Sākumlapa > Tēmas > Personas
Romans Passits

Romans Passits

Romans Passīts (1875.g. 24. jūnijā Valmieras apr. Ķoņu pag. – 1941.g. 26. aprīlī Jelgava) – virspriesteris.

Romans Passīts dzimis Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā. Izglītību viņš ieguva Rīgas Garīgajā skolā un Rīgas Garīgajā seminārā, kuru beidza 1897. g. Pēc tam R. Passīts strādāja par skolotāju Ventspils draudzes skolā. No 1898. g. viņš bija psalmotājs Valmierā, no 1901. g. – Ventspilī un no 1903. g. – Svētā Nikolaja Jūras katedrālē Liepājā. 1904. g. 30. janvārī R. Passīts salaulājās ar Zinoviju Orlovsku (dzim. 27.06.1878.), viņu laulībā bērnu nebija. 1904. g. arhibīskaps Agafangels viņu iesvētīja par diakonu. Pēc iesvētīšanas par garīdznieku 1906. gadā R. Passīts turpināja kalpot Liepājā un pasniegt ticības mācību pilsētas izglītības iestādēs. No 1914. g. viņš bija armijas garīdznieks. Pēc tam, kad krievu karaspēks atstāja Liepāju, R. Passīts saņēma garīdznieka vietu 20. somu dragūnu pulkā, kas bija dislocēts pie Slokas un Ķemeriem. Pēc šeit notikušām asiņainajām kaujām viņš parādīja iniciatīvu, lai panāktu pienācīgu apbedījuma vietu ierīkošanu kritušajiem karavīriem un viņu vārdisku sarakstu sastādīšanu. Kad Rīgu bija ieņēmis vācu karaspēks, R. Passīts tika pārcelts uz Pleskavu, pēc tam uz Kaukāzu, kur turpināja savu garīgo kalpošanu karaspēka daļās, bija 6. Kubaņas kazaku kājnieku (plastunu) bataljona un lauku lazaretes garīdznieks Stavropolē. 1920.–1921. g. viņš kalpoja Stavropoles Svētās Trijādības (Troicas) katedrālē. 1921. g. R. Passīts atgriezās Latvijā un tika iecelts par Jūrmalas baznīcu pārvaldnieku. Savos kalpošanas gados Jūrmalā viņš saveda kārtībā Pirmā pasaules kara upuru brāļu kapus Slokā, Ķemeros, Asaros un Dubultos, turpinot par tiem rūpēties arī turpmāk. No 1928. gada R. Passīts kalpoja Rīgas Svētās Trijādības (Troicas) Sergija sieviešu klosterī, tāpat turpinot arī savu pedagoģisko darbību. 1936. g. viņš kļuva par Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas katedrāles pārvaldnieku, kur turpināja strādāt līdz pat sava mūža noslēgumam. Garīdznieks strādāja vietējās skolās, piedalījās sabiedriskajā dzīvē. Šeit viņš gādāja par to, lai tiktu atjaunoti un sakopti krievu karavīru un latviešu strēlnieku brāļu kapi. R. Passīts bija apbalvots ar visiem iespējamajiem garīdznieku apbalvojumiem, ieskaitot krustu ar rotājumiem, kā arī ar Sv. Annas 3. un 2. pakāpes ordeņiem ar šķēpiem un Sv. Vladimira 4. pakāpes ordeni.

R. Passīts miris 1941. gada 26. aprīlī.

 

Informācijas avoti:

LVVA, 7469. f., 2. apr., 294. l.;

Назначение прот. Р. Пассита. Сегодня вечером. 1928. № 34. С. 5;

Заботы о братских могилах: К 10-летию шлокского отдела женского вспомогательного корпуса. Сегодня вечером. 1930. № 54. С. 3;

Юбилей прот. Р.Я. Пассита. Сегодня вечером. 1931. № 293. С. 3;

Прот. Р. Пассит был торжественно встречен в Елгаве новой паствой. Сегодня вечером. 1936. № 176. С. 5.

35-летие пастырского служения Р. Пассита. Сегодня. 1939. № 89. С. 5.

 

Jurijs Sidjakovs

Наталия Пассит. Из истории православного рода Пасситов

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis