Aleksandrs Rumjancevs

Aleksandrs Rumjancevs (1952. g. 31. decembrī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs, horeogrāfs, baleta pedagogs. 2015. gadā apbalvots ar IV  šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 

1972. gadā Aleksandrs Rumjancevs absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (tagad – Rīgas Baleta skola). Topošā baletdejotāja pedagogi bija: Valentīns Bļinovs, Natālija Leontjeva, Herardo Viana Gomess de Fonsea, Aleksandrs Lembergs, Ausma Dragone, Juris Kaprālis un Jānis Grauds. Pēc tam baletdejotājs absolvējis Ļeņingradas (tagad – Sanktpēterburgas) Konservatorijas Horeogrāfijas nodaļu, kur mācījies pie profesoriem Ņikitas Dolgušina un Nikolaja Bojarčikova. 1994. gadā A. Rumjancevs ieguvis horeogrāfijas maģistra grādu.

No 1971. līdz 1992. gadam Aleksandrs Rumjancevs bija baletdejotāju trupas solists Latvijas Nacionālājā operā (LNO; līdz 1989. gadam – Latvijas PSR Valsts akadēmiskais Operas un baleta teātris; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). Šā teātra skatuvē viņš uzstājies divdesmit vienu gadu.

Līdzās skatuviskajai darbībai no 1974. līdz 1980. gadam A. Rumjancevs bija Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas duetu klases pedagogs; 1980.–1989. gadā – Latvijas mākslas vingrošanas izlases vecākais horeogrāfs. 

Aleksandrs Rumjancevs ir viens no tiem 1970.–80. gadu Latvijas baleta premjeriem, kuriem raksturīga izcila profesionalitāte un neatkārtojams skatuves mākslinieka šarms. Viņa repertuārs bija ļoti plašs. Pēc pirmās solopartijas baletā “Inku zelts” tika sagatavota viena no psiholoģiski sarežģītākām dramatiskām lomām – Klods Frolo baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle”. Pēc tam, kā pretstats atveidotajam Kloda Frolo tēlam, sekoja kavaliera Ripafratas loma baletā “Mirandolīnā” un Jorēna loma baletoperā “Svētā Maurīcija brīnumdarbi”, izpildot tās, baletdejotājs demonstrējis patiesu azartu un izcmalcinātu humoru. 

Par nozīmīgākajām baleta premjera lomām uzskatāmas: Giko A. Hačaturjana baletā “Gajanē” (Borisa Eifmana horeogrāfija); Romeo S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta” un Pērs Gints tāda paša nosaukuma baletā ar E. Grīga mūziku. Visas šīs lomas sniedz priekšstatu par noteikto ampluā - klasiskais dejotājs – ar dziļi izjustu un izteikti emocionālu izpildījumu. Skatītājiem viena no pazīstamākajām A. Rumjanceva baleta partijām bija lieliskais Toreadors Ž. Bizē – R. Ščedrina baletā “Karmena”. Šis tēls baletdejotāja interpretācijā ir ārkārtīgi izsmalcināts, aristokrātisks un nedaudz patmīlīgs. 

1988. gadā Aleksandrs Rumjancevs uzstājās kopā ar izcilo Krievijas baleta zvaigzni Jekaterinu Maksimovu (1939–2009), dejojot V. Gavriļina baletā “Aņuta”, pēc tam prīmabalerīna teica, ka viņai šis baletdejotājs ir bijis viens no labākajiem skatuves partneriem. 

Baleta vēsturniece un kritiķe Ija Bite-Krauliņa (1938–2007), raksturojot vadošo baleta solistu, rakstījusi: “Slaida auguma, apveltīts ar lielu skatuvisko pievilcību un šarmu, viņš lieliski izskatījās klasisko prinču lomās. Teicams partneris, dejojumos korekts, Aleksandrs Rumjancevs savus tēlus apveltīja ar pašapziņu, taču atveidoja tos ar pavēsu eleganci.” 

Aleksandra Rumjanceva izpildītās lomas un baleta partijas: 

Mākslinieks (Оļega Barskova baletā “Inku zelts”, 1969. g.);

Klods Frolo (Čezāres Punji, Rikardo Drigo, Riharda Glāzupa baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle”, 1970. g.);

Vaclavs (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 1972. g.);

Jauneklis (baleta viencēlienā “Šopeniāna” ar Friderika Šopēna mūziku, 1973. g.);

Fauns Valpurģu nakts ainā (Šarla Guno operā “Fausts”, 1973. g.);

Kavalieris Ripafrata (Sergeja Vasiļenko baletā “Mirandolīna”, 1974. g.);

Jorēns (Marģera Zariņa baletoperā “Svētā Maurīcija brīnumdarbi”, 1974. g.);

solists (Ludviga Minkusa baletā “Pahita”, 1974. g.);

Princis Dezirē (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1975. g.);

Princis Zigfrīds, Rotbarts (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1976., 1984. g.);

Laimonis (Аlfrēda Kalniņa baletā “Staburags”, 1976. g.);

Giko (Arama Hačaturjana baletā “Gajanē”, 1976.g.);

Toreadors (Žorža Bizē - Rodiona Ščedrina baleta viencēlienā “Karmena”, 1977. g.);

Kolēns (Pētera Ludviga Herteļa baletā “Veltīgā uzmanība”, 1978. g.);

Alnis (Аrvīda Žilinska baletā “Lolitas brīnumputns”, 1979. g.);

Edgars (Jura Karlsona baletā “Ugunī” pēc Rūdolfa Blaumaņa tāda pašā nosaukuma lugas motīviem, 1979. g.);

Pērs Gints (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 1980. g.);

Sergejs (Аndreja Ešpaja baletā “Angara”,1981. g.);

Romeo (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1982. g.);

Bazils, Espada (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1982. g.);

Velns (Аndreja Petrova baletā “Pasaules radīšana”, 1983. g.);

Sultans Šahrijārs (Fikreta Amirova baletā “Tūkstoš un viena nakts”, 1985. g.);

Konrāds, Birbanto (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 1986. g.);

Students (Valērija Gavriļina baletā “Aņuta”, 1986. g.);

Francis (Johana Štrausa-dēla baletā “Pie zilās Donavas”, 1987. g.);

Droselmeiers (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1989. g.).

Filmogrāfija: 

Giko – baletfilmā “Gajanē”(režisore Jeļena Mačereta, Arama Hačaturjana mūzika, lomās: Larisa Tuisova, Genādijs Gorbaņovs u.c.; studija: Centrālās Televīzijas Galvenā muzikālo programmu redakcija, PSRS, 1980. g.); 

Reinis – muzikālajā komēdijā “Īsa pamācība mīlēšanā” pēc Rūdolfa Blaumāņa stāstu motīviem (režisors Imants Krenbergs, Raimonda Paula mūzika, Rīgas Kinostudija, 1982. g.). 

* * *

No 1990. līdz 1996. gadam Aleksandrs Rumjancevs vadījis moderno deju privāto studiju “Fantom”, no 1996. līdz 2002. gadam bija privātās baleta studijas vadītājs. Aleksandrs Rumjancevs ir Latvijas Baleta asociācijas viceprezidents. Kopš 2002. gada viņš bija īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā – Administratīvā departamenta direktors. 

Apbalvojumi un goda nosaukums:

1972. gadā – Ļeņingradas/ Sanktpēterburgas festivāla “Baltās naktis” laureāts – 3. pakāpe;

1978. gadā – Latvijas PSR Augstākās Padomes Goda raksts;

1980. gadā – LPSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums;

2015. gadā –apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Personīgā dzīve:

Precējies.

Aleksandrs Rumjancevs ir baletdejotāja Andreja Rumjanceva (1962–2015) brālis.

Informācijas avoti:

Gadsimts vai viens mirklis? Latvijas Nacionālajam baletam 100. – Rīga: Latvijas Nacionālā opera un balets, 2022.

Ija Bite. Latvijas balets. – Rīga: Pētergailis, 2002. 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.