Dāvids Rudzītis
Dāvids Rudzītis (1867. g. 7./19. martā Meņģeles pagastā, Rīgas apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1949. g. 8. martā Rīgā, Latvijas PSR) – pasniedzējs garīgajās mācību iestādēs, skolotājs, Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo draudzes kora reģents.
Dāvids Rudzītis ir dzimis 1867. gadā Rīgas apriņķa Meņģeles pagastā, latviešu zemnieka Jēkaba Rudzīša ģimenē. Šī ģimene piederējusi pareizticīgajai konfesijai. 1889. gadā Dāvids sekmīgi absolvējis Rīgas Garīgo semināru un 1893. gadā – Sanktpēterburgas Garīgo akadēmiju.
No 1893. līdz 1902. gadam D. Rudzītis bija Minskas Garīgā semināra inspektora palīgs. Turpat no 1902. līdz 1918. gadam viņš pasniedzis fiziku un matemātiku. Turklāt, sākot no 1902. gada, viņš pasniedzis aritmētiku Minskas Garīgajā sieviešu skolā. No 1905. līdz 1914. gadam viņš bija minētās skolas pārzinis.
No 1917. līdz 1919. gadam D. Rudzītis strādājis par skolotāju S. Feldšteina privātajā ebreju vīriešu ģimnāzijā Minskā. No 1917. līdz 1924. gadam viņš pasniedzis ģimnāzijā, kurā mācījušies Libavas/Liepājas-Romnu dzelzceļa darbinieku bērni.
1898. gada 20. martā viņam tika piešķirta titulārpadomnieka civildienesta pakāpe; 1898. gada 12. jūnijā - kolēģijas asesora civildienesta pakāpe; 1901. gada 16. aprīlī – galma padomnieka civildienesta pakāpe; 1905. gada 1. aprīlī – kolēģijas padomnieka civildienesta pakāpe un 1909. gada 16. februārī – valsts padomnieka civildienesta pakāpe.
Par teicamu dienesta pienākumu pildīšanu Dāvids Rudzītis apbalvots:
1898. gadā – ar Sv. Staņislava III pakāpes ordeni;
1905. gadā – ar Sv. Annas III pakāpes ordeni;
1909. gadā - ar Sv. Staņislava II pakāpes ordeni;
1913. gadā – ar Sv. Annas II pakāpes ordeni.
1924. gadā skolotājs Dāvids Rudzītis atgriezies Dzimtenē – neatkarīgajā Latvijas Republikā. No 1924. gada 1. oktobra līdz 1925. gada 31. jūlijam viņš pasniedzis Daugavpils Valsts skolotāju institūtā; no 1925. gada rudens līdz 1926. gada vasarai - Valsts Valmieras vidusskolā. No 1926./1927. mācību gada D. Rudzītis pasniedzis Ticības mācību pareizticīgajiem skolēniem Rīgas 1. vidusskolā. Tur viņš strādājis vismaz līdz 1931./1932. mācību gadam ieskaitot.
No 1926. līdz 1936. gadam Dāvids Rudzītis pasniedzis Rīgas Garīgajā seminārā, kur vadījis Kristīgās Baznīcas vēstures, pedagoģijas, psiholoģijas, latviešu un baznīcslāvu valodas stundas. No 1936. līdz 1940. gadam viņš pasniedzis Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Teoloģijas institūtā, kur vadījis teoloģijas un baznīcslāvu valodas apguves kursus.
Starpkaru gados D. Rudzītis bija viens no iniciatoriem, kas ierosinājis to, lai Rīgā atkal atsāktos pareizticīgo dievkalpojumi vācu valodā (šādu dievkalpojumu tradīcija bija radusies 20. gadsimta sākumā).
Dāvids Rudzītis bija Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgās vācu draudzes loceklis, kā arī šīs draudzes kora reģents. Vācu draudze darbojusies Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles paspārnē.
Pēc Otrā pasaules kara Dāvids Rudzītis joprojām dzīvojis Rīgā, būdams pensionārs un Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles draudzes loceklis. Viņš bija katedrāles draudzes divdesmitnieka sastāvā, bet vēlāk - līdz pat savas nāves dienai – šīs draudzes revīzijas komisijas loceklis.
Dāvids Rudzītis ir aizgājis viņsaulē 1949. gada 8. martā Rīgā.
Ģimene:
Dzīvesbiedre – Lidija Rudzīte(1873–?);
Dēli: Pāvels (1899–?) un Aleksejs (1904–?).
Sergejs Coja
Informācijas avoti:
1) LVVA, 1632. f., 1. apr., 18284. l.
2) Цоя С.А. Рижская Православная Духовная семинария в межвоенные годы (1926-1936) // Латвийский православный хронограф. Вып. I. Прот. Олег Пелевин (ред.). Рига: Синод Латвийской Православной Церкви, 2015. 39.–42. lpp.
