Tamāra Vītiņa
Tamāra Vītiņa (1921. gada 14. martā Pēterpilī/ Petrogradā, Krievijas PFSR – 1995. gada 29. decembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – balerīna, horeogrāfe, baletmeistare un pedagoģe. No 1968. līdz 1978. gadam bijusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas direktore.
Tamāra Vītiņa absolvējusi Natālijas Draudziņas ģimnāziju. No 1928. līdz 1932. gadam viņa apguvusi dejas mākslu Aleksandras Fjodorovas privātajā baleta studijā Rīgā. Pēc tam mācījusies Latvijas Nacionālās operas (LNO) Baleta skolā, kuru sekmīgi pabeigusi 1940. gadā.
Otrā pasaules kara laikā, būdama evakuācijā, 1943.–1944. gadā Tamāra Vītiņa pilnveidojusi savu meistarību Valsts akadēmiskā Lielā teātra Maskavas Horeogrāfijas skolā, Marijas Kožuhovas klasē. 1942.–1943. gadā T. Vītiņa bijusi dejotāja LPSR Valsts dejas ansamblī Ivanovā. Šis ansamblis piedalījies viesizrādēs bijušās PSRS teritorijā un devies uzstāties arī uz piefrontes joslu.
1940.–1941. gadā un 1944.–1962. gadā Tamāra Vītiņa bijusi baletdejotāju trupas soliste Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (kopš 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera, LNO; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB).
Līdztekus skatuviskajai darbībai, 1945.–1948. gadā Tamāra Vītiņa strādājusi par pedagoģi LPSR Valsts Operas un baleta teātra Baleta studijā; pēc tam no 1948. līdz 1985. gadam pasniegusi klasisko deju Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV).
Pēc tā laika baleta kritiķu viedokļa balerīna Tamāra Vītiņa izcēlās ar teicamu profesionālo tehniku un emocionālu māksliniecisko temperamentu. Latvijas baleta solistei izdevās radīt ne mazums izteiksmīgu skatuvisku tēlu, īpaši spilgtas viņas izpildījumā bija raksturlomas un solopartijas.
Lomas un baleta partijas LPSR Valsts Operas un baleta teātra/ LNO skatuvē:
soliste Spāņu dejā (Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1944., 1951.g.);
Afrodīte (baletā “Esmeralda” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo mūziku, 1945.g.);
soliste Mauru dejā (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1945. g.);
soliste Indiešu dejā (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”,1946.g.);
soliste Flamenko dejā (Aleksandra Kreina baletā “Laurensija”, 1949. g.);
Spāre (Klimentija Korčmarjova baletā “Sārtais ziediņš”, 1951. g.);
Vedējmāte (Farida Jarullina baletā “Šuralē”, 1952. g.);
sinjora Kapuleti (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1953. g.);
soliste Spāņu dejā, soliste Austrumnieku dejā (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 1954. g.) un daudzas citas.
* * *
Pēc skatuviskās karjeras beigām, 1965. gadā Tamāra Vītiņa debitējusi kā baletmeistare un horeogrāfe, iestudējot LPSR Valsts operas un baleta teātrī latviešu komponista Ringolda Ores viencēliena baletu “Varavīksne”.
Par nozīmīgu notikumu baleta mākslas dzīvē kļuva 1969. gadā Tamāras Vītiņas, sadarbojoties ar Operas un baleta teātra galveno baletmeistaru Aleksandru Lembergu, iestudētais Oļega Barskova balets “Inku zelts” – ar Martu Bilalovu un Artūru Ēķi galvenajās lomās. Šis eksotiskais baleta uzvedums – plaša mēroga, emocionāls un plastiski izteiksmīgs – bija ļoti populārs baleta cienītāju vidū.
No 1968. līdz 1978. gadam, papildus pasniedzējas darbam, Tamāra Vītiņa bija Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV) direktore. RHV audzēkņiem viņa iestudējusi šādus uzvedumus: Jāzepa Lipšāna baletu “Hirosimas meitene” (1965. g.) un viencēliena baletu “Tils Pūcesspieģelis” ar tāda paša nosaukuma Riharda Štrausa simfoniskās poēmas mūziku (1974. g.). Pēc laikabiedru – pedagogu un RHV audzēkņu viedokļa, Tamāra Vītiņa bija stingra un neparasti muzikāla dejas pasniedzēja, izcila dejas metodiķe, laba baleta vēstures pārzinātāja un talantīga horeogrāfe.
1970. gadā kā vieshoreogrāfe Tamāra Vītiņa radoši strādājusi Tartu teātrī “Vanemuine” (Igaunija), gada laikā iestudējot šādus viencēlienu baletus: “Fauna diendusa” ar Kloda Debisī mūziku; “Klasiskā simfonija” ar Sergeja Prokofjeva 1. Klasiskās simfonijas mūziku un “Don Žuans” ar Riharda Štrausa tāda paša nosaukuma simfoniskās poēmas mūziku.
Baleta mākslai Tamāra Vītiņa bija veltījusi visu savu mūžu. Mūža pēdējos gados, vairs aktīvi nepiedaloties baleta dzīves veidošanā un pedagoģiskajā darbībā, viņa regulāri gatavoja radioraidījumus par baleta vēsturi un izciliem baleta māksliniekiem – saviem laikabiedriem.
Filmogrāfija:
atveidojusi epizodisko lomu un bija īsmetrāžas spēlfilmas “Divi” horeogrāfe (režisors Mihails Bogins, Romualda Grīnblata mūzika, galvenajās lomās: Viktorija Fjodorova un Valentīns Smirņitskis, Rīgas Kinostudija, 1965. g.).
Apbalvojumi un goda nosaukumi:
1956. gadā – ordenis “Goda Zīme”;
1970. gadā – Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece.
* * *
Pēdējos savas dzīves gadus Tamāra Vītiņa aizvadījusi Berģu pansionātā, mirusi 1995. gada 29. decembrī Rīgā. Apbedīta Rīgas Raiņa kapos.
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
Latvijas baleta un deju enciklopēdija. Riga: ULMA, 2018.;
Bite, Ija. Ar mūzas skūpstu dvēselē. Rīga: Absolute, 2002.
Ilustrācijas tēmai
