Vladimirs Lukjanovs

Vladimirs Lukjanovs (1947. g. 28. decembrī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs. 1966.–1988. gadā bija Latvijas baleta solists.

1967. gadā Vladimirs Lukjanovs sekmīgi absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). Klasisko deju topošais baletdejotājs apguvis pie tādiem izciliem pedagogiem, kā Natālija Leontjeva, Bella Gološčokova, Juris Kaprālis, Vladimirs Cukanovs un Artūrs Ēķis. Raksturdeju viņam pasniedzis Valentīns Bļinovs; vēsturisko deju pasniegusi Jevgeņija Geidāne. Aktiermākslu viņš apguvis pie Jāņa Grauda un Janīnas Pankrates. Skatuves partneres atbalsta tehniku – pie Gļeba Larionova un Haralda Ritenberga.

No 1966. līdz 1988. gadam Vladimirs Lukjanovs bijis baletdejotāju trupas solists Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (no 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera, LNO; tagad –Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB).

Divdesmit divu gadu laikā uzstājoties teātra skatuvē, baleta solists Vladimirs Lukjanovs izpildījis virkni spilgtu lomu daudzos klasiskajos baletos. Pateicoties teicamai profesionālajai tehnikai un emocionālam artistiskajam temperamentam, viņam izdevās radīt ne mazums izteiksmīgu skatuvisko tēlu. No tiem baleta mākslinieka atmiņā paliekošākie bija: Jaunais spānietis baletā “Inku zelts”, Greizsirdis “Bolero”, Rotbarts baletā “Gulbju ezers”, Tibalds baletā “Romeo un Džuljeta”, Hilarions “Žizele”, Kvazimodo “Parīzes Dievmātes katedrālē” un Pjotrs Ļeontjevičs baletā “Aņuta”. Baletdejotājs spīdoši izpildījis otrā plāna lomas, solopartijas un raksturdejas. 

Lomas un baleta partijas LPSR Valsts Operas un baleta teātra/ LNO skatuvē:

viens no Draugiem (Jāņa Ķepīša baletā “Turaidas Roze”);

Austrumu vējš (Arvīda Žilinska baletā bērniem “Sprīdītis”);

Hilarions (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”);

Runcis zābakos, Pelēkais vilks, Katalabjuts (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”);

Jaunais spānietis (Oļega Barskova baletā “Inku zelts”);

Orlando draugs (Ādolfa Skultes baletā “Negaiss pavasarī”);

Leilons (baleta izrādē “Skaramušs” ar Jana Sibēliusa mūziku);

Apollons, Kvazimodo (baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa mūziku);

Spāņu deja, Rotbarts (Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”);

Sakārnītis (Arvīda Žilinska baletā “Lolitas brīnumputns”);

Greizsirdis (baleta viencēlienā “Bolero” ar Morisa Ravēla mūziku);

Cēzara sūtnis (Eduarda Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”);

solists Spāņu dejā (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”);

solists Kurdu dejā, Macaks (Arama Hačaturjana baletā “Gajanē”);

suns Ava (Igora Morozova baletā bērniem “Doktors Aikāsāp”);

Zvejnieks (Johana Štrausa-dēla operetē “Nakts Venēcijā”);

Vijolnieks (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku)

Pjero (baletā “Karnevāls” ar Roberta Šūmaņa mūziku);

Tibalds (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”);

Espada, Krodzinieks (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”);

Pašā (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”);

Džins (Fikreta Amirova baletā “Tūkstoš un viena nakts”);

Pjotrs Ļeontjevičs (Valērija Gavriļina baletā “Aņuta”);

Frants (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku)

Deja “Lelles” ar Gunāra Ordelovska mūziku, Irēnas Strodes iestudējums u.c.

LPSR Valsts Operas un baleta teātra baletdejotāju trupas sastāvā Vladimirs Lukjanovs devies viesizrādēs uz ārzemēm: Ungāriju, Itāliju, Franciju, Ēģipti, Meksiku, Venecuēlu, Kostariku, Nikaragvu, Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, Grieķiju, Singapūru, Malaiziju. 

Ģimene:

Māte – Ciļa Lukjanova (dzim. Flora; 1917–2010) – ārste neiroloģe.

Tēvs – Aleksandrs Lukjanovs (1919–1989) – fotomākslinieks.

Māsa – Flora Lukjanova (1945–2019) – apģērbu modelētāja-piegriezēja.

Dzīvesbiedre pirmajā laulībā – Gaļina Ždanova (1937. g. 20. jūlijā Kaļiņinā/ Tverā, KPFSR) – baletdejotāja. 1956. gadā absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu.1956.– 1976. gadā bija Latvijas baleta soliste.

Meita no pirmās laulības – Marija Ždanova (dz. 1974. g.) – medicīnas darbiniece.

Meita no otrās laulības – Anna Lukjanova (dz. 2005. g.) – Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma absolvente.

Informācijas avoti:

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

Андрей Шаврей. Рижский друг Барышникова: «Миша в городе, и я снова нужен»   https://www.freecity.lv/kultura/55477/