Grigorijs Lomakins

Grigorijs Lomakins (1919. g. 16. februārī Kijivā, Ukrainā – 1997. g. 10. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotājs, horeogrāfs. 1963.–1989. gadā bija Rīgas Cirka galvenais režisors. 

No 1933. līdz 1938. gadam Grigorijs Lomakins mācījies Valsts Kijivas Horeogrāfijas tehnikumā. Būdams tehnikuma audzēknis, 1936.–1938. gadā stažējies Kijivas Akadēmiskajā operas un baleta teātrī (tagad – Tarasa Ševčenko Ukrainas Nacionālā opera). 

1938. gadā G. Lomakins tika iesaukts obligātajā militārajā dienestā Sarkanajā armijā. Piedalījies Otrā pasaules kara kaujās, tika apbalvots ar medaļām: “Par kaujas nopelniem” un “Par uzvaru pār Vāciju” (1945. g.). 1946. gadā tika demobilizēts. 

No 1946. līdz 1960. gadam Grigorijs Lomakins bijis baletdejotāju trupas solists Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (1989. gadā teātrim tika atgriezts iepriekšējais vēsturiskais nosaukums – Latvijas Nacionālā opera, LNO; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). 

Latvijas baleta solists Grigorijs Lomakins spilgti un pārliecinoši pierādījis savu profesionālo meistarību gan dramatiskā žanra lomās, gan solo un raksturdejās. Izcilākās baletdejotāja lomas: Hans Girejs B. Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”; Tibalds S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”; Birbanto Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”. 

G. Lomakina lomas un baleta partijas LPSR Valsts Operas un baleta teātra/ LNO skatuvē: 

Hans Girejs (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 1947. .); 

Ņikita, Austra draugs (Anatola Liepiņa baletā “Laima”, 1947., 1953. g.);

Klods Frolo (Čezāres Punji, Rikardo Drigo baletā “Esmeralda”, 1947., 1951.g.);

Līgavainis (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1948. g.);

Barmalejs (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”, 1948. g.); 

Floress Ortunjo (Aleksandra Kreina baletā “Laurensija”, 1949. g.); 

Ārzemju bankas pārstāvis, solists dejā “Jabločko” (Reinholda Gliēra baletā “Sarkanā magone”,1949. g.); 

Kungs, viens no Velniem, Vagars, Vedējtēvs (Ādolfa Skultes baletā “Brīvības sakta”, 1950., 1955. g.); 

Semjons (Mihaila Čulaki baletā “Jaunība”, 1950. g.); 

Vaņa (Klimentija Korčmarjova baletā “Sārtais ziediņš”, 1951. g.); 

Vedējs (Farida Jarullina baletā “Šuralē”, 1952. g.); 

sinjors Kapuleti, Tibalds (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1953. g.); 

tralera Kapteinis (Juļusa Juzeļūna baletā “Jūras krastā”/ “Ant marių kranto“, 1954. g.); 

Abderahmans (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 1954. g.); 

Birbanto (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 1956. g.); 

Grāfs (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku, 1957. g.); 

solists Kazaku dejā (Džoakino Rosīni baletā “Brīnumlelles”, 1958. g.) u.c. 

* * *

Līdztekus skatuviskajai darbībai no 1955. līdz 1963. gadam Grigorijs Lomakins radoši strādājis kā horeogrāfs Rīgas cirkā. No 1963. līdz 1989. gadam viņš bija Rīgas Cirka galvenais režisors. 

Grigorijs Lomakins ir miris 78 gadu vecumā, 1997. gada 10. septembrī Rīgā. Apbedīts Rīgas Lāčupes (Lācara) kapsētā. 

Goda nosaukums un apbalvojumi: 

1975. gadā – Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks;

apbalvots ar 13 valdības apbalvojumiem – ordeņiem un medaļām; LPSR Augstākās Padomes Goda rakstiem. 

Ģimene: 

Dzīvesbiedre – Jevgeņija Geidāne (prec. Lomakina; 1918. g. 10. decembrī Rostovā pie Donas, Krievijā – 2019. g. 17. aprīlī Rīgā, Latvijas Republikā; apbedīta Rīgas Ivana kapos) – baletdejotāja, vēsturiskās dejas un skatuves prakses pedagoģe. 

1926.–1932. gadā viņa apguvusi dejas mākslu Aleksandras Fjodorovas privātajā baleta studijā Rīgā; 1935. gadā pabeigusi Latvijas Nacionālās operas Baleta skolu. 

No 1935. līdz 1962. gadam J. Geidāne bija Latvijas Nacionālās operas (LNO) baleta trupas soliste (no 1944. gada – LPSR Valsts operas un baleta teātris; 1989. gadā teātrim tika atgriezts iepriekšējais vēsturiskais nosaukums – Latvijas Nacionālā opera). No 1960. līdz 1976. gadam J. Geidāne bijusi vēsturiskās dejas pedagoģe un skatuves prakses pasniedzēja Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV; no 2020. gada – Rīgas Baleta skola).

J. Geidānes nozīmīgākās lomas LNO/ LPSR Valsts Operas un baleta teātra skatuvē: 

soliste Valsī (Jāņa Vītoliņa baletā “Ilga”, 1937. g.); 

Odeta (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”,1944. g.); 

Driādu pavēlniece (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1945. g.); 

Skaistā Helēna, dieviete Atēna (Č. Punji, R. Drigo baletā “Esmeralda”, 1945.g.); 

Varvara, Stārķis (I. Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”, 1948. g.); 

Mēness feja (R. Gliēra baletā “Sarkanā magone”,1949. g.); 

Gruša (K. Korčmarjova baletā “Sārtais ziediņš”, 1951. g.); 

sinjora Kapuleti (S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1953. g.); 

Pamāte, feja Vasara (S. Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 1953. g.); 

Kāste un Plaugas sieva (J. Juzeļūna baletā “Jūras krastā”/ “Ant marių kranto”, 1954. g.); 

Miglas meita (A. Liepiņa baletā “Laima”, 1955. g.); 

Vedējmāte (Ā. Skultes baletā “Brīvības sakta”, 1955. g.) u.c. 

Baletdejotāja uzstājusies arī dejās, kas tika iestudētas operas izrādēs.

Informācijas avoti: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

Grigorijs Lomakins – https://timenote.info/lv/Grigorijs-Lomakins

Foto: Grigorijs Lomakins tralera Kapteiņa lomā lietuviešu komponista Juļusa Juzeļūna baletā “Jūras krastā”.