Iļana Puhova
Iļana Puhova (prec. Asapčika;1988. g. 28. martā Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotāja. Latvijas Nacionālās operas un baleta trupas soliste.
Iļana Puhova piedzimusi ģimenē, kurai nebija nekādas saistības ar baleta mākslu: tēvs strādājis celtniecības nozarē, bet māte bija nodarbināta restorānu sfērā. Iļana bija vienīgais bērns ģimenē. Jau agrā bērnībā viņai ļoti patika dejot, tādēļ tēvam radusies ideja: kāpēc gan dejošana nevarētu kļūt par viņas profesiju? Galu galā, desmit gadu vecumā Iļana iestājusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV; no 2020. gada – Rīgas Baleta skola), kuru veiksmīgi absolvēja 2007. gadā. RHV viņai bija lieliskas pedagoģes: Ludmila Vikanova, Ludmila Turajeva-Šteinmane, Valērija Kutena.
Būdama RHV audzēkne, viņa piedalījusies Jauno baleta mākslinieku konkursā Berlīnē (2005. g.) un Starptautiskajā baleta mākslinieku konkursā “Vaganova-Prix” Sanktpēterburgā (2006. g.), kā arī Eiropas Savienības un Ķīnas Jauno baleta mākslinieku vasaras seminārā Pekinā (2006. g.). RHV skatuvē jaunā balerīna spīdoši atveidojusi Sniegbaltītes lomu Uģa Prauliņa bērnu baletā “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” (2007. g.).
2006. gadā, vēl pirms Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvēšanas, Iļana Puhova tika uzņemta Latvijas Nacionālās operas (LNO; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB) baletdejotāju trupā. Kopā ar šā teātra trupu baletdejotāja piedalījusies viesizrādēs Itālijā, Spānijā, Vācijā, Somijā un citās valstīs.
Iļana Puhova ir viena no talantīgākajām jaunās paaudzes Latvijas baleta solistēm. LNO/ LNOB skatuvē balerīna ir izpildījusi ne mazums solopartijas un lomas gan klasiskajos, gan laikmetīgajos baletos, demonstrējot izcilu tehnisko meistarību un spilgtu skatuves harizmu. Visizteiksmīgākās no lomām bija: Dezdemona baletā "Otello" ar Johana Sebastiana Baha, Janisa Ksenakisa un Aveta Terterjana mūziku (horeogrāfe Alla Sigalova), kā arī Norna baleta viencēlienā "Erda" ar Pētera Vaska mūziku. No otrā plāna lomām jāatzīmē šādas: princese Florīna Pētera Čaikovska baletā "Apburtā princese", Rosita Ludviga Minkusa baletā "Dons Kihots", Mirta Ādolfa Šarla Adāna baletā "Žīzele".
Iļanas Puhovas lomas un baleta partijas LNO/ LNOB skatuvē:
Kitija Ščerbacka (baletā “Anna Kareņina” ar Pētera Čaikovska mūziku, 2007.g.);
Marijas draudzene (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 2008.g.);
Lelle Kopēlija, Svanildas draudzene (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 2009. g.);
soliste (baleta izrādē “Tango plus” ar Astora Pjacollas mūziku, 2009.g.);
Balerīna, soliste Spāņu dejā (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 2009.g.);
Ceriņu feja, princese Florīna, prologa Feja (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 2010. g.);
Līgava, Lielais gulbis, Padetruā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 2010.g.);
Turvela kundze (Artura Maskata baletā “Bīstamie sakari”, 2010. g.);
Titānija (baletā “Sapnis vasaras naktī” ar Fēliksa Mendelsona-Bartoldi mūziku, Jurija Vamoša horeogrāfija, 2010. g.);
Norna (baleta viencēlienā “Erda” ar Pētera Vaska mūziku, 2011. g.);
Olimpija (baletā “Kamēliju dāma” ar Ferenca Lista mūziku, 2011. g.);
Dezdemona (baletā “Otello” ar J. S. Baha, J. Ksenakisa un A. Terterjana mūziku, Allas Sigalovas horeogrāfija, 2012. g.);
Pas d' action, soliste Ēnu skatā (Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”, 2012.g.);
Odaliska (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 2012. g.);
Rosita (L. Minkusa baletā “Dons Kihots”, 2013. g.);
soliste (baleta izrādē “Mesija” ar Georga Frīdriha Hendeļa tāda paša nosaukuma oratorijas mūziku, Maurisio Vainrota horeogrāfija, 2013. g.);
Māte (Jura Karlsona baletā “Karlsons lido...”, 2013. g.);
soliste (baleta izrādē “5 tango” ar Astora Pjacollas mūziku, 2013. g.);
Klemansa (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 2014. g.);
soliste (baleta iestudējumā “Trešais klavierkoncerts”ar Sergeja Rahmaņinova mūziku, 2014. g.);
Mirta, Kāzu padedē (Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”, 2015. g.);
Lēdija Monteki (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 2015. g.);
Hloja (Morisa Ravēla baleta viencēlienā “Dafnīds un Hloja”, Atilas Egerhāzi horeogrāfija, 2015. g.);
soliste (baleta izrādē “Izstādes gleznas” ar Modesta Musorgska mūziku, 2015. g.);
Zubaida (baletā “Šeherezāde un viņas stāsti” ar Nikolaja Rimska-Korsakova un Zoltāna Kodāja mūziku, 2016. g.);
Oze (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 2016. g.);
Viņa (baletā “Dons Žuans” ar Volfganga Amadeja Mocarta, Friderika Šopēna mūziku, 2017. g.);
Vestenras kundze (Vojceha Kilara baletā “Drakula”, pēc Brema Stokera tāda paša nosaukuma romāna motīviem , 2021. g.);
Vasiļina (baletā “Vijs. Šausmu naktis” ar Aleksandra Rodina mūziku, pēc Nikolaja Gogoļa garstāsta “Vijs” motīviem, 2023. g.);
Vilku māte (Kārļa Lāča baletā “Džungļu grāmata”, 2024. g.) u.c.
* * *
Līdztekus skatuviskajai darbībai Iļana Puhova studējusi Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, kur pabeigusi bakalaura programmu “Kultūras vadība” un pēc tam ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības un administrēšanas jomā. Kopš 2017. gada Iļana Puhova ir Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas/ Rīgas Baleta skolas menedžere.
2014. gadā Iļana Puhova kopā ar talantīgo Latvijas baletdejotāju un horeogrāfi Aleksandru Astreinu dibinājušas biedrību “New Latvian Ballet” / “Jaunais Latvijas balets”. Šīs biedrības mērķi bija: iestudēt klasiskā baleta izrādes un palīdzēt jauniem talantiem realizēt sevi.
Biedrībā “New Latvian Ballet” dejoja šādos baletos:
Polina (baletā “Šagrēnāda” ar J. S. Baha, Gustava Mālera, Hektora Berlioza un Arkandželo Korelli mūziku, pēc Onorē de Balzaka romāna motīviem, Aleksandras Astreinas horeogrāfija, LNOB Mazajā skatuvē, 2013. g.; Rīgas Latviešu biedrības namā, 2014. g.);
Salome (baletā “Salome” ar Pētera Vaska mūziku, Aleksandras Astreinas horeogrāfija, pirmizrāde bijušajā “Maskavas namā” Rīgā, 2015. g.).
Dejoja šādos koncertnumuros:
Padedē (no baleta “Taurenis” ar Žaka Ofenbaha mūziku, Mariusa Petipā horeogrāfija, 2006. g.);
Padedē (duetā “Diāna un Akteons” no baleta “Ķēniņš Kandauls” ar Čezāres Punji mūziku, Agripīnas Vaganovas horeogrāfija, 2007. g.);
Padedē (no baleta “Talismans” ar Rikardo Drigo mūziku, M. Petipā horeogrāfija, 2008. g.);
Padedē (no Ludviga Minkusa baleta “Dons Kihots”, M. Petipā horeogrāfija, 2011. g.);
horeogrāfiskajā miniatūrā “No horeogrāfa dzīves” ar Džoakīno Rosīni, Volfganga Amadeja Mocarta mūziku (Jevgeņijas Trautmanes horeogrāfija, 2012. g.);
horeogrāfiskajā miniatūrā “Mirstošais gulbis” ar Kamila Sensānsa mūziku (Mihaila Fokina horeogrāfija, 2012. g.).
Sasniegumi:
Trīs reizes saņēmusi Māra Liepas fonda stipendiju (2005., 2006., 2007. g.);
2008. gadā – nominēta Latvijas Teātra darbinieku savienības “Spēlmaņu nakts” balvai kā “Gada labākā baleta māksliniece” par Marijas draudzenes lomu baletā “Bahčisarajas strūklaka”;
2010. gadā – nominēta Latvijas Teātra darbinieku savienības “Spēlmaņu nakts” balvai kā “Gada labākā baleta māksliniece” par Ceriņu fejas lomu baletā “Apburtā princese”.
* * *
2014. gada vasarā LNO/ LNOB soliste Iļana Puhova intervijā Latvijas žurnālistam Mihailam Zadorinam (“Semj sekretov”, Press.lv), atbildot uz daudziem jautājumiem, tostarp teikusi:
“... Kā es noskaidroju, mans vārds tiek uzskatīts par moldāvu, lai gan man nav nekādas saistības ar šo zemi. Esmu krieviete. Taču vecākiem bija vēlme izvēlēties kaut ko retu, turklāt skanīgu. Tā arī izvēlējās.Vārds Iļana cēlies no grieķu vārda Helēna.
… Lai nopelnītu pensiju, ir jānodejo 20 sezonas. Protams, daudzi aiziet pensijā agrāk. Darbs ir ļoti smags. Runa ir par fizisko slodzi. Mazs skaits baletdejotāju spēj izturēt tik ilgi, līdz 40 gadu vecumam, kā Jūlija Gurviča. Īpaši tas attiecas uz solistiem. Visbiežāk par aiziešanas iemeslu kļūst traumas. Paldies Dievam, man līdz šim nav bijis nekas nopietns. Tomēr ir jūtama hroniskā slodze. Pie mums ierasta kaite ir locītavu iekaisums. [..] Un pats briesmīgākais ir, kad plīst Ahilleja cīpsla...
… Mums ir konservatīva publika. Bet ārzemēs zālē var atļauties ēst popkornu, dzert kolu, runāt pa telefonu. Mūsu skatītāji ēd starpbrīdī, nevis izrādes laikā. Viņi vēl cenšas ievērot kaut kādas pieklājības normas. Tas attiecas arī uz apģērbu. Lai gan mūsdienās bieži vien var sastapt skatītāju džinsos un pat kedās. Tajā pašā laikā mūsu publiku ir grūti piecelt no vietām. Tā ir ļoti atturīga. Tāda ir mentalitāte. Mēs nākam uz izrādi, baudām to, pēc tam apspriežam šaurā lokā — un tas arī viss. Pat ja kaut kas patīk, mēs nevienu neapbērsim ar puķēm. Lai gan ir arī patīkami izņēmumi. Atceros, partera publika bija piecēlusies baleta "Anna Kareņina" pirmizrādē. Un nesen skatītāji piecēlās izrādē "Otello" ...” (2014. g.15.06. Press.lv )
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
Mākslinieki / Iļana Puhova / Latvijas Nacionālā Opera un Balets
https://press.lv/post/i-nozhku-nozhkoj-bet
Ilana Puhova Ballet
Ilustrācijas tēmai
