Helēna Tangijeva-Birzniece

Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi – Bek-Melika Tangijeva; 1907. gada 31. martā/ 13. aprīlī Pavlovskā, Carskoje Selo apriņķī, Sanktpēterburgas guberņā, Krievijas impērijā – 1965. gada 31. jūlijā Rīgā, Latvijas PSR) – Latvijas baletdejotāja, baletmeistare, horeogrāfe un pedagoģe.

Helēna (Jeļena) Tangijeva ir dzimusi muižnieku ģimenē. Viņas tēvs – Aleksandrs Bek-Meliks Tangijevs bija Pavlovskas dzelzceļa stacijas (netālu no Sanktpēterburgas) priekšnieks. Viņas vectēvs tēva līnijā – Bek-Meliks Tangijancs bija Krievijas impērijas armijas virsnieks. Helēnas dzimtas kokā bija savijušās krievu un armēņu saknes. Saskaņā ar esošajiem datiem, viņas māte – Jeļizaveta Tangijeva, pēc tautības krieviete, nomirusi 1912. gadā, kad meitai bija tikai pieci gadi. Bāreni audzinājušas krustmāte Valentīna Drešare un vecāmāte.

Aleksandra Bek-Melika Tangijeva mājās regulāri pulcējušies mākslinieciskās bohēmas pārstāvji: dzejnieki, gleznotāji, mūziķi, aktieri. Helēna bieži vien tika vesta uz baleta izrādēm Marijas teātrī Sanktpēterburgā.

1915. gadā meiteni nosūtīja mācīties uz Ivana un Aleksandra Čekriginu privāto baletstudiju. 1916. gadā Helēna iestājās Pēterpils/ Petrogradas Teātra skolā, Olgas Preobraženskas baleta klasē. 1919. gadā mācības uz kādu laiku bija jāpārtrauc. No 1920. gada Helēna atsāka mācības Pēterpils baleta skolā,  Agripīnas Vaganovas klasē, kur mācījās daudzas nākotnes baleta zvaigznes. Baleta skolu viņa absolvējusi 1924. gadā.

No 1924. līdz 1927. gadam Helēna Tangijeva uzstājās Ļeņingradas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra (tagad – Marijas teātris Sanktpēterburgā) baleta trupā, dejojot klasiskā repertuāra baleta partijas. Līdztekus tam, pēc teātra baleta trupas mākslinieciskā vadītāja Fjodora Lopuhova ieteikuma Helēna Tangijeva tika pieņemta darbā par klasiskās dejas pedagoģi Ļeņingradas horeogrāfijas vidusskolas sākumklasēs, kur vienlaikus turpinājusi izglītību, apgūstot baletmeistara profesiju.

Baleta partijas Ļeņingradas Operas un baleta teātrī: 

Silvija (tāda paša nosaukuma L. Delība baletā, 1924. g.);

Gulnāra (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”);

Baltā kaķenīte (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”);

Estrella (R. Šūmaņa baletā “Karnevāls”);

Ūdeņu pavēlniece (Č. Punji baletā “Burvju zirdziņš”);

soliste Prelīdē (baletā “Šopeniāna” ar F. Šopēna mūziku) u.c.

                                                           ***

1927. gada 5. jūlijā Ļeņingradā evanģēliski luteriskās Jēzus Pestītāja baznīcas mācītājs Jānis Zālītis salaulājis Helēnu Tangijevu ar Aleksandru Birznieku (1882–1951) – Latvijas Republikas ģenerālkonsulu Ļeņingradā. Kā teikts latviski rakstītajā laulības apliecībā, Aleksandrs Birznieks stājās laulībā "ar jaunavu, pareizticīgo Helēnu Aleksandra Bek-Melika Tangijeva meitu..". Neskatoties uz to, ka līdz 1930. gadam dzīvesbiedrs joprojām turpinājis ieņemt savu amatu Ļeņingradā, H. Tangijeva-Birzniece 1927. gadā devās uz Latviju, kur tā paša gada rudenī kļuva par Latvijas Nacionālās operas (LNO) baleta trupas solisti un uzreiz sāka apgūt latviešu valodu.

Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Helēna Tangijeva-Birzniece debitēja Pjeretas lomā Rikardo Drigo baletā "Arlekināde" (1927. g.). Jau nākamajā gadā talantīgā balerīna saņēma pirmo lielo lomu – Svanildas - Leo Delība baletā "Kopēlija". Pēc tam sekoja vairāk nekā divdesmit lomas un partijas dažādos klasiskajos baletos. Viņas skatuves partneri bija izcilie latviešu baletdejotāji Ārvids Ozoliņš (1908–1996), Harijs Plūcis (1900–1970) un Osvalds Lēmanis (1903–1965). 

Lomas un baleta partijas uz LNO skatuves: 

Pjereta (R. Drigo baletā "Arlekināde" 1927. g.);

Svanilda (L. Delība baletā "Kopēlija", 1928. g.);

soliste dejā “Flirts” (divertismentā “Pēc karnevāla” ar L. Delība, M. Gļinkas un A. Glazunova mūziku, 1928. g.);

soliste Spāņu dejā (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”,1928. g.);

soliste (baletā “Šopeniāna” ar F. Šopēna mūziku, 1929. g.);

soliste (L. Minkusa, E. Deldevēza baletā “Pahita”,1929. g.);

Baltā kaķenīte, feja Kanārijputniņš (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1929. g.);

Polovciešu jaunava (A. Borodina “Polovciešu dejas ” no operas “Kņazs Igors”, 1929. g.);

Mīļotā verdzene (R. Štrausa viencēliena baletā “Jāzepa leģenda”, 1929. g.);

Freska, Princese (Č. Punji baletā “Burvju zirdziņš”, 1930, 1934. g.);

soliste (M. Gļinkas “Aragonas hotā”, 1930. g.);

Šeherezade (tāda paša nosaukuma N. Rimska-Korsakova baletā, 1930. g.);

Armīdas draudzene (N. Čerepņina baletā “Armīdas paviljons”, 1930. g.);

Kolombīne, Estrella (R. Šūmaņa baletā “Karnevāls”, 1931, 1932. g.);

Odeta-Odīlija (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”,1931, 1934. g.);

Kitrija, Rozita (L. Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1931,1936, 1945. g.);

Tao Hoa (R. Gliēra baletā “Sarkanā magone”, 1933. g.);

princese Izimkaba (N. Čerepņina baletā “Mūmijas romāns”, 1933. g.);

Flora (R. Drigo baletā “Floras atmošanās”, 1934. g.);

Medora (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 1935. g.);

Blondalēna (baletā-pantomīmā “Skaramušs” ar J. Sibēliusa mūziku, 1936. g.) u.c.

1935. gadā H. Tangijeva-Birzniece kļuva par pirmo Ainas lomas izpildītāju izcilā latviešu komponista Jāņa Mediņa baletā "Mīlas uzvara".

Starpkaru laikposmā balerīna ar panākumiem uzstājusies viesizrādēs Rietumeiropas pilsētās – Briselē, Antverpenē, Kauņā (1930), Berlīnē (1931), Helsinkos (1932, 1936) un Stokholmā (1935).

Vienlaikus, no 1928. līdz 1944. gadam Helēna Tangijeva-Birzniece vadījusi privāto baletskolu Rīgā. No 1932. līdz 1937. gadam viņa pasniedza arī LNO baletskolā, no 1940. līdz 1941. gadam būdama mākslinieciskā vadītāja un pedagoģe šajā baletskolā. Viņas audzēkņu vidū bija nākamās prīmabalerīnas: Anna Priede (1920–2007) un Janīna Pankrate (1924–1997); balerīna un pedagoģe Olga Adamova (1919–2000), balerīna un mākslas zinātniece Tatjana Suta (1923–2004) – pazīstamo Latvijas mākslinieku Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas meita.

1935. gadā Latvijas Nacionālajā operā (LNO) Helēna Tangijeva-Birzniece debitējusi kā baletmeistare, iestudējot jaunu klasiskā baleta "Korsārs" uzvedumu ar Ādolfa Šarla Adāna mūziku. 

Pēc Otrā pasaules kara, no 1945. līdz 1951. gadam un no 1956. līdz 1965. gadam H. Tangijeva-Birzniecē bija Latvijas PSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets) galvenā baletmeistare; pārtraukuma laikā, no 1952. līdz 1956. gadam viņa bija baletmeistare Valsts muzikālās komēdijas teātrī Rīgā. Viņa bija sagatavojusi daudzu klasiskā repertuāra baletu atjaunotās versijas Rīgas skatuvē. 

Veiksmīgi iestudējot dažu klasisko baletu uzvedumus, 1947. gadā baletmeistare H. Tangijeva-Birzniece iestudējusi Latvijas Valsts operas un baleta teātrī savu pirmo latviešu oriģinālbaletu "Laima" ar Anatola Liepiņa (1907–1984) mūziku. Šim baleta uzvedumam bija nepārprotamas horeogrāfiskās vērtības – baletmeistare bija īstenojusi klasiskās dejas un latviešu tautas dejas sintēzi. 

Par šedevru tika atzīts H. Tangijevas-Birznieces 1958. gadā iestudētais Morisa Ravēla viencēliena balets "Bolero". Kā norādījusi dejas mākslas pētniece Elza Siliņa (1895–1988): "Šis uzvedums pieskaitāms baletmeistares pilnvērtīgākajiem sasniegumiem. Te redzama nobriedušas un patstāvīgi domājošas personības īpatnējā pieeja dejas tēlu veidojumam. "Bolero" – tā ir viena krāsa, viena vienīga rakstura šķautne un viena izjūta, piepildāma ar agrāk nepazītu intensitāti. Dejas lakoniskais stāstījums izceļ vienu – spraigu, dramatisku pārdzīvojumu." 

1959. gadā, radoši sadarbojoties ar komponistu Romualdu Grīnblatu (1930–1995), H. Tangijeva-Birzniece iestudējusi vēl vienu latviešu oriģinālbaletu – "Rigondu". Šī komponista mūzikas savdabīgais raksturs veicinājis novatoriskus meklējumus horeogrāfijā. 

Helēnas Tangijevas-Birznieces iestudētās baleta izrādes: 

Ā. Š. Adāna “Korsārs” (Latvijas Nacionālajā operā, 1935. g.; Liepājas teātrī, 1941. g.);

L. Minkusa “Dons Kihots” (Latvijas PSR Valsts operas un baleta t-rī, 1945.g.);

B. Asafjeva “Bahčisarajas strūklaka” (R. Zaharova horeogrāfija, LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1946.g.);

A. Liepiņa "Laima" (LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1947, 1953, 1955. g.);

P. Čaikovska “Apburtā princese” (LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1948, 1962. g.);

А. Kreina “Laurensija” (V. Čabukiani horeogrāfija, LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1949. g.);

R. Gliēra “Sarkanā magone” (L. Laščiļina, V. Tihomirova horeogrāfija, LPSR Valsts operas un baleta t-rī ,1949. g.);

M. Čulaki “Jaunība” (B. Fenstera horeogrāfija, LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1954. g.);

“Pie Zilās Donavas” ar J. Štrausa mūziku (pēc B. Fenstera, LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1957. g.);

“Šopeniāna” ar F. Šopēna mūziku (LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1958.g.);

viencēliena balets "Bolero" ar M. Ravēla mūziku (LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1958. g.);

viencēliena balets “Brīnumlelles” ar Dž. Rosīni mūziku (LPSR Valsts operas un baleta t-rī , 1958.g.);

R. Grīnblata “Rigonda” (Latvijas PSR Valsts operas un baleta t-rī ,1959. g.; Tallinas teātrī “Estonia”, Lietuvas PSR Valsts operas un baleta teātrī, 1960. g.);

P. Čaikovska “Riekstkodis” (LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1959.g.);

“Spāņu rapsodija”, M. Ravēla mūzika (oriģinālhoreogrāfija, LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1961. g.);

deju miniatūra “Dārgakmeņi”, J. Vītola mūzika (LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1961. g.);

deju miniatūra “Melanholiskais valsis”, E. Dārziņa mūzika (LPSR Valsts operas un baleta t-rī );

deju miniatūra “Neglītais pīlēns”, O. Barskova mūzika (LPSR Valsts operas un baleta t-rī,1961.g.);

M. Čulaki “Pasaka par popu un viņa kalpu Baldu” (LPSR Valsts operas un baleta t-rī, 1962.g.);

S. Balasanjana “Šakuntala” (Latvijas PSR Valsts operas un baleta t-rī,1963.g.) u.c.

Dejas, kas iestudētas operās:

A. Liepiņa “Sauleslēkts” (1950.g.);

M. Gļinkas “Ivans Susaņins” (1951.g.);

R. Štrausa “Salome” (1959.g.);

A. Žilinska “Zelta zirgs” (pēc Raiņa lugas, 1965.g.).

Dejas, kas iestudētas operetēs: 

A. Žilinska muzikālajā komēdijā “Zilo ezeru zeme” (1954.g.);

I. Kālmāna “Cirka princese” (1956.g.);

P. Abrahama “Havajas puķe” (1956, 1957. g.);

J. Štrausa “Sikspārnis” (1963. g.);

A. Novikova “Kamilla” (1964. g.);

I. Kālmāna “Marica” (kopā ar O. Kizimovu, 1965. g.).

Vienlaikus no 1948. līdz 1965. gadam H. Tangijeva-Birzniece pasniedza Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, šajā laikposmā viņas audzēkņu vidū bija tādas talantīgas latviešu balerīnas kā Velta Vilciņa (1928–1995), Ausma Dragone (1942–2022), Ināra Ābele-Cera, Inta Karule-Teikmane, Sarmīte Jakse-Graudiņa (2013. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni).  

Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā pie H. Tangijevas-Birznieces mācījies arī nākamais pasaulslavenais baletdejotājs un baletmeistars Mihails Barišņikovs, kurš ļoti silti pieminējis viņu, kā vienu no saviem pedagogiem, kuri nospēlējuši svarīgu lomu viņa liktenī:

“Tieši Tangijeva man teica: ja izaugsi, tad kļūsi. Viņa necerēja, bet ļoti gribēja. Tā tas ir. Viņa visu redzēja. Pamanīja, kad man kaut kas izdevās. Piemēram, labi dejoju baletā "Riekstkodis", un viņa man aizkulisēs dod šokolādes tāfelīti... Es biju septītajās debesīs. Bet kad es aizbraucu uz Ļeņingradu, viņa brauca apskatīt manu klasi. Nodarbības skolā sākās agri, astoņos trīsdesmit no rīta, sniega kupenas bija līdz “ausīm”, taču viņa tomēr nāca. Atmiņā nez kāpēc ir saglabājusies šī ainiņa ar sniega kupenām. Varbūt tāpēc, ka sniega kupenas un sieviete tajās ir skaists, cēls tēls...” 

Papildus baletmeistara darbam Rīgas teātros un pedagoģiskajai darbībai, no 1952. līdz 1954. gadam Helēna Tangijeva-Birzniece bija Latvijas PSR Valsts dziesmu un deju ansambļa horeogrāfe. Kopā ar šī ansambļa muzikālo vadītāju Gunāru Ordelovski (1927–1990) bija tapuši latviešu deju jauniestudējumi - "Latvju deju svīta", “Sīkais dancis”, "Ačkups", "Kur tu augi, daiļa meita" u.c. H. Tangijevas-Birznieces "Gatves deja" 1990. gadā tika iekļauta Latviešu deju zelta fondā. 

Helēna Tangijeva-Birzniece mūžībā bija devusies pāragri – 58 gadu vecumā, 1965. gada 31. jūlijā Rīgā. Apglabāta Rīgas Meža kapos. 

Apbalvojumi un goda nosaukumi:

1935. gadā — “Literis et Atribus” zelta medaļa (Zviedrija);

1954. gadā — Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece;

1956. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece;

1956. gadā — Darba Sarkanā Karoga ordenis;

1957. gadā — Latvijas PSR AP Goda raksts;

1960. gadā — Latvijas PSR Valsts prēmija.

Helēnas Tangijevas-Birznieces radošums tika iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Viņas vārdā ir nosaukta balva, kas kopš 1996. gada tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem baleta mākslas jomā.

2007. gadā tika uzņemta dokumentālā filma "Tangijeva, Bravo!" (režisors Roberts Rubīns, producente Regīna Kaupuža).

Rīgā, pie nama sienas Vīlandes ielā Nr. 4, kur H. Tangijeva-Birzniece dzīvojusi no 1945. līdz 1965. gadam, tika uzstādīta piemiņas plāksne.

Dejas mākslas pētniece un mākslas vēsturniece Elza Siliņa šādi raksturojusi baletdejotājas un baletmeistares Helēnas Tangijevas-Birznieces daiļradi:

“H. Tangijevas-Birznieces vectēvs Beks-Meliks Tangijancs, pēc izcelsmes armēnis, bija virsnieks. Agri palikusi bārene, meitene uzauga, vecmāmiņas un krustmātes aprūpēta. Teicamu dejas skolu baudījusi,  H. Tangijeva-Birzniece apbūra ar skaistumu, šarmu un eleganci. To, ka viņas augums nebūt nebija dejai ideāli veidots, H. Tangijeva-Birzniece kompensēja ar ar tehniski spožu dejojumu. Kā horeogrāfe H. Tangijeva-Birzniece aptvērusi daudzas un ļoti dažādas tēmas, atšķirīgus žanrus – liriski latviskā “Laima” un poētiskā senindiešu “Šakuntala”, Vīnes valšos, polkās un galopos zaigojošā “Pie zilās Donavas” un izrāviens moderno izteiksmes līdzekļu meklējumos “Rigonda”, grodi traģiskais “Bolero” un simbolisko tēlu plastika “Simfoniskajās dejās”...

Dziļām, nesaraujamām saitēm H. Tangijeva-Birzniece bija saaugusi ar Latvijas baletu, kļuva par tā patrioti – aizstāvi, tālākvedēju, kopēju un spodrinātāju.” (Siliņa E. 4. almanahs Teātris un Dzīve. 1960., 187.–221. lpp.) 

Dzīvesbiedrs:

Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882. g. 19. novembrī Olaines pagastā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1951. g. 26. martā Lekrezo, Francijā) – pedagogs un diplomāts.

Informācijas avoti: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018. g.

HELĒNA TANGIJEVA-BIRZNIECE | Atbild Nacionālā enciklopēdija https://enciklopedija.lv/skirklis/61707-Hel%C4%93na-Tangijeva-Birzniece

Helēna Tangijeva-Birzniece — Vikipēdija 

Тангиева-Бирзниеце, Елена Александровна — Википедия

Diplomāts un balerīna vienās kamanās  

https://timenote.info/lv/Helena-Tangijeva