Aleksandrs Osadčijs

Aleksandrs Osadčijs (1991. g. 18. martā Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotājs, Latvijas Nacionālās operas un baleta solists.  

2010. gadā Aleksandrs Osadčijs absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola, RBS). RHV viņš mācījies pie tādiem izciliem baleta pedagogiem, kā Juris Kaprālis (1936–2008) un Marians Butkēvičs. Vēl būdams Horeogrāfijas vidusskolas audzēknis, 2010. gadā viņš spīdoši atveidojis RHV skatuvē Prinča lomu Uģa Prauliņa baletā “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. 

2010. gadā jaunais baletdejotājs pievienojies Latvijas Nacionālās operas (LNO; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB) baletdejotāju trupai. 

Aleksandrs Osadčijs ir viens no spilgtākajiem un talantīgākajiem jaunās paaudzes baleta māksliniekiem. LNO/ LNOB skatuvē baletdejotājs ir dejojis daudzās solopartijās un atveidojis ne mazums lomu gan klasiskajos, gan laikmetīgajos baletos, apliecinot meistarību un skatuvisko harizmu. Visizteiksmīgākās no tām bija: galvenā loma S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, Zelta dievs L. Minkusa baletā “Bajadēra”, Beranžē A. Glazunova baletā “Raimonda”, Aramiss J. Kučeras baletā “Trīs musketieri” u.c. 

Aleksandra Osadčija lomas un baleta partijas LNO/ LNOB skatuvē:

solists Neapoliešu dejā (Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 2010.g.);

Paks (baletā “Sapnis vasaras naktī” ar Fēliksa Mendelsona-Bartoldi mūziku, 2011. g.);  

Hillarions (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”);

Birbanto (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 2011. g.);

Puisis (viencēliena baletā “Erda” ar Pētera Vaska mūziku, 2011. g.);

Jago (baletā “Otello” ar Johana Sebastiāna Baha, Janisa Ksenakisa un Aveta Terterjana mūziku, Allas Sigalovas horeogrāfija, 2012. g.);

Zelta dievs, Magedaveja fakīrs, karotājs Narajans (Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”, 2012. g.);

Klaidonis (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 2012. g.);

solists (“Marijas sapnis”ar Čezāres Punji, Kamila Sensānsa mūziku, 2012. g.);

solists (baleta izrādē “5 Tango” ar Astora Pjacollas mūziku, 2013. g.);

solists (baleta izrādē “Mesija” ar Georga Frīdriha Hendeļa tāda paša nosaukuma oratorijas mūziku, 2013. g.);

Karlsons (Jura Karlsona baletā “Karlsons lido...”, 2013. g.);

Romeo (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 2014. g.);

solists (baleta izrādē “Trīs tikšanās” ar Georga Pelēča, Pētera Vaska un Riharda Dubras mūziku, 2014. g.);

Beranžē (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 2015. g.);

Rūķis (baleta izrādē “Izstādes gleznas” ar Modesta Musorgska mūziku, 2015. g.);

solists (viencēliena baletā “Tikko” ar Kaspara Kurdeko mūziku, Elzas Leimanes-Martinovas horeogrāfija, 2015. g.);

Bagdādes Kalifs (baletā “Šeherezāde un viņas stāsti” ar Nikolaja Rimska-Korsakova un Zoltāna Kodāja mūziku, 2016. g.);

trakonama Pacients (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 2016. g.);

Leporello (baletā “Dons Žuans” ar Volfganga Amadeja Mocarta, Friderika Šopēna mūziku, 2017. g.);

Joske (Jura Karlsona baletā “Antonija # Silmači”, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem, 2018. g.);

D'Artanjans, Aramiss (Jana Kučeras baletā “Trīs musketieri”, pēc Aleksandra Dimā tāda paša nosaukuma romāna motīviem, 2018. g.);

Oto (Pāvela Akimkina baletā “Trīs draugi”, pēc Ēriha Marijas Remarka tāda paša nosaukuma romāna motīviem, 2019. g.);

Klaudījs (baletā “Hamlets” ar Sergeja Prokofjeva un Lindas Leimanes mūziku, 2019. g.);

Drakulas kalps/ rēgs, Džonatans Hārkers (Vojceha Kilara baletā “Drakula”, pēc Brema Stokera tāda paša nosaukuma romāna motīviem , 2021. g.);

Spāre (vienceliena baletā “Ņižinskis” ar Friderika Šopēna, Kloda Debisī mūziku, 2022. g.);

solists (baleta izrādē “Carmina Burana” ar Kārļa Orfa oratorijas mūziku, 2022.g.);

Alēns (Luija Žozefa Ferdinanda Herolda baletā “Veltīgā uzmanība”, 2023. g.);

Haļava (baletā “Vijs. Šausmu naktis” ar Aleksandra Rodina mūziku, pēc Nikolaja Gogoļa garstāsta “Vijs” motīviem, 2023. g.);

Puisis (Kārļa Lāča baletā “Džungļu grāmata”, 2024. g.);

Kvazimodo (baletā “Esmeralda” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo mūziku, 2025. g.) u.c.

                                                           * * *

Kopš 2011. gada Aleksandrs Osadčijs piedalās jauno horeogrāfu meistardarbnīcā “Iespējams”. 2016. gadā A. Osadčijs uzsācis studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā.

Balva:

2009. gadā – 1. vieta Starptautiskajā baleta konkursā Cittá da Spoleto (Itālija).

Informācijas avoti:

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

Mākslinieki / Aleksandrs Osadčijs / Latvijas Nacionālā Opera un Balets