Arturs Sokolovs
Arturs Sokolovs (1984. g. 30. jūnijā Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs, Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošais solists. 2021. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
2002. gadā Arturs Sokolovs absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola, RBS). RHV viņš mācījies pie tādiem profesionāliem pedagogiem, kā Vladimirs Ponomarjovs (1951–2024), Aleksandrs Kolbins un Ignats Ančāns.
Kopš 2002. gada Arturs Sokolovs bijis baletdejotāju trupas vadošais solists Latvijas Nacionālajā operā (LNO; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB).
Daba dāsni apveltījusi baleta mākslinieku ar ārējo pievilcību, sportiskumu un vīrišķību. Viņš izceļas ar virtuozu profesionālo tehniku, lēcienu augstumu un precizitāti, nesalauzītu un ātru griešanos. Pateicoties artistiskumam un spilgtam skatuviskajam temperamentam, viņam izdevās radīt ne mazums efektīgu tēlu klasiskajos iestudējumos.
Aptuveni divdesmit gadu radošā darba laikā Arturs Sokolovs ir izpildījis gandrīz vai visas klasisko prinču lomas. Visizteiksmīgākās viņa atveidotās lomas bija: princis Alberts Ā. Š . Adāna baletā “Žizele”; princis Dezirē P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”; Francis L. Delība baletā “Kopēlija”; Bazils L. Minkusa baletā “Dons Kihots”. Īpašus panākumus viņš guvis, atveidojot lomas neoklasiskajos iestudējumos: titullomu baletā “Pērs Gints” ar E. Grīga mūziku un Natanaela lomu baletā “Smilšuvīrs” ar R. Šūmaņa, A. Šnitkes, M. Donnera mūziku.
“Man vienmēr bijušas tuvākas tās lomas, kurās ir raksturs un pārdzīvojums, un man ir svarīgi, lai šo pārdzīvojumu es atstātu skatītāju dvēselēs,” atzinies baletdejotājs.
LNO/ LNOB baletdejotāju trupas sastāvā Arturs Sokolovs piedalījies viesizrādēs daudzās pasaules valstīs, tostarp Itālijā, Francijā, Igaunijā, Krievijā un Ķīnā.
Artura Sokolova lomas un baleta partijas LNO/ LNOB skatuvē:
dejotājs (viencēliena baletā “Nomadi”/ “Ad Libitum” ar Arvo Perta mūziku, 2002. g.);
Merkucio, Romeo (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 2014. g.);
Vaclava draugs, Hans Girejs (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 2008. g.);
Turmalīts (baleta izrādē “Pusdārgakmeņi” ar Fransisa Pulenka, Henrija Litolfa un Friderika Šopēna mūziku, 2008. g.);
Gulbis (“Marijas sapnis”ar Čezāres Punji, Kamila Sensānsa mūziku, 2008., 2011. g.);
Pjotrs (Dmitrija Šostakoviča baletā-komēdijā “Gaišais strauts”, 2008. g.);
Natanaels (baletā “Smilšuvīrs” ar Roberta Šūmaņa, Alfrēda Šnitkes un Martina Donnera mūziku, 2008. g.);
solists (baleta izrādē “Tango plus. Ceļojumi” ar Astora Pjacollas mūziku, 2009.g.);
Rotbarts (Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 2009. g.);
Francis (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 2009. g.);
solists (baleta izrādē “Aplam” ar Jura Kaukuļa mūziku, Olgas Žitluhinas horeogrāfija, 2010. g.);
Demetrijs (baletā “Sapnis vasaras naktī” ar Fēliksa Mendelsona-Bartoldi mūziku, 2010. g.);
princis Dezirē, Zilais putns (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 2010.g.);
Armāns Divāls (baletā “Kamēliju dāma” ar Ferenca Lista mūziku, 2011. g.);
solists (baleta izrādē “Tango” ar Artura Maskata mūziku, 2011);
Vīrietis (viencēliena baletā “Erda” ar Pētera Vaska mūziku, 2011. g.);
Rodrigo, Kasio (baletā “Otello” ar Johana Sebastiāna Baha, Janisa Ksenakisa un Aveta Terterjana mūziku, Allas Sigalovas horeogrāfija, 2012. g.);
Vergu tirgotājs, Birbanto, Vergs (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 2012.g.);
Narajans, Solors (Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”, 2012. g.);
Princis Riekstkodis (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 2013. g.);
Tēvs (Jura Karlsona baletā “Karlsons lido...”, 2013. g.);
solists (baleta izrādē “5 Tango” ar Astora Pjacollas mūziku, 2013. g.);
solists (baleta izrādē “Trīs tikšanās” ar Georga Pelēča, Pētera Vaska un Riharda Dubras mūziku, 2014. g.);
Abderahmans, Žans de Briēns (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 2015.g.);
Bazils (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 2015. g.);
solists (baleta izrādē “Izstādes gleznas” ar Modesta Musorgska mūziku/ viencēliena baletā “Bolero” ar Morisa Ravēla mūziku, 2015.g.);
solists (viencēliena baletā “Tikko” ar Kaspara Kurdeko mūziku / “Neiepazītās teritorijas”, 2015. g.);
solists (izglītības programmā “Baleta pasaulē”, 2015. g.);
princis Alberts, Padedē (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”, 2016. g.);
Vergs (baletā “Šeherezāde un viņas stāsti” ar Nikolaja Rimska-Korsakova un Zoltāna Kodāja mūziku, 2016. g.);
Pērs Gints (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 2016. g.);
Francis (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku, 2018. g.);
Dons Žuans (baletā “Dons Žuans” ar Volfganga Amadeja Mocarta, Friderika Šopēna mūziku, 2017. g.);
Aleksis (Jura Karlsona baletā “Antonija # Silmači”, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem, 2018. g.);
Bekingemas hercogs (Jana Kučeras baletā “Trīs musketieri”, pēc Aleksandra Dimā tāda paša nosaukuma romāna motīviem, 2018. g.) u.c.
* * *
Kopš 2011. gada Arturs Sokolovs piedalījies jauno horeogrāfu meistardarbnīcas “Iespējams” radošā darbībā.
Apbalvojumi un sasniegumi:
2008. gadā – nominēts Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) “Spēlmaņu nakts” balvai kategorijā “Gada spilgtākā debija”;
2009. gadā – LTDS “Spēlmaņu nakts” balvas laureāts nominācijā “Gada baleta mākslinieks”;
2011./ 2012. gada sezonā – a/s “Latvijas Gāze” Gada balva nominācijā “Labākais baleta solists”;
2014./ 2015. gada sezonā – a/s “Latvijas Gāze” Gada balva nominācijā “Labākais baleta solists”;
2021. gadā Arturs Sokolovs tika apbalvots ar Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nozīmīgu radošo ieguldījumu Latvijas profesionālā baleta mākslā.
* * *
2021. gada maijā Arturs Sokolovs sniedza interviju žurnālistam Andrejam Šavrejam. Šajā intervijā Latvijas Nacionālā baleta vadošais solists, cita starpā, teicis:
“.. mūžs baletā ir ļoti īss – parasti apmēram ap četrdesmit gadiem baletdejotāji pamet skatuvi, daži nododas pedagoģiskajai darbībai, daži vispār atstāj profesiju. Pagaidām es par to īpaši nedomāju. Jo zinu, ka mūsu dzīvē viss var mainīties jebkurā brīdī. Piemēram, kājas lūzums – nedod Dievs! Savas karjeras laikā es tikai vienreiz esmu salauzis kāju. Bet var arī būt sastiepums vai pat saišu plīsums. Principā, tas var arī nenotikt, taču, lai tas nenotiktu, jāprot pareizi dejot un kopt sevi, kas arī nav vienkārši. Un tomēr ar gadiem kļūst grūtāk dejot [..]. Piemēram, ja pirms apmēram desmit gadiem pēc lielas sarežģītas izrādes es atjaunojos dienu vai divas, tad tagad tas var prasīt trīs vai četras dienas. Neskatoties uz to - turpinām dejot!”
Ģimene:
Dzīvesbiedre – Juka Mijake-Sokolova – baletdejotāja, dzimusi Japānā. Mācījusies Etoile Ballet Theater, Tojotas Baletskolā un Sanktpēterburgas Vaganovas Baleta akadēmijā. No 2003. līdz 2006. gadam bijusi Tojotas Baleta kompānijas soliste. Kopš 2007. gada Latvijas Nacionālās operas baleta trupas soliste.
Arturs Sokolovs iepazinās ar viņu, kad 2007. gada pavasarī japāņu balerīna ieradās Latvijā, lai šeit veltītu sevi dejas mākslai. Kad Juka Mijake debitēja LNO/ LNOB skatuvē Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis apbrīnojis japāņu balerīnas plastiskumu, vieglumu un fantastisko darbaspēju.
2009. gadā abi dejotāji – Arturs un Juka – tika nominēti “Spēlmaņu nakts” balvai. 2012. gadā, kad Juka un Arturs jau bija precējušies, viņi abi saņēma a/s “Latvijas Gāze” Gada balvu.
Viņu ģimenē ir piedzimuši divi bērni – dēls Leo (dz. 2013. g.) un meita Marī (dz. 2018. g.).
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
Ilustrācijas tēmai
