Sergijs Ļeonovs

Sergijs Ļeonovs (1913. g. 18. jūlijā Ilūkstes apriņķī, Kurzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1981. g. 10. jūlijā Daugavpilī, Latvijas PSR) – virspriesteris, ikonu gleznotājs.

Sergijs Ļeonovs ir dzimis 1913. gada 18. jūlijā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Gļinovkas ciemā (tagad – vidējciems Mirnijs Augšdaugavas novada Laucesas pagastā). 1932. gadā viņš absolvējis Daugavpils Valsts krievu ģimnāziju un iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Sešus gadus vēlāk, 1938. gadā S. Ļeonovs absolvējis Latvijas Teoloģijas institūtu un pēc tam strādāja sava tēva – Aleksandra Ļeonova piemājas saimniecībā. 1940./1941. mācību gadā S. Ļeonovs pasniedza ģeogrāfiju, vēsturi un fizkultūru Ilūkstes apriņķa Jefremovas pamatskolā.

1943. gada 7. novembrī Rīgas bīskaps Jānis (Garklāvs, 1898–1982) iesvētīja Sergiju Ļeonovu diakona kartā un tā paša gada 14. novembrī – priestera kārtā. Pēc hirotonijas (iesvētīšanas garīdznieka kārtā – tulk. piez.) tēvs Sergijs tika iecelts par Jakubinas Vissvētās Dievmātes Patvēruma vienticībnieku baznīcas pārzini (tagad šis dievnams atrodas Augšdaugavas novada [tolaik – Daugavpils apriņķa] Višķu pagasta Maskovskajas ciemā). Šajā draudzē viņš sāka kalpot pēc virspriestera Grigorija Dribinceva (1876–1943) nāves. Tēvs Sergijs turpinājis noturēt dievkalpojumus pēc vecā kanona, lietojot nelaiķa t. Grigorija sprediķu tekstus.

1951.–1952. gadā tēvs Sergijs, līdztekus kalpošanai Maskovskajas ciema Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnamā, kalpojis arī Daniševkas ciema Svēto apustuļu Pētera un Pāvila baznīcas draudzē, bet 1950. gadu beigās viņš papildus kalpojis arī Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja vienticībnieku dievnamā Lipušku ciemā. Tolaik t. Sergijs Ļeonovs tika iesvētīts virspriestera kārtā.

Draudzes locekļi mīlējuši un cienījuši tēvu Sergiju.Viņš uzturējis draudzīgas attiecības ar vecticībniekiem un viņu garīgajiem mācītājiem, aicinājis viņus pie sevis ciemos, apmeklējis vecticībnieku lūgšanu namus un pat reliģisko svētku dienās iegājis vecticībnieku mājās, apsveicot viņus.

1960. gadu vidū virspriesteris Sergijs Ļeonovs daudzkārt tika pakļauts padomju varas iestāžu apspiešanai.

Maskovskajas ciema Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnamā virspriesteris Sergijs Ļeonovs kalpojis par drauzes pārzini līdz 1979. gadam, pēc tam viņš devies pelnītā atpūtā.

Tēvs Sergijs Ļeonovs bija pazīstams arī kā talantīgs un radošs ikonu gleznotājs un ikonu restaurators. Viņš bija izcilo ikonu glezniecības meistaru Pimena Sofronova (1898–1973) un Tatjanas Kosinskas (1903–1981) māceklis.

Virspriestera Sergija Ļeonova gleznotās ikonas augsti novērtējuši Rīgas arhiereji, it īpaši Rīgas un Latvijas metropolīts Leonīds (Poļakovs). Tēva Sergija senkrievu stilā gleznotās ikonas un altārgalda krusti grezno Rīgas un Daugavpils-Rēzeknes eparhijas pareizticīgo dievnamus, kā arī atrodas daudzās privātās majās – gan pie pareizticīgajiem, gan pie vecticībniekiem.

Daugavpils-Rēzeknes eparhijas Arheoloģiskā kabineta ekspozīcijā atrodas virspriestera Sergija Ļeonova autoportreta reprodukcija uz audekla. Autoportrets liecina par to, ka viņš bija ne tikai izcils ikonu gleznotājs, bet arī talantīgs mākslinieks reālists.

Tēvs Sergijs Ļeonovs ir miris 1981. gada 10. jūlijā, 68-tajā dzīves gadā. Nelaiķis ir apbedīts Daugavpils pareizticīgo kapos.

Tekstu sagatavojusi Ludmila Žilvinska

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Informācijas avots:

Православные архиереи, священники, диаконы, псаломщики, учителя и регенты, служившие на территории Латвии с 1710 по 2019 годы. Биографический справочник. Щеникова О., Витолс А. (сост.). Гаврилин А.В. (конс.). Риги, 2019, стр. 507.