Vera Švecova

Vera Švecova (1929. g. 2. oktobrī Čerepovecā, Krievijas PFSR – 2011. g. Baltkrievijas Republikā) – balerīna, baleta pedagoģe. 

1948. gadā Vera Švecova absolvējusi Ļeņingradas Horeogrāfijas vidusskolu, kur mācījusies pie slavenās horeogrāfes, baletmeistares un pedagoģes Agripīnas Vaganovas (1879–1951). V. Švecova bija A. Vaganovas klases pēdējā izlaiduma absolvente. 

No 1948. līdz 1950. gadam Vera Švecova bija baleta trupas soliste Ļeņingradas Valsts akadēmiskajā Mazajā operas un baleta teātrī (tagad – M. Musorgska Sanktpēterburgas Mazais operas un baleta teātris). 1950.–1951. gadā viņa bija Novgorodas Valsts filharmonijas klasiskā baleta ansambļa soliste. 1951.–1953. gadā – baleta trupas soliste Aleksandra Spendiarjana Armēnijas PSR Valsts akadēmiskajā operas un baleta teātrī (tagad – A. Spendiarjana Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris Erevānā). 

Divdesmit gadu laikā – no 1953. līdz 1973. gadam – balerīna Vera Švecova bija baleta trupas soliste Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). Kopā ar šā teātra trupu viņa bija piedalījusies viesizrādēs ārzemēs.

Vera Švecova bija liriski romantiskā un varoņu ampluā baletdejotāja. Pateicoties teicamai skolai un tehniskajai virtuozitātei, viņa pārsvarā izpildījusi klasiskā repertuāra vadošās lomas un baleta partijas. Baleta kritiķi atzīmējuši balerīnas izteiksmīgo kustību plastiskumu un graciozitāti. Viņai izdevās radīt spilgtus un neaizmirstamus tēlus uz Valsts Operas un baleta teātra skatuves Rīgā.

Lomas un baleta partijas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra skatuvē Rīgā: 

Esmeralda (baletā “Esmeralda” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa mūziku, 1951. g.);

Pelnrušķīte (Sergeja Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 1953. g.);

Raimonda (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”,1954. g.);

Žizele (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”, 1956. g.);

Medora (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 1956. g.);

Skaidrīte (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburadze”,1957. g.);

dejotāja dejā “Kankāns” (Džoakīno Rosīni viencēliena baletā “Brīnumlelles”, 1958. g.);

Marija (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”,1959. g.);

Kitrija (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1960. g.);

Egīna (Arama Hačaturjana baletā “Spartaks”,1960. g.);

Feja Briljants (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1962. g.);

Nāra (Mihaila Skoruļska baletā “Meža dziesma”,1963. g.);

Odeta-Odīlija (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1964. g.);

Nātre (baleta izrādē “Ziedu vija” ar Pētera Barisona simfoniskās svītas mūziku, 1965. g.);

Svanilda (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 1966. g.);

Frīda (Jāņa Ķepīša baletā “Turaidas Roze”, 1966. g.);

Zaļā (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku,1966. g.);

Meitene (Ādolfa Skultes baletā “Negaiss pavasarī”, 1967. g.);

Ragana (Arvīda Žilinska baletā bērniem “Sprīdītis”, 1968. g.);

Bezdelīga (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”);

Annele (baleta izrādē “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa mūziku) u.c.

* * *

Paralēli skatuviskajai darbībai no 1962. līdz 1975. gadam balerīna Vera Švecova strādājusi par baleta pedagoģi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV); pārtraukuma laikā – 1963.–1965. gadā –pasniegusi Valsts Horeogrāfijas vidusskolā Berlīnē (VDR; kopš 1990. gada – Vācijas Federatīvā Republika, VFR). 1966.–1968. gadā V. Švecova bija baleta trupas repetitore Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātrī. 

1980.–1983. gadā un 1987.–1988. gadā V. Švecova strādājusi par baleta trupas pedagoģi Polijas Valsts operas un baleta teātrī Varšavā (tagad – Lielais teātris – Nacionālā opera / poļu: Teatr Wielki – Opera Narodowa).

Kopš 1979. gada (ar pārtraukumiem) viņa strādājusi par baleta pedagoģi Baltkrievijas Valsts horeogrāfijas vidusskolā Minskā (kopš 1995. gada – Baltkrievijas Valsts horeogrāfijas koledža).

Vera Švecova ir mirusi 82 gadu vecumā 2011. gadā Baltkrievijā.

Goda nosaukums: 

Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1958. g.). 

Ģimene: 

Dzīvesbiedrs – Igors Koškins (1926. g. 2. jūlijā Buhārā, Uzbekijas PSR/ Uzbekistānā – 1977. g. 12. novembrī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs, baleta pedagogs. 

Otrajā laulībā – Aleksandrs Martinovs (1947. g. 29. martā Radvilišķos, Lietuvas PSR) – baletdejotājs un baleta pedagogs. Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (2002. g.). 

Informācijas avoti: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

Балет: энциклопедия. / Гл. ред. Ю. Н. Григорович. – Москва: Советская энциклопедия, 1981.– 623 lpp. ar ilustr.

ШВЕЦОВА Вера Николаевна  – Кино-Театр.РУ