Vasilijs Gončarenko

Vasilijs Gončarenko (1950. g. 1. martā Skrundā, Latvijas PSR – 2022. g. 9. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotājs. 1968.–1990. gadā Latvijas baleta solists. 

1968. gadā Vasilijs Gončarenko absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). RHV viņa pedagogi bija: Valentīns Bļinovs, Aleksandrs Lembergs, Vladimirs Cukanovs, Natālija Leontjeva un Janīna Pankrate. 

No 1968. līdz 1990. gadam Vasilijs Gončarenko bija baleta trupas solists Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī, no 1989. gada – Latvijas Nacionālajā operā, LNO (kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). 

Baleta solists Vasilijs Gončarenko izcēlās ar labu profesionālo tehniku, artistiskumu un spožu skatuvisko temperamentu. Divdesmit divu gadu laikā dejojot teātra skatuvē, viņš radījis ne mazums efektīgu un izteiksmīgu tēlu. Galvenokārt baletdejotājs izpildījis solo un raksturlomas, kā arī klasiskā baleta repertuāra otrā plāna lomas. 

V. Gončarenko lomas un baleta partijas LPSR Valsts Operas un baleta teātra/ LNO skatuvē: 

Ieroču nesējs (Oļega Barskova baletā “Inku zelts”, 1969. g.); 

Velns, Karalis (Arvīda Žilinska baletā bērniem “Sprīdītis”, 1969., 1983. g.); 

Šoferis (Vladimira Vlasova baletā “Asele”, 1969. g.); 

Nerrs, Klopēns (baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa mūziku, 1970. g.); 

Puķu pārdevējs, Seids-paša (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 1971., 1986. g.); 

Liktenis (baletā “Karmensvīta” ar Žorža Bizē, Rodiona Ščedrina mūziku, 1971. g.); 

Nēģeris, solists Ķīniešu dejā, Peļu ķēniņš (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1971., 1988. g.); 

Nerrs (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1971. g.); 

Kleopatras vergs (Eduarda Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”, 1972.g.); 

Arlekīns (Sergeja Vasiļenko baletā “Mirandolīna”, 1974. g.); 

Maurīcijs (Marģera Zariņa baletoperā “Svētā Maurīcija brīnumdarbi”, 1974.g.); 

Vilks (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1975. g.); 

Vaņečka (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”, 1977. g.); 

Alēns, Mišo (Luija Žozefa Ferdinanda Herolda baletā “Veltīgā uzmanība”, 1978. g.); 

Poķis (Arvīda Žilinska baletā “Lolitas brīnumputns”, 1979. g.); 

Sančo Pansa (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1982. g.); 

Atamans (Fikreta Amirova baletā “Tūkstoš un viena nakts”, 1985. g.) u. c. 

* * *

Pēc baletdejotāja karjeras beigām Vasilijs Gončarenko 1990. gadā kļuva par “V. Gončarenko kamerbaleta” dibinātāju. Kamerbaletu viņš vadījis līdz pat 1994. gadam ieskaitot. 

Vasilijs Gončarenko ir miris 71 gada vecumā, 2022. gada 9. janvārī. Apbedīts Rīgas I Meža kapos. 

Ģimene: 

Dzīvesbiedre – Māra Bojāre (prec. Lasmanoviča, Gončarenko; 1944. g. 3. septembrī Rīgā, Ostlandes reihskomisariātā – 2018. g. 22. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotāja. 

1962. gadā viņa absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV). No 1962. līdz 1988. gadam bijusi LPSR Valsts Operas un baleta teātra baleta māksliniece (no 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera, LNO; tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). 

Informācijas avoti: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

CEMETY – Kapu pārvaldības un informācijas izplatīšanas pakalpojums