Viktors Seiko
Viktors Seiko (1986. g. 18. augustā Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs, pedagogs. Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošais solists.
2004. gadā Viktors Seiko absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola, RBS). RHV viņš mācījies Jura Kaprāļa (1936–2008) klasē un pie tādiem profesionāliem pedagogiem, kā Valērijs Vikanovs un Vladimirs Ponomarjovs (1951–2024).
Kopš 2004. gada Viktors Seiko ir baletdejotāju trupas solists Latvijas Nacionālajā operā (LNO; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). Jau vairāk kā divdesmit gadus viņš uzstājas šā teātra skatuvē.
Viktora Seiko radošais diapazons ir ļoti plašs. Baletdejotāja repertuārā ir gan klasiskās baleta lomas, gan raksturlomas un solopartijas. Viņš izceļas ar tehnisko precizitāti, harismu un personīgo pievilcību. Latvijas baleta vadošais solists ir izteiksmīgs romantisko varoņu izpildītājs, ieguldot atveidotajos tēlos dramatisku jūtu dziļumu. Pašas spilgtākās lomas viņa izpildījumā ir Princis Dezirē un Princis Zigfrīds P. Čaikovska baletos “Apburtā princese” un “Gulbju ezers”, Žans de Briēns A. Glazunova baletā “Raimonda”, kā arī Romeo S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”.
Viktora Seiko lomas un baleta partijas LNO/ LNOB skatuvē:
Mednieks, Pāžs, princis Dezirē, Zilais putns (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 2004., 2010. g.);
Lučencio (baletā “Spītnieces savaldīšana” ar Kārļa Goldmarka mūziku, 2004.g.);
Padetruā, princis Zigfrīds (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 2005., 2020.g.);
Princis Riekstkodis (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”);
solists klasiskajā Bolero, toreadors Espada (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 2005. g.);
Padedē, princis Alberts (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”, 2006. g.);
ševaljē Dansenī (Artura Maskata baletā “Bīstamie sakari”, 2006. g.);
Aleksejs Vronskis (baletā “Anna Kareņina” ar P. Čaikovska mūziku, 2007. g.);
Agravāts (baleta izrādē “Pusdārgakmeņi” ar Fransisa Pulenka, Henrija Litolfa un Friderika Šopēna mūziku, 2007. g.);
Vergu tirgotājs (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 2011. g.);
Zigmunds (baletā “Smilšuvīrs” ar Roberta Šūmaņa, Alfrēda Šnitkes un Martina Donnera mūziku, 2008. g.);
Vaclava draugs (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 2008. g.);
solists (baleta izrādē “Tango plus. Ceļojumi” ar Astora Pjacollas mūziku, 2009.g.);
Franča draugs (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 2009. g.);
Lizanders (baletā “Sapnis vasaras naktī” ar Fēliksa Mendelsona-Bartoldi mūziku, 2010. g.);
Gastons Rjē (baletā “Kamēliju dāma” ar Ferenca Lista mūziku, 2011. g.);
Zelta dievs, karotājs Narajans, karotājs Šani (Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”, 2012. g.);
solists (baletā “Karmena” ar Žorža Bizē, Rodiona Ščedrina mūziku, 2013. g.);
solists (baleta izrādē “Mesija” ar Georga Frīdriha Hendeļa tāda paša nosaukuma oratorijas mūziku, 2013. g.);
solists (baleta izrādē “5 Tango” ar Astora Pjacollas mūziku, 2013. g.);
Žans de Briēns, Beranžē (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 2015.g.);
solists (baleta izrādē “Izstādes gleznas” ar Modesta Musorgska mūziku, 2015. g.);
Briedis (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 2016. g.);
Vezīrs Džāfars, princis Kamār az-Zamans (baletā “Šeherezāde un viņas stāsti” ar Nikolaja Rimska-Korsakova un Zoltāna Kodāja mūziku, 2016. g.);
Romeo (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 2017. g.);
Francis (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku, 2018. g.);
Dons Otāvio (baletā “Dons Žuans” ar Volfganga Amadeja Mocarta, Friderika Šopēna mūziku, 2017. g.);
Aleksis (Jura Karlsona baletā “Antonija # Silmači”, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem, 2018. g.);
Bekingemas hercogs (Jana Kučeras baletā “Trīs musketieri”, pēc Aleksandra Dimā tāda paša nosaukuma romāna motīviem, 2018. g.);
Klaudījs (baletā “Hamlets” ar Sergeja Prokofjeva un Lindas Leimanes mūziku, 2019. g.);
Gotfrīds (Pāvela Akimkina baletā “Trīs draugi”, pēc Ēriha Marijas Remarka tāda paša nosaukuma romāna motīviem, 2019. g.);
Grāfs Drakula jaunībā (Vojceha Kilara baletā “Drakula”, pēc Brema Stokera tāda paša nosaukuma romāna motīviem , 2021. g.);
Kolā (Luija Žozefa Ferdinanda Herolda baletā “Veltīgā uzmanība”, 2023. g.);
Bragadins (Kerija Mazija baletā “Kazanova”, 2024. g.);
Fēbs de Šatopērs (baletā “Esmeralda” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo mūziku, 2025. g.) u.c.
* * *
Kopš 2011. gada Viktors Seiko piedalās jauno horeogrāfu meistardarbnīcās “Iespējams”. Kā viesmākslinieks baletdejotājs vairākkārt uzstājies dažādu teātru skatuvē ārvalstīs, piedalījies starptautiskajos baleta konkursos Zviedrijā, Francijā un Krievijā.
Apbalvojumi un sasniegumi:
2003. gadā – 1. vieta un skatītāju simpātiju balva baleta mākslinieku konkursā “Stora Daldansen” Morā (Zviedrija);
2003. gadā – 3. vieta baleta mākslinieku konkursā Grasā (Francija);
2004. gadā – piedalījies baleta mākslinieku konkursā “Arabeska” Permā (Krievija);
2016. gadā – nominēts LTDS “Spēlmaņu nakts” balvai kategorijā “Labākais baleta mākslinieks”;
nominēts “Dejas balvai 2019 -2020” kategorijā “Klasiskais dejotājs”;
nominēts "Dejas balvai 2021- 2022" kategorijā “Baletdejotājs”.
Ģimene:
Dzīvesbiedre – Marina Seiko – balerīna, pedagoģe.
Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV) absolvente. Baletdejotāja uzstājusies Latvijas Nacionālās operas (LNO) un Tartu teātra “Vanemuine” (Igaunijā) skatuvē. Studējusi Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU); Ekonomikas un Kultūras augstskolā (EKA); viņa ir ieguvusi divas augstākās izglītības, tajā skaitā augstāko pedagoģisko izglītību. Strādājusi par horeogrāfi bērnu un jauniešu centros, pasniegusi RHV. Pirmā Starptautiskā Baltijas baleta konkursa un citu projektu mākslas jomā organizatore un radošā direktore. Pašlaik ir baleta centra “ARIA” Imantā (Rīgā) vadītāja un pasniedzēja.
Marinas un Viktora Seiko laulība tika noslēgta 2011. gada 17. janvārī. Viņu ģimenē aug divi dēli.
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
Viktors Seiko vadošais baleta solists
Ilustrācijas tēmai
