Vladimirs Gelvans

Vladimirs Gelvans (1946. g. 20. oktobrī Rīgā, Latvijas PSR) – izcils baletdejotājs un baleta mākslas pedagogs. 

Vladimirs Gelvans ir dzimis 1946. gada 20. oktobrī Rīgā. No 1955. līdz 1964. gadam viņš mācījās Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV; tagad – Rīgas Baleta skola) vienā laikā (bet dažādās klasēs) ar nākotnē slavenajiem baletdejotājiem un aktieriem: Mihailu Barišņikovu un Aleksandru Godunovu. RHV baleta mākslas pedagogi Vladimiram bija: Aleksandrs Lembergs (1921–1985), Janīna Pankrate (1924–1997) un Valentīns Bļinovs (1928–2007). 

Divpadsmit gadu laikā – no 1962. līdz 1974. gadam – Vladimirs Gelvans bija Latvijas PSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB) baleta trupas solists. 

Baletdejotājs devās viesizrādēs uz ārzemēm S. Kirova Ļeņingradas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra (tagad – Marijas teātris Sanktpēterburgā) un Maskavas Valsts akadēmiskā Lielā teātra baleta trupas sastāvā. Viņš piedalījās daudzās viesizrādēs, izpildīja vadošās baleta partijas. Viņa pirmās ārzemju viesizrādes baleta trupas sastāvā notikušas, kad viņam tikko kā apritēja 17 gadi. 

Vladimirs Gelvans ir ļoti vīrišķīgs baletdejotājs un lielisks skatuves partneris. Baleta mākslas kritiķi, to starpā arī mākslas zinātniece Ija Bite, uzsvēruši, ka izpildīto tēlu pievilcību pasvītroja viņa personības šarms un plašais emocionālais diapazons – no Veronas jaunā mīlētāja Romeo līdz cīņās rūdītajam Antonijam.

Lomas un baleta partijas Latvijas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra skatuvē:

Slota (Mihaila Čulaki baletā “Pasaka par popu un viņa kalpu Baldu", 1962.g.);

Princis (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1963. g.);

princis Zigfrīds (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1964. g.);

Romeo (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1964. g.);

princis Dezirē (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1965. g.);

solists (Morisa Ravēla viencēliena baletā “Bolero”, 1965. g.);

solists (izrādē “Horeogrāfiskā poēma” ar Ādolfa Skultes mūziku, 1965. g.);

Jakubovskis (Jāņa Ķepīša baletā “Turaidas Roze”, 1966. g.);

Pērs Gints (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 1966. g.);

Francis (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 1966. g.);

Orlando (Ā. Skultes baletā “Negaiss pavasarī”, 1967. g.);

Kapteinis (Oļega Barskova baletā “Inku zelts”, 1969. g.);

Iljass (Vladimira Vlasova baletā “Asele”, 1969. g.);

Sauldots (Jāņa Mediņa baletā “Mīlas uzvara”, 1970. g.);

Hozē (Ž. Bizē – R. Ščedrina viencēliena baletā “Karmensvīta”, 1970.g.);

Vergs, Pa desklave (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 1971.g.);

Alberts (Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”, 1972. g.);

Vaclavs (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 1972. g.);

Antonijs (Eduarda Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”, 1972. g.) u.c.

Koncertnumuri:

Elgas Īgenbergas “Valsis”;

Padedē no B. Asafjeva baleta “Parīzes liesmas”.

                                                           ***

1974. gadā Vladimirs Gelvans tika izvirzīts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukuma piešķiršanai, taču to viņš nepaspēja saņemt, jo emigrēja uz ārzemēm.

1975. gada jūlijā baletdejotājs saņēmis ielūgumu piedalīties Amerikas Baleta teātra/ American Ballet Theatre (Ņujorkā) galā koncertā, kur viņš kopā ar amerikāņu balerīnu Sintiju Gregori lieliski izpildījis Lielo Padedē no P. Čaikovska baleta “Gulbju ezers” trešā cēliena. 1975.–1976. gada sezonā Vladimirs Gelvans bija baleta solists šajā teātrī. Viņš izpildījis galvenās lomas baleta uzvedumos. ABT viņa skatuves partneres bija izcilās balerīnas Sintija Gregori un Martīna van Hamela. 

Lomas un baleta partijas ABT skatuvē Ņujorkā: 

Abderahmans (A. Glazunova baletā “Raimonda”, Rūdolfa Nurejeva horeogrāfija);

Solors (L. Minkusa baletā “Bajadēra”, N. Makarova hor.);

Alberts (Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”, D. Blēra hor.);

Padedē (no Ā. Š. Adāna baleta “Korsārs”, Mariusa Petipā hor.);

Jauneklis (baletā “Šopeniāna” ar F. Šopēna mūziku, Mihaila Fokina hor.);

Benvolio (F. Deliusa baletā “Romeo un Jūlija”, A. Tjudora hor.);

princis Zigfrīds (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, D. Blēra hor.);

princis Dezirē (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, M. Skīpinga hor.);

Jaunais cilvēks (I. Stravinska viencēliena baletā “Fejas skūpsts”, Dž. Noimaijera hor.);

Padedē (horeogrāfiskajā miniatūrā “Pavasara ūdeņi” ar S. Rahmaņinova mūziku, Asafa Meserera hor.);

Padedē “Mīlētāji” (Dž. Meijerbēra baletā “Slidskrējēji”, F. Eštona hor.) u.c.

No 1976. līdz 1988. gadam Vladimirs Gelvans bija Berlīnes Vācu operas Rietumberlīnē baleta trupas vadošais solists. Šā teātra baleta iestudējumos viņš izpildījis visas galvenās vīriešu baleta partijas. Viena no viņa skatuves partnerēm šajā teātrī bija prīmabalerīna Eva Jevdokimova (1948–2009), kopā ar kuru viņš dejoja Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele” un Sergeja Prokofjeva “Pelnrušķīte”. Viesizrāžu laikā viņš bija skatuves partneris leģendārajai Milānas teātra La Scala solistei Liliānai Kozi. 

Par triumfālu uzstāšanos Berlīnes Vācu operas skatuvē kļuva baletdejotāja Vladimira Gelvana atveidotā galvenā loma – kņazs Miškins – baletmeistara Valērija Panova baleta iestudējumā “Idiots” (ar Dmitrija Šostakoviča mūziku, pēc Fjodora Dostojevska tāda paša nosaukuma romāna motīviem, 1978. g.). 

Lomas un baleta partijas Berlīnes Vācu operas skatuvē:  

Bazils (L. Minkusa baletā “Dons Kihots”);

Žans de Briēns (A. Glazunova baletā “Raimonda”);

kņazs Miškins (baleta uzvedumā “Idiots” ar D. Šostakoviča mūziku);

Francis (L. Delība baletā “Kopēlija”);

Alberts (Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”);

Princis (S. Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”);

Romeo (S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”);

princis Zigfrīds (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”);

Princis (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”);

solists (viencēliena baletā “Serenāde” ar P. Čaikovska mūziku);

Hozē (viencēliena baletā “Karmensvīta” ar Ž. Bizē – R. Ščedrina mūziku);

Apollons (Igora Stravinska baletā “Apollons Musagets”);

Petruška (I. Stravinska baletā “Petruška”);

Padedē (I. Stravinska viencēliena baletā “Agons”);

Cara dēls Ivans (I. Stravinska viencēliena baletā “Ugunsputns”);

Karalis (B. Blahera baletā “Hamlets”);

solists (uzvedumā “Pieci tango” ar Astora Pjacollas mūziku);

Kolēns (L. F. Herolda baletā “Veltīgā uzmanība”);

Tristans (baleta uzvedumā “Tristans” ar R. Vāgnera mūziku);

Pelleass (baleta uzvedumā “Pelleass un Melisande” ar A. Šēnberga mūziku);

Dafnīds (M. Ravēla baletā “Dafnīds un Hloja”);

Padedē (horeogrāfiskajā poēmā “Valsis” ar M. Ravēla mūziku) un daudzas citas.

Rietumos baletdejotājs radoši strādāja ar tādiem leģendāriem baletmeistariem un horeogrāfiem kā Moriss Bežārs, Rolans Petī, Džons Noimaijers.

Vladimirs Gelvans kā horeogrāfs piedalījies šādu muzikālo izrāžu iestudējumā: "Ikviens" / "Jedermann" (Berlīnes festivālā, 1988–1999) un "Dāvids" (Berlīne, 1995. g.). Kā pedagogs viņš pasniedzis meistarklases Tokyo Ballet (Japāna), Berlīnes Vācu operā un Berlīnes Valsts operā (Vācija), kā arī Vzorova baleta skolā (ASV).

1986. gadā Rietumberlīnē Vladimirs Gelvans atvēris savu baleta skolu. Berlīnes Vācu operā viņš strādā par baleta trupas repetitoru. Baleta pedagogs uzaicina baletdejotājus, arī no Latvijas, lai pasniegtu viņiem meistarklases.

“Vladimirs Gelvans ir baleta leģenda. Atceros viņu vēl no tiem laikiem, kad Rīgā uzstājās vienreizējā "Bolero". Šodien Berlīnē es klausījos viņa stāstos, uz kuru pamata varētu sarakstīt veselu grāmatu. Žēl tikai, ka nekad nepietiek ne laika, ne gribas pierakstīt tādu cilvēku stāstus, kā viņš...”

(Estrādes, teātra un kino aktieris, režisors un rakstnieks Jefims (Nahims) Šifrins, publikācija Facebook, 2014. g. 16. decembrī). 

Filmogrāfija:

– atveidojis lomu baletfilmā “Mīlas labirinti” (Riharda Štrausa mūzika, Jura Kaprāļa horeogrāfija, “Telefilma Rīga”, 1971. g.); 

– loma noskaņojumu filmā “Lietū” (1972. g.). 

Goda nosaukums un balva: 

1969. gadā – Latijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks;

1979. gadā – Vācu dejas kritikas balva.

Ģimene:

Dzīvesbiedre – Larisa Gelvane.

Katru gadu vasarā Vladimirs Gelvans kopā ar sievu atpūšas Latvijā – pie Gaujas, kur viņiem ir vasarnīca un kur saimnieko viņu meitas. Vasaras atpūtas laikā savā dzimtenē ievērojamais baleta mākslinieks un pedagogs parasti rīko tikšanos ar saviem bijušajiem klasesbiedriem no Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas, tostarp Andri Vītiņu un Valēriju Vikanovu, kā arī ar kolēģiem no LNOB baleta trupas.                                                        

                                                           ***

Atbildot uz jautājumu, vai viņš nenožēlo, ka 1974. gadā emigrējis uz Rietumiem, baletmākslinieks Vladimirs Gelvans intervijā Latvijas žurnālistam Andrejam Šavrejam teicis:

“Es nekad nebūtu ieguvis Padomju Latvijā to, ko esmu ieguvis Rietumos. Pirmkārt, es biju dejojis ar savas un vecākās paaudzes labākajām balerīnām. Pietiek vien pieminēt Natāliju Makarovu, ar kuru dejoju “Gulbju ezerā”. Es uzstājos labākajās Kanādas un Amerikas skatuvēs, Japānā, nemaz nerunājot par Norvēģiju, Franciju, Itāliju utt. Es varēju patstāvīgi pieņemt piedāvājumus. Piemēram, American Ballet Theatre – viena no pasaules vadošajām baleta kompānijām. Pirms tam, kad es devos uz Rietumiem, tur, starp citu, jau strādāja Rīgā dzimušais Miša Barišņikovs. Es ar viņu vienā laikā mācījos Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, taču dažādās klasēs. Es esmu par gadu un trim mēnešiem vecāks, mācījos par divām klasēm augstāk.”

Rietumos Vladimirs Gelvans dzīvo un radoši strādā jau vairāk kā 50 gadus, taču joprojām silti atceras savas lomas teātra skatuvē Rīgā:

“Mana vismīļākā loma – baletā “Pērs Gints” Aleksandra Lemberga iestudējumā. Tieši šajā lomā mani, vēl pavisam gados jauno, arī iemīlēja publika, lai gan es tur spēlēju vecu vīru... Man tā ir viena no galvenajām lomām dzīvē – ieskaitot jau pēc tam Rietumos izpildītās lomas baletā "Raimonda" Rūdolfa Nurejeva iestudējumā, kā arī kņaza Miškina – baletā "Idiots" Valērija Panova iestudējumā. Kņazs Miškins ir manas karjeras virsotne. Šo lomu izpildījis arī Nurejevs. Par Miškina lomu es saņēmu balvu Vācijā, pēc tam ar lieliem panākumiem viesojos visā Amerikā. [..] Un vēl man ļoti patīk Hozē Bizē-Ščedrina "Karmensvītā", pēc tam šo lomu paņēmis sev Māris Liepa. Vēl atceros baletu "Antonijs un Kleopatra..."

(No intervijas ar žurnālistu Andreju Šavreju). 

Informācijas avoti: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018. g.

Dejas Pasaule, 1990, Nr. 2, 16. lpp.

Bite I. Pa drošu un pareizu ceļu. Literatūra un Māksla, 1973, 24.03.

Bite I. Latvijas balets. – Rīga, Pētergailis, 2002, 95.–96. lpp.

https://www.kino-teatr.ru/teatr/acter/sov/312505/bio/

«Советская молодежь», 1970, 13 декабря.

Педагог хореографии Владимир Гелван вновь на родине

Андрей Шаврей. В гостях у легенды латвийского балета Владимира Гелвана #kultura1kB / Статья

Андрей Шаврей. Легенда балета, ныне житель Берлина Гелван на Гауе: «Встречаюсь с коллегами, не сплетничаем, все это позади…»