā “Fouette” Tallinā (Igaunija, 2000. g.);
“OTR Contest Wien”/ “OTR Sacensības Vīnē” (Austrija, 2001. g.);
“Baleta jaunība”/ “Junostj baleta” Kijivā (Ukraina, 2002. g.);
“Concours International de Danse Classique de Grasse”/ Starptautiskajā Klasiskās dejas konkursā Grasā (Francija, 2003., 2010.g.);
baleta konkursā “Stora Daldansen” Morā (2003., 2005. g.) un Fālunā ( Zviedrija, 2010., 2012.g.);
“Kristāla kurpīte/ ”“Hrustaļnaja tufeļka” Harkivā (Ukraina, 2009., 2013. g.);
VIII “Seoul International Dance Competition”/ VIII Seulas Starptautiskajā Deju konkursā (Dienvidkoreja, 2011. g.);
XXII Starptautiskajā Baleta konkursā “Citta di Rieti” Rietī (Itālija, 2012., 2015.g.);
I, II, III Starptautiskajā Baltijas Baleta konkursā Rīgā (Latvija, 2013., 2014., 2016. g.);
“Tallin International Ballet Competition”/ Tallinas Starptautiskajā Baleta konkursā (Igaunija, 2014., 2016.g.);
Starptautiskajā konkursā “Royal Dance Festival”/ “Karaliskais Deju festivāls” Rietī (Itālija, 2015. g.) u.c.
* * *
Indras Lapšinas bijušās audzēknes ir kļuvušas par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) vadošajām baleta solistēm. Viņu vidū: Viktorija Jansone, Sabīne Strokša (Guravska), Annija Kopštāle, Jūlija Brauere. Vēl viens bijušais audzēknis – Viktors Seiko kopš 2006. gada ir LNO/ LNOB baletdejotāju trupas solists, viņš izceļas ar tehnisko precizitāti un harizmu, īpaši atveidojot Princi Zigfrīdu un Princi Dezirē P. Čaikovska baletos “Gulbju ezers” un “Apburtā princese”.
Papildus darbam Rīgas Baleta skolā Indra Lapšina ir privātās baleta studijas "K&S Neikšinu baleta studija" Mārupē klasiskās dejas skolotāja.
Līdztekus pedagoģiskajai darbībai kopš 2002. gada I. Lapšina ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta izglītības iestāžu akreditācijas eksperte; kopš 2007. gada – Profesionālās ievirzes izglītības programmas “Deja” pedagogu tālākizglitības kursu “Dejotprasme – dejas pamati” programmas un festivālu “Dejotprasme” vadītāja; 2006./2007. gadā – Eiropas Sociālā fonda projekta “Horeogrāfu un dejas pedagogu kompetenču paaugstināšana mobilitātes apstākļos” vadītāja; 2008.–2015. gadā – ESF darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” projekta “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” koordinatore.
Indrai Lapšinai piemīt daudzpusīgi hobiji un aizraušanās, tostarp skatuves tērpu dizaina izstrāde un šūšana, darbs dārzā un ziedu audzēšana.
Viņa ir Igora Freimaņa grāmatas “Mīlas uzvara” mākslinieciskā noformētāja un salicēja (2010. g.).
Apbalvojumi un prēmijas:
2002. gadā – Ata Kronvalda prēmija;
2003. gadā – Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda Atzinības raksti par pedagoģisko darbu;
2018. gadā – apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem kultūrā un ilggadējo darbu un ieguldījumu baleta mākslas un dejas pedagoģijas attīstībā Latvijā;
2024. gadā - Helēnas Tangijevas–Birznieces balva par izcilu pedagoģisko darbu jauno baleta mākslinieku sagatavošanā.
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
Ilustrācijas tēmai
