Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Margarita Demjanoka (1978) – baletdejotāja, horeogrāfe un baleta pedagoģe. 2016. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
|
Jevgeņija Ļisicina
Jevgeņija Ļisicina (1942. g. novembrī Stupinā, Maskavas apgabalā, KPSFR) – ērģelniece.
Jevgeņija Ļisicina ir dzimusi Piemaskavā. 1949. gadā viņas ģimene pārcēlās dzīvot uz Sverdlovsku (patlaban – Jekaterinburga); šeit Jevgeņija absolvēja Mūzikas skolu. Pēc tam viņa iestājās Ļeņingradas Konservatorijā, studēja klavierspēles klasē pie Vladimira Niļsena un ērģeļspēles klasē pie Isaja Braudo, bet personīgo apstākļu dēļ, pēc pirmā kursa absolvēšanas, viņa pārcēlās uz Rīgu un iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Šeit Jevgeņija Ļisicina studēja Nikolaja Vanadziņa ērģeļspēles klasē (viņa tika uzņemta otrajā kursā).
Izcilas muzikālās dotības un uzcītība mācoties ļāva J. Ļisicinai pēc otrā kursa uzreiz pāriet uz ceturto, bet studējot pēdējā, piektajā kursā, viņa saņēma paaugstinātu personīgo stipendiju. Pēc Latvijas Valsts konservatorijas absolvēšanas jaunā mūziķe tika aicināta strādāt Latvijas Valsts filharmonijā par ērģelnieci solisti. Ērģelniece spēlēja ne tikai Rīgas Doma baznīcas ērģeles vien, bet arī daudzās citās Latvijas baznīcās.
Dažu desmitgažu laikā pazīstamā Latvijas ērģelniece aktīvi koncertē gan mūsu zemē, gan ārpus tās robežām. Pirmajos koncertos viņa piedalījās, vēl būdama Latvijas Valsts konservatorijas studente. J. Ļisicina bija viesizrādēs Itālijā, Francijā, Vācijā, Čehijā, Ungārijā, Somijā, Krievijā. Ērģelniecei ir ļoti plašs repertuārs, kurā ietilpst daudzu laikmetu un dažādu stilu skaņdarbi: viņa izpilda D. Skarlati, J. S. Baha, G. F. Hendeļa, А. Vivaldi, F. Mendelsona, М. Diprē, S. Franka, O. Mesiāna skaņdarbus, kā arī latviešu komponistu skaņdarbus ērģelēm. Jevgēņijas Ļisicinas koncerti allaž izsauc plašas publikas interesi.
1999.-2001. gadā ērģelniece īstenoja grandiozu projektu: Rīgas Doma baznīcā viņa izpildīja visus J. S. Baha skaņdarbus ērģelēm.
Jevgeņija Ļisicina nemitīgi paplašina savu repertuāru. Viena no mūziķes radošās darbības pusēm ir pazīstamu muzikālo skaņdarbu aranzēšana izpildījumam uz ērģelēm. J. Ļisicina ir talantīgi un spilgti aranžējusi ērģelēm šādus skaņdarbus: M. Musorgska ciklu «Izstādes gleznas», A. Vivaldi «Gadalaiki», S. Barbera Adagio, A. Šņitkes «Svītas senatnīgajā stilā» un citus.
J. Ļisicina ir ierakstījusi 25 mūzikas albumus, kuru vidū ir programmas «Bahu ģimenes komponistu mūzika» (1977. g.); „M. Rēgera ērģeļmūzika” (1977.g.); „Franču komponistu ērģeļmūzika” (1981. g.).
Ērģelniece muzicē kopā ar daudziem citiem muzikantiem un muzikālajiem kolektīviem.
Jevgeņija Ļisicina ir M. K. Čurļoņa Starprepublikāniskā ērģelnieku konkursa laureāte (1968. g.).
Marina Mihaileca
Informācijas avoti:
Загоровская Ксения. „Бах живет во мне” („Bahs dzīvo manī”).: Экспресс. – Февраль, 2011, 10.–11. lpp. : portr.;
Подберезина Евгения. Роман длиной в сорок лет (Romāns, kas ilgst četrdesmit gadus). –Вечерняя Рига – № 76 , 19 апреля 2002, 14. lpp.;
Лисицына Евгения. Инструмент, наполненный тайнами... (Mūzikas instruments, kas ir noslēpumu pilns...) – Панорама Латвии, 4 февраля 2000, 3. lpp.
Органистка Евгения Лисицына переехала в Россию: «Мне перестали давать концерты в Домском».
Ilustrācijas tēmai
