Tatjana Suta
Tatjana Suta (1923. g. 28. martā Parīzē, Francijā – 2004. g. 10.jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā) – balerīna, mākslas zinātniece, pedagoģe, Latvijas klasiskā modernisma mākslas popularizētāja. 1999. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Tatjana Suta ir dzimusi 1923. gada 28. martā Parīzē, latviešu mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) un krievu izcelsmes Latvijas gleznotājas un grafiķes Aleksandras Beļcovas (1892–1981) ģimenē.
1941. gadā Tatjana absolvējusi Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolu (tagad – Rīgas Franču licejs). No 1941. līdz 1944. gadam viņa mācījās privātajā baletskolā pie izcilās Latvijas baletmeistares un baleta pedagoģes Helēnas Tangijas-Birznieces (1907–1965). 1948. gadā Tatjana Suta absolvēja Horeogrāfijas studiju Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā operas un baleta teātrī (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB).
Pēc tam 20 gadu laikā, no 1945. līdz 1965. gadam, balerīna Tatjana Suta kordebaleta sastāvā uzstājās uz Latvijas PSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra (tagad – LNOB) skatuves, piedaloties visās tajā laikā uzvestajās baleta izrādēs, kā arī izpildot dejas, kas iestudētas operās.
1967. gadā Tatjana Suta absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas nodaļu.
No 1968. līdz 1970. gadam mākslas zinātniece strādāja par mākslas vēstures pasniedzēju Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). Pēc tam, no 1970. līdz 1992. gadam viņa strādāja par redaktori un vecāko redaktori Latvijas Televīzijas Literāri māksliniecisko pārraižu redakcijā, veidojot televīzijas raidījumus par mākslu. No 1994. līdz 1996. gadam T. Suta bija pasniedzēja Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), viņa lasījusi lekcijas par Latvijas mākslas vēsturi un mūsdienu mākslas vēsturi, no 1996. līdz 2004. gadam bija LKA docente.
Kopš 1951. gada Tatjana Suta bija Latvijas Teātra darbinieku savienības biedre, kopš 1970. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedre.
No 1965. gada Tatjana Suta sāka publicēt Latvijas periodiskajos izdevumos mākslas jautājumiem veltītus populārzinātniskus un publicistiskus rakstus, tostarp viņas raksti tika publicēti tādos žurnālos kā “Māksla”, “Karogs” un nedēļas laikrakstā “Literatūra un Māksla”, kā arī dažos ārvalstu izdevumos. Viņa ir autore grāmatām, kas veltītas izcilā mākslinieka Romana Sutas radošajam ceļam: “Romans Suta” (Rīga, 1975) un “Romans Suta” (Rīga, 1996). Tāpat viņa ir autore monogrāfijai, kas veltīta latviešu tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres (1939–2025) daiļradei.
Tatjana Suta kļuva par iniciatori piemiņas dzīvokļa-muzeja izveidei saviem vecākiem – Romanam Sutam un Aleksandrai Beļcovai – Rīgā, Elizabetes ielā 57A – 26. 2008. gadā piemiņas dzīvoklis ieguvis Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiāles statusu. Mākslas zinātniece bija Latvijas Kultūras fonda stipendiāte.
Tatjana Suta ir mirusi 2004. gada 10. jūnijā. Apbedīta Rīgas I Meža kapos.
Apbalvojumi:
1999. gadā Tatjana Suta tikusi apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni;
2003. gadā saņēmusi Gada balvu mākslā.
Meita: čelliste Inga Suta.
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018. g.
https://timenote.info/lv/Tatjana-Suta
Ilustrācijas tēmai
