Raimonds Martinovs
Raimonds Martinovs (1982. g. 8. augustā, Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs un repetitors. Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošais solists. 2018. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Raimonds Martinovs ir dzimis un uzaudzis izcilā Latvijas skatuves mākslinieka - operdziedātāja un kamerdziedātāja Sergeja Martinova ģimenē. 1990.–1991. gadā R. Martinovs mācījies Grācas operas Baleta skolā (Austrija); pēc tam – no 1991. līdz 1993. gadam Vīnes Valsts operas Baleta skolā (Austrijā). 2000. gadā viņš sekmīgi absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV, kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola, RBS). RHV topošajam baletdejotājam bija tādi talantīgi pedagogi, kā Valentīns Bļinovs, Vladimirs Ponomarjovs, profesors Juris Kaprālis.
2014. gadā Raimonds Martinovs absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūdams profesionālo bakalaura grādu horeogrāfijā. Pēc tam viņš papildinājis savu izglītību Anaheimas baleta vasaras kursos (Kalifornijas štats, ASV) un Starptautiskajā Bartolīna baleta seminārā Dānijā.
Kopš 2000. gada Raimonds Martinovs ir Latvijas Nacionālās operas (LNO; no 2015. gada - Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB) baletdejotāju trupas solists. Viņa repertuārā ir vadošās lomas gandrīz vai visos klasiskajos baletos un laikmetīgajos baleta iestudējumos. Kopā ar LNOB baleta trupu viņš piedalījies viesizrādēs vairākās valstīs, tajā skaitā Lielbritānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, Šveicē, Portugālē, Izraēlā u. c.
Dejojot kopā ar Sanktpēterburgas Marijas teātra prīmabalerīnu Uļjanu Lopatkinu, viņš piedalījies baleta tūrēs pa Rietumeiropu un Krieviju, izpildot klasisko baleta repertuāru. Viņš dejojis Keiptaunas un Johannesburgas pilsētu baleta trupu iestudējumos (Dienvidāfrikas Republika). Uzstājies viesizrādēs arī ASV, Dienvidkorejā un Japānā.
Latvijas baleta premjers Raimonds Martinovs atšķiras ar virtuozu profesionālo tehniku, viņš ir ļoti vīrišķīgs, sportisks un fiziski izturīgs baletdejotājs, izceļas ar lēcienu augstumu un precizitāti, nesalauzītu un ātru griešanos. Kā baleta māksliniekam viņam piemīt spožs artistiskums, harisma un dziļi emocionāls skatuviskais temperaments. Turklāt viņš ir lielisks skatuves partneris. Uztājoties LNO/ LNOB skatuvē, R. Martinovs izpildījis vairāk nekā 60 lomas un solopartijas, atveidojot praktiski visas klasiskā baleta repertuāra galvenās lomas, kuras viņa interpretācijā vienmēr izpelnījušās jūsmīgas atsauksmes gan no skatītājiem, gan no baleta kritiķiem.
Raimonda Martinova lomas un baleta partijas LNO/ LNOB skatuvē:
Džeimss (Hermaņa fon Levenšelda baletā “Silfīda”, 2000. g.);
solists Rožu valsī, Princis Riekstkodis (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 2000. g.);
Bengta draugs (baletā bērniem “Pepija Garzeķe” ar Ulo Vintera, Artura Maskata mūziku, 2002. g.);
Pāžs prologā, Princis Dezirē (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 2000., 2010. g.);
Petručo (baletā “Spītnieces savaldīšana” ar Kārļa Goldmarka mūziku, 2001.g.);
Tibalta draugs, Romeo, Tibalts (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 2001., 2003., 2014. g.);
Rotbarts, Princis Zigfrīds, solists dejā Čardašs (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 2002. g.);
solists (Arvo Perta baleta viencēlinā “Nomadi”, 2002. g.);
Konrāds, Vergu tirgotājs (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 2003. g.);
Caradēls Ivans (Igora Stravinska baleta viencēlienā “Ugunsputns”, 2003. g.);
Franča draugs, Francis (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 2004., 2009. g.);
toreadors Espada, Bazils (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 2004., 2005. g.);
Pjotrs (Dmitrija Šostakoviča baletā-komēdijā “Gaišais strauts”, 2004. g.);
solists (baleta izrādē “Tuning Bach” ar Johana Sebastjana Baha mūziku, 2004. g.);
Students (baleta izrādē “Mazās Idas pasakas” ar dažādu komponistu mūziku, 2004. g.);
solists (baleta izrādē “Serenāde” ar Antonīna Dvoržāka mūziku, 2004. g.);
Aizbildnis (Oļega Hodosko baletā “Pelnrušķīte”, 2006. g.);
Princis Alberts (Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”, 2006. g.);
Vikonts De Valmons (Artura Maskata baletā “Bīstamie sakari”, 2006. g.);
Aleksejs Vronskis, Aleksejs Kareņins (baletā “Anna Kareņina” ar P. Čaikovska mūziku, 2007. g.);
solists (baletā “Radīšana” ar Ludviga van Bēthovena mūziku, 2007. g.);
solists, Cirkonsteins, Gulbis (baleta izrādē “Pusdārgakmeņi”/ “Marijas sapnis” ar Čezāres Punji, Džoakīno Rosīni, Fransisa Pulenka, Henrija Litolfa un Kamila Sensānsa mūziku, 2007. g.);
solists (baleta izrādē “Tango” ar A. Maskata mūziku, 2007. );
Hans Girejs (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 2008. g.);
Kopeliuss, Kopola (baletā “Smilšuvīrs” ar Roberta Šūmaņa, Alfrēda Šnitkes un Martina Donnera mūziku, 2008. g.);
solists (baleta izrādē “Tango plus. Ceļojumi” ar Astora Pjacollas mūziku, 2009.g.);
Oberons (baletā “Sapnis vasaras naktī” ar Fēliksa Mendelsona-Bartoldi mūziku, 2010. g.);
Armāns Divāls (baletā “Kamēliju dāma” ar Ferenca Lista mūziku, 2011. g.);
Solors (Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”, 2012. g.);
Dons Hosē (baletā “Karmena” ar Žorža Bizē, Rodiona Ščedrina mūziku, Kšištofa Pastora horeogrāfija, 2013. g.);
solists (baleta izrādē “Mesija” ar Georga Frīdriha Hendeļa tāda paša nosaukuma oratorijas mūziku, Maurisio Vainrota horeogrāfija, 2013. g.);
Tēvs (Jura Karlsona baletā “Karlsons lido...”, pēc Astrīdas Lindgrēnas garstāsta motīviem, 2013. g.);
Dons Hosē, solists (baleta izrādē “Karmena. 5 tango” ar Ž. Bizē-R. Ščedrina "Karmensvītas" un A. Pjacollas mūziku, Kšištofa Pastora un Hansa van Mānena horeogrāfija, 2013. g.);
solists (baleta izrādē “Trīs tikšanās” ar Riharda Dubras, Pētera Vaska un Georga Pelēča mūziku, 2014. g.);
Žans de Briēns, Abderahmans (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 2015. g.);
solists (baleta vincēlienā “Bolero” ar Morisa Ravēla mūziku, K. Pastora horeogrāfija, 2015. g.);
solists (baleta izrādē “Tikko. Tuvāk ekvatoram” ar dažādu komponistu mūziku, Elzas Leimanes horeogrāfija, 2015. g.);
Briedis (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 2016. g.);
Sultāns Šahrijārs (baletā “Šeherezāde un viņas stāsti” ar Nikolaja Rimska-Korsakova un Zoltāna Kodāja mūziku, 2016. g.);
Francis (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku, 2017. g.);
Dons Žuans (baletā “Dons Žuans” ar Volfganga Amadeja Mocarta, F. Šopēna mūziku, 2017. g.);
Dūdars (Jura Karlsona baletā “Antonija # Silmači”, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem, 2018. g.);
Kardināls Rišeljē (Jana Kučeras baletā “Trīs musketieri”, pēc Aleksandra Dimā tāda paša nosaukuma romāna motīviem, 2018. g.);
Roberts, Oto (Pāvela Akimkina baletā “Trīs draugi”, pēc Ēriha Marijas Remarka tāda paša nosaukuma romāna motīviem, 2019. g.);
Tēva rēgs (baletā “Hamlets” ar Lindas Leimanes un Sergeja Rahmaņinova mūziku, 2019. g.);
Grāfs Drakula vecumā, profesors van Helsings (Vojceha Kilara, Pāvela Hinovska baletā “Drakula”, pēc Brema Stokera tāda paša nosaukuma romāna motīviem, 2021. g.);
Bragadins (Kerija Mazija baletā “Kazanova”, 2024. g.);
Tīģeris (Kārļa Lāča baletā “Džungļu grāmata”, arī libreta autors, horeogrāfs un režisors, 2024. g.);
dejotājs (baleta izrādē “Koncerts (jeb Briesmas ikvienam)” ar F. Šopēna mūziku, Džeroma Robinsa horeogrāfija, 2025. g.);
Klods Frolo (baletā “Esmeralda” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo mūziku, 2025. g.) u.c.
* * *
2010. gadā baletdejotājs Raimonds Martinovs sācis radoši strādāt arī par horeogrāfu. Kopš 2016. gada viņš strādā arī kā pedagogs un repetitors Latvijas Nacionālajā operā un baletā un ir horeogrāfa asistents gan operas, gan baleta izrādēs Latvijā un ārvalstīs.
2024. gadā Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) Raimonds Martinovs iestudējis savu pirmo pilna apjoma baletu "Džungļu grāmata", pēc Radjarda Kiplinga tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem, ar Kārļa Lāča mūziku, scenogrāfa Didža Jaunzema dekorācijām un Elīnas Miltas Niedrājas kostīmiem. Pirms tam R. Martinova vadībā tapuši vairāki mazāka formāta baleta iestudējumi: baleta viencēlieni un horeogrāfiskās miniatūras.
Raimonda Martinova horeogrāfija baleta iestudējumiem:
“Trīs” ar Nikolo Paganīni mūziku (kopā ar horeogrāfi Elzu Leimani, 2010. g.);
“Blue Calx” “Divi” (kopā ar horeogrāfi Elzu Leimani, 2010. g.);
“Dārgakmeņi” ar Jāzepa Vītola mūziku (kopā ar horeogrāfi Elzu Leimani, 2012. g.);
“Vienlīdzība” (2012. g.);
“The Box” ar Pjetro Maskanji, Antonio Vivaldi un Renē Obrī mūziku (2013. g.);
“Kāda mākslinieka mūžs” ar Arvo Perta, Ludoviko Einaudi un Zaka Hemsija mūziku (diplomdarbs, 2014. g.);
baleta izrādei “Izstādes gleznas” ar Modesta Musorgska mūziku (kopā ar horeogrāfiem Elzu Leimani, Antonu Freimani, Milanu Komarovu un Aleksandru Astreinu, LNOB, 2015. g.);
“Gredzens” ar grupas “Pelageja” mūziku (2016. g.);
Hammock “Mono No Awave” - “Tu un es” (2017. g.);
Rog'n Bone Men “Human” (2018. g.);
“Latvija 100” deju lielizrādei “Abas malas” (“Arēna Rīga”, 2018. g.);
“Duets” (2022. g.);
Kārļa Lāča baletam “Džungļu grāmata” (arī libreta autors, režisors un Tīģera lomas izpildītājs, LNOB, pasaules pirmizrāde notika 2024. g.) u. c.
* * *
2024. gada pavasarī Latvijas baleta premjers, horeogrāfs un režisors Raimonds Martinovs intervijā pazīstamai Latvijas žurnālistei un kritiķei Mašai Nasardinovai (Rus.LSM.lv), atbildot uz daudziem jautājumiem, tostarp teicis:
“...Manuprāt, vislielākais kompliments horeogrāfam ir tad, kad saka, ka viņam ir pašam savs rokraksts. Domāju, savu es vēl meklēju. Es balstos uz pieredzi, tā uz daudz ko uzvedina… Taču reizēm to ir grūti kontrolēt, jo manā dzīvē ir bijuši tik daudzi baletmeistari un tik atšķirīgi… Es vienmēr biju pārsteigts: kā gan dejas stilu var raksturot ar kādu vārdu? Kāpēc ir vajadzīgi šie rāmji, šīs kategorijas? Tomēr, protams, tīru klasiku vai tīru moderno stilu uzreiz var redzēt…
...Es vienmēr, līdz pašam galam, cīnīšos par to, ko uzskatu par pareizu un nepieciešamu, par to, ko esmu iztēlojies savā prātā, taču dažreiz… Dažreiz vienkārši ir jāpasper solis atpakaļ. Es sapratu, ka nakts, ko tu esi pavadījis bez miega, lielākoties neko nedod. Dzīve ir caurausta niansēm, un tas ir ļoti blīvs audekls. Tu steidzies uz skatuvi? Tu mirsti no tā, ka gribas mēģināt tieši tajā vietā, bet nesanāk? Izvēlies, vai nu dusmoties un krist izmisumā par to, ka tev nāksies gaidīt, vai arī savaldīt sevi, nest uzkrāto enerģiju baleta zālē un nodot to dejotājiem, strādāt tā, lai varētu iziet uz skatuves jau sagatavotam un netērēt laiku sīkumiem… Jā, visam šim ir jāmācās…
...Režisors - ļoti spēcīgs vārds. Bet par horeogrāfu kļūt nav iespējams, ja nav kaut kāda režisora instinkta: tu tomēr veido izrādi kopumā. Es vienmēr to esmu vēlējies. Katru reizi, kad es izeju uz skatuves pat kā baletdejotājs, es jau savā ziņā esmu režisors. Lai arī pavisam neliels, bet režisors, jo es veidoju lomu pēc sava prāta. Īpaši, ja horeogrāfs dod rīcības brīvību. Es arī ļauju saviem kolēģiem aktieriem rīkoties brīvi. Saku: lūk, šis ir tas, ko es gribu redzēt, bet tālāk tas jau ir jūsu interpretācijas ziņā. Un tas ir pats interesantākais! Mēs taču esam skatuves mākslinieki.” (2024. g. 12. aprīlī, Rus.LSM.lv)
Sasniegumi un apbalvojumi:
2003. gadā – Latvijas Aktieru asociācijas un LTDS balvas “Āksta cepure” ieguvējs;
2005. gadā – AS “Aldaris” Gada balvas laureāts;
2005. gadā – Starptautiskā Ņujorkas baleta konkursa (ASV) diplomands;
2007. gadā – LTDS “Spēlmaņu nakts” balva nominācijā “Gada baleta mākslinieks”;
2008. gadā – bronzas medaļa I Starptautiskajā Dienvidāfrikas baleta konkursā;
2011. gadā – kā labākais baleta solists saņēmis AS “Latvijas Gāze'' Gada balvu Operai;
2018. gadā – apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Ģimene:
Vectēvs – Andrejs Martinovs (1905. g. 15. oktobrī Rjazaņas guberņā, Krievijas impērijā – 1979. g. 25. septembrī Rīgā). Mācījies slavenā režisora Vsevoloda Meijerholda kursos. Strādājis par režisoru teātrī un kino. 1948.–1951. un 1958.–1961. gadā Rīgas Krievu drāmas teātra režisors. Apbedīts Raiņa kapos Rīgā.
Tēvs – Sergejs Martinovs (dz. 1952. g. 17. jūlijā Rīgā, Latvijas PSR) – operdziedātājs un kamermūzikas vokālo skaņdarbu izpildītājs (bass). Pašreiz pasniedz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, JVLMA Vokālās katedras docents.
2010. gadā Raimonds Martinovs apprecējies ar baletdejotāju un horeogrāfi Elzu Leimani (dz. 1984. g. 2. jūlijā Rīgā) – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolventi, no 2001. gada Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa meitu. Taču 2017. gadā pāris izšķīries.
Informācijas avoti:
Gadsimts vai viens mirklis? Latvijas Nacionālajam baletam 100. – Rīga: Latvijas Nacionālā opera un balets, 2022.
Ija Bite. Latvijas balets. – Rīga: Pētergailis, 2002.
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
https://www.jackdevant.com/ulyana-lopatkina-raimond-martinov-tango-plus/
Солист балета Раймонд Мартынов стал офицером ордена Трех звезд
Раймонд Мартынов: «Очень хочется сломать стереотипы»
Стопроценто латвийский балет. В Риге состоялась премьера балета «Книга джунглей»
Ilustrācijas tēmai
