Sākumlapa > Tēmas > Personas
Grigorijs Kasatkins

Grigorijs Kasatkins

Grigorijs Kasatkins (1949. gada 17. aprīlis Počajevas ciems, Ternopoles apgabals, Ukrainas PSR – 2018. gada 12. marts, Rīga) – Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma Dievnama pārzinis, mitroforais virspriesteris.

Grigorijs Kasatkins bija jaunākais bērns lielā pareizticīgā zemnieku ģimenē. Viņa vecākais brālis Nikolajs – Počajevas Svētās Dievmātes Aizmigšanas (Uspenskas) klostera draudzes ganu kursu absolvents – kara gados krita frontē. Grigorija tēvs Romans aizgāja mūžībā 1956. gadā, bet māte Jefrosiņja nomira, kad nākamajam draudzes ganam bija 12 gadu, tādēļ vidējo izglītību viņš ieguva Kremeņecas internātskolā, kur nonāca, palicis bārenis.

Kopš bērnības nākamais priesteris savā sirdī glabāja dziļu ticību un stingru vēlēšanos kļūt par Svētās Pareizticīgās Baznīcas kalpotāju. Viņu neapturēja tas, ka nācās dzīvot bezdievīgā laikā, kad visur tika uzspiests ateisms, bet ticību Kristum vajāja un pazemoja. Savu vēlēšanos Grigorijs varēja piepildīt 1976. gadā, kad viņš pameta laicīgo darbu un iestājās Odesas Garīgajā seminārā, kas toreizējā Padomju Savienībā bija viena no trim šādām garīgajām mācību iestādēm. Viņš mācījās ar izcilību un parādīja īpašas spējas daudzos mācību priekšmetos, sevišķi svešvalodās. Pēc Odesas Garīgā semināra beigšanas ar izcilību Grigorijs Kasatkins turpināja savu garīgo izglītošanos Ļeņingradas Garīgajā Akadēmijā.

Grigorija mācību gados Akadēmijā pasniedzēji atzīmēja viņa izcilās spējas un labās sekmes, īpaši svešvalodās, kuru apguvē viņš parādīja sevišķas dotības. Topošais priesteris prata četras svešvalodas: angļu, franču, grieķu un latīņu. Būdams apveltīts ar skaistu un skanīgu balsi, viņš dziedāja akadēmiskā korī. Akadēmiju beidzot, viņš Rietumu konfesiju vēstures katedrā aizstāvēja diplomdarbu par tēmu „Romas Katoļu Baznīcas misionāru darbība Āfrikā (ordeņa „Baltie Tēvi” piemērs)”.

Pēc Garīgās Akadēmijas beigšanas tēvs Grigorijs strādāja Rīgas eparhijā, kur 1985. gada 3. martā Rīgas un Latvijas Augstisvētītais metropolīts Leonīds (Poļakovs, 1913–1990) viņu iesvētīja par diakonu, bet 1985. gada 10. martā – priestera amatā. Savu kalpošanu tēvs Grigorijs sāka Rīgas Svētās Trijādības (Trīsvienības) katedrālē, bet pēc tam Kristus Apskaidrošanas Dievnamā Cēsīs, vienlaicīgi apkalpojot arī Kristus Apskaidrošanas Dievnamu Limbažos.

1988. gada 20. decembrī tēvs Grigorijs tika iecelts par Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) Dievnama pārzini Rīgā. Šo kalpošanu tēvs Grigorijs veica visu savu turpmāko mūžu 29 gadu garumā. Pēc Rīgas Garīgā semināra atdzimšanas tēvs Grigorijs, būdams lielisks sludinātājs, kļuva par homilētikas pasniedzēju tajā. Dievmātes Patvēruma Dievnama draudzes locekļi un visi, kuri bijuši tēva Grigorija dievkalpojumos, vienmēr atzīmējuši viņa prasmi teikt saviļņojošus un dziļi izjustus sprediķus. Daudzu gadu garumā tēvs Grigorijs dzīvoja pieticīgā Dievmātes Patvēruma Dievnamam piederošā dzīvoklī. Smagajos deviņdesmitajos gados Dievnamu vairākkārt mēģināja aplaupīt, taču priesterim katru reizi izdevās novērst šos noziegumus. Tā, piemēram, 1997. gadā tēvs Grigorijs, izdzirdējis, ka baznīcā iekļuvuši zagļi un mēģina noņemt no sienām vērtīgākās ikonas (svētbildes), spēja nemanāmi izkļūt no Dievnama un izsaukt policiju, kas aizturēja laupītājus.

Tēvs Grigorijs izpelnījās daudzus Baznīcas apbalvojumus. Pēdējo no tiem tēvs Grigorijs saņēma 2014. gada Lieldienās sakarā ar savu 65 gadu jubileju, kad viņš tika apbalvots ar tiesībām nēsāt mitru.

Pirms nāves tēvs Grigorijs vairākas nedēļas pavadīja slimnīcā, kur parādīja apbrīnas vērtu paļāvību un paklausību Dieva gribai. Visā viņa slimības laikā neviens no tēvu Grigoriju apciemojušajiem nedzirdēja no viņa sūdzības vai kādas neapmierinātības izpausmes. Tieši pretēji, garīdznieks vienmēr visiem pateicās par viņam izrādīto uzmanību un rūpēm, ļoti laipni izturējas pret medicīnisko personālu un nepārtarukti lūdza Dievu.

Tēvs Grigorijs Kasatkins nomira 2018. gada 12. martā.

Pateicīgo draudzes locekļu un kopā ar viņu kalpojušo garīdznieku atmiņā tēvs Grigorijs palicis kā labestīgs Draudzes gans, lielisks sludinātājs, erudīts sarunu biedrs, patiesas paļāvības un cilvēkmīlestības paraugs.

Tēvs Grigorijs apglabāts Pokrova kapsētā pa labi no Dievnama, kurā viņš bija kalpojis 29 gadus.

 

Informācijas avots:

http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=7584

 

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis