Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In Memoriam |
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi – Bek-Melika Tangijeva; 1907–1965) – Latvijas baletdejotāja, baletmeistare, horeogrāfe un pedagoģe |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Vladlens Dozorcevs (1939) – dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Dmitrijs Ivļevs
Dmitrijs Ivļevs (1932. g. 6. maijā Čeboksaros, Krievijas PSFR – 2009. g. 19. septembrī Maskavā, Krievijas Federācijā) – profesors, filoloģijas zinātņu doktors, kopš 1992. gada habilitētais filoloģijas doktors (Dr. habil. philol.).
D. Ivļevs dzimis pasniedzēju ģimenē, pēc tautības čuvašs. 1947. gadā sakarā ar tēva dienesta maiņu ģimene pārcēlās uz Rīgu.
1950. gadā D. Ivļevs beidza Rīgas 16. vidusskolu. No 1950. līdz 1955. gadam mācījās Maskavas Valsts universitātes (MVU) Filoloģijas fakultātes krievu valodas un literatūras nodaļā. Pēc universitātes beigšanas četrus gadus strādāja par krievu valodas un literatūras skolotāju Rīgas 38. vidusskolā un Siguldas vidusskolā. 1958. gadā iestājās aspirantūrā MVU Filoloģijas fakultātes Padomju literatūras katedras aspirantūrā, ko beidza 1961. gadā. 1969. gadā veiksmīgi aizstāvēja savu zinātņu kandidāta disertāciju „Poēzijas metodoloģiskās problēmas 1920. gadu literatūrzinātnē”.
No 1962. Līdz 1998. gadam strādāja P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, sākumā par pasniedzēju, no 1976. gada par docentu krievu literatūras katedrā. No 1976. līdz 1992. gadam vadīja krievu literatūras katedru.
1984. gadā aizstāvēja doktora disertāciju „1917.–1930. gadu sākuma krievu padomju lirika. Tipoloģija un vēsture”. 1987. gadā D. Ivļevu ievēlēja par krievu literatūras katedras profesoru, bet no 1992. gada viņam ir piešķirts habilitētā filoloģijas zinātņu doktora grāds.
Savas ilglaicīgās pedagoģiskās un zinātniskās darbības laikā profesors D. Ivļevs nolasīja vairākus lekciju kursus: „Krievu padomju žurnālistikas vēsture”, „Krievu padomju žurnālistikas vēsture”, „Krievu kritikas vēsture”, „Krievu literatūrzinātnes vēsture”; speckursus „Krievu dzejas teorija un vēsture”, „Majakovskis un viņa laikabiedri”, „1917.–1930. gadu sākuma krievu padomju lirika”. Profesors studentiem vadīja arī specsemināru „Poētiskā daiļdarba analīze”, kursa un diploma darbus, bija daudzu zinātņu kandidāta disertāciju zinātniskais vadītājs.
D. Ivļevs ir vairāk nekā 150 zinātnisko publikāciju autors, tai skaitā raksts par Poētiskās valodas izpētes biedrību „Īsās literārās enciklopēdijas” 5. sējumā (М., Padomju enciklopēdija, 1968) un trīs monogrāfijas: „V. Majakovska ritmika un krievu klasiskās dzejas tradīcijas” (Rīgas, P.Stučkas LVU, 1973), «V. Majakovskas poēma”Vladimirs Iļjičs Ļeņins” (М., Augstākā izglītība, 1980), «1917.–1930. gadu sākuma krievu padomju lirika” (Rīga, P. Stučkas LVU, 1981)
Inna Bergmane
