Andrejs Pommers

Andrejs Pommers (dokumentos arī – Pomers; 1869. g. 26. februārī/ pēc vecā stila/ Kaļpu mazciemā, Praulienas pagastā, Vendenes sapriņķī, Vidzemes guberņā,Krievijas impērijā – 1931. g. 24. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – skolotājs,pareizticīgo arhibīskapa Jāņa (Pommera) otrās pakāpes tēvocis.

Andreja tēvs - Ernests (Jermolajs) Pomers un māte – Elizabete Pomere bija latviešu zemnieki, kas piederējuši pareizticīgajai konfesijai.

1869. gada 23. aprīlī Andreju Pommeru nokristījis Lazdonas Svētās Trijādības pareizticīgo baznīcas pārzinis tēvs Vasilijs Haritonovskis (1832–1896). Neskatoties uz nelielu vecuma starpību, Andrejs Pommers, acīmredzot, bija Rīgas un Latvijas arhibīskapa 1921.–1934. gadā, Svētmocekļa Jāņa (Pommera; 1876–1934) otrās pakāpes tēvocis.  

Gandrīz vai visu savu darba mūžu Andrejs Pommers nostrādājis par skolotāju. 1889. gadā viņš absolvējis Kuldīgas Skolotāju semināru. No 1890. gada 12. janvāra līdz 12. oktobrim viņš pasniedzis Praulienas pagasta skolā. Pēc tam – no 1890. līdz 1894. gadam – viņš strādājis Vestienas divgadīgajā pamatskolā.

1894.–1897. gadā A. Pommers studējis Sanktpēterburgas Skolotāju institūtā, kur apguvis galdniecības, virpošanas un kokgriešanas prasmju pasniegšanu.

No 1897. gada 1. septembra A. Pommers tika iecelts par ārštata skolotāju Katrīnas II Tallinas pilsētas vidusskolā. No 1900. gada 1. decembra viņš bija ārštata skolotājs Libavas/Liepājas pilsētas vidusskolā. 1901. gada 24. jūnijā Rīgas mācību apgabala pārvalde pārcēlusi viņu par štata skolotāju Talsu pilsētas vidusskolā. Tur viņš strādājis līdz 1902. gada 26. septembrim.

Pēc tam A. Pommers bija pārcēlies uz Sanktpēterburgu (no 1914. gada – Petrograda/ Pēterpils), kur dzīvojis un strādājis vismaz līdz 1924. gada sākumam. No 1902. līdz 1906. gadam viņš strādājis par audzinātāju, skolotāju un pārzini divgadīgajā pamatskolā, ko uzturējusi Sanktpēterburgas biedrība nabadzīgo palīdzībai.1906.–1907. gadā viņš strādājis skolā Tarasova ielā 26; no 1907. līdz 1919. gadam –  2. Podoļskas vīriešu un sieviešu tirdzniecības skolā Sanktpēterburgā. Šeit viņš turpinājis pasniegt līdz pat 1924. gadam, arī pēc tam, kad skola tika reorganizēta par 2. darba pamatskolu. No 1919. līdz 1923. gadam viņš bija arī šīs skolas pārzinis.

Līdztekus tam, no 1907. gada 2. aprīļa līdz 22. novembrim A. Pommers pasniedzis Kolomnas četrgadīgajā pilsētas skolā Sanktpēterburgā. 1908. gadā viņš pasniedzis dabas vēsturi Evaņģēliski-luteriskās Kristus Pestītāja baznīcas vīriešu un sieviešu tirdzniecības vidusskolā. Saskaņā ar 1903. gada 31. jūlija rīkojumu viņš tika apstiprināts kolēģijas sekretāra civildienesta pakāpē; 1904. gada 3. decembrī - par ilggadējo darba stāžu – viņš ieguvis titulārpadomnieka civildienesta pakāpi.

1910./1911. un 1911./1912. mācību gadā Sanktpēterburgā A. Pommers bija pabeidzis Komercijas kursus Komerczinību izplatīšanas biedrībā, iegūdams tiesības pasniegt grāmatvedības un komerckorespondences prasmes komercijas mācību iestādēs.

1924. gadā Andrejs Pommers atgriezies neatkarīgajā Latvijā.

No 1925. gada rudens un līdz pat savai nāvei viņš vadījis rokdarbu nodarbības Rīgas pilsētas 29. pamatskolā ar latviešu mācību valodu. Šī mācību iestāde atradās Rīgas apkaimē – Vecmīlgrāvī. A. Pommers dzīvoja netālu no darbavietas – Mīlgrāvī. Pilsētas rajons ar šādu vēsturisko nosaukumu atrodas pie kanāla, kas savieno Ķīšezeru ar Daugavu.

Andrejs Pommers ir devies viņsaulē 1931. gada 24. maijā Rīgā. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē nelaiķi apstāvējis arhibīskaps Jānis (Pommers). Tā paša gada 30. maijā nelaiķis-pedagogs tika apbedīts Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo kapsētā (tagad – Rīgas Svētā Miķeļa kapi).

Saskaņā ar pieejamo informāciju, Andrejs Pommers nebija precējies un bērnu viņam nebija.

Sergejs Coja

2026. g. 28. augustā

Informācijas avoti:

1) Сегодня в Риге // «Сегодня», 30.05.1931. № 148.

2) Сегодня в Риге // Сегодня, 31.05.1931. № 149.

3) LVVA, 232. f., 1. apr., 255. l., 10. lapa.

4) LVVA, 1632. f., 1. apr., 16618. l.